Please consider registering
guest
Citā foruma pavedienā aizskārām interesantu tēmu, tāpēc izvilku to jaunā pavedienā. Interesanti, kādas vēl citiem domas par šīm lietām?
Skrējējs said
Manuprāt, tik tiešām visdabiskāk ir dzert ūdeni, bet nav dabiski skriet maratonu, cilvēkam nav tādas dabas funkcijas paredzētas, viņam ir paredzēts ātri aizmukt no vajātāja un uzkāpt kokā, neko vairāk. :)
--------------------
OreMan said
Skrējējs said
nav dabiski skriet maratonu, cilvēkam nav tādas dabas funkcijas paredzētas, viņam ir paredzēts ātri aizmukt no vajātāja un uzkāpt kokā, neko vairāk. :)
Šis nu gan ir greizi.. Cilvēks kā reiz ir radīts tieši garajām distancēm, palasi Dr. Daniel Lieberman pētījumus ;) Tieši pateicoties spējai ilgstoši un samērā ātri skriet Homo Sapiens reiz izkonkurēja citu, visādā citādā ziņā daudz spēcīgāku, gudrāku, veiklāku un attīstītāku būtni - Homo Neanderthalensis.. ;)
--------------------
Skrējējs said
OreMan said
Šis nu gan ir greizi.. Cilvēks kā reiz ir radīts tieši garajām distancēm, palasi Dr. Daniel Lieberman pētījumus ;) Tieši pateicoties spējai ilgstoši un samērā ātri skriet Homo Sapiens reiz izkonkurēja citu, visādā citādā ziņā daudz spēcīgāku, gudrāku, veiklāku un attīstītāku būtni - Homo Neanderthalensis.. ;)
Var jau būt, bet parasti dabā viss pielāgojas funkcionalitātei. Interesanti, kādas funkcijas paredzētas dabā garo gabalu skrējējam? :)
--------------------
OreMan said
Skrējējs said
OreMan said
Šis nu gan ir greizi.. Cilvēks kā reiz ir radīts tieši garajām distancēm, palasi Dr. Daniel Lieberman pētījumus ;) Tieši pateicoties spējai ilgstoši un samērā ātri skriet Homo Sapiens reiz izkonkurēja citu, visādā citādā ziņā daudz spēcīgāku, gudrāku, veiklāku un attīstītāku būtni - Homo Neanderthalensis.. ;)
Var jau būt, bet parasti dabā viss pielāgojas funkcionalitātei. Interesanti, kādas funkcijas paredzētas dabā garo gabalu skrējējam? :)
Kritiskākā izdzīvošanas funkcija - medījuma notveršana, izmantojot Persistance hunting tehniku.
--------------------
jupe said
Skrējējs said
OreMan said
Šis nu gan ir greizi.. Cilvēks kā reiz ir radīts tieši garajām distancēm, palasi Dr. Daniel Lieberman pētījumus ;) Tieši pateicoties spējai ilgstoši un samērā ātri skriet Homo Sapiens reiz izkonkurēja citu, visādā citādā ziņā daudz spēcīgāku, gudrāku, veiklāku un attīstītāku būtni - Homo Neanderthalensis.. ;)
Var jau būt, bet parasti dabā viss pielāgojas funkcionalitātei. Interesanti, kādas funkcijas paredzētas dabā garo gabalu skrējējam? :)
Bah... interesanti kāda funkcija tad ir "ātri mukt un uzkāpt kokā"? No kura plēsīga kaķa Tu šitā aizmuksi? ;)
Cilvēks ir diezgan tizls radījums, kad runa ir par ātrumu un veiklību
--------------------
baskaajis said
OreMan said
Skrējējs said
nav dabiski skriet maratonu, cilvēkam nav tādas dabas funkcijas paredzētas, viņam ir paredzēts ātri aizmukt no vajātāja un uzkāpt kokā, neko vairāk. :)
Šis nu gan ir greizi.. Cilvēks kā reiz ir radīts tieši garajām distancēm, palasi Dr. Daniel Lieberman pētījumus ;) Tieši pateicoties spējai ilgstoši un samērā ātri skriet Homo Sapiens reiz izkonkurēja citu, visādā citādā ziņā daudz spēcīgāku, gudrāku, veiklāku un attīstītāku būtni - Homo Neanderthalensis.. ;)
D. Lieberman teorija jau nav nekāda absolūta patiesība, tai ir daudz vāju vietu. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir tas, ka pirms lauksaimniecības parādīšanās, bija diezgan ierobežotas iespējas uzņemt ogļhidrātus, lai regulāri skrietu garas distances. Lūk raksts ar argumentiem, kas nerunā par labu šai teorijai:
http://www.marksdailyapple.com/did-humans-evolve-to-be-long-distance-runners/#axzz1vbCh3yHh/
Pētījumi par seno cilvēku fizisko aktivitāti liecina, ka mūsu senči bija ļoti vispusēji attīstīti, nevis specializējušies skriešanā:
http://www.mattmetzgar.com/files/2010_organic_fitness_physician_and_sports_med1.pdf
——————–
stereotips said
>>Baskāji,
var skriet ātri un ilgi neuzņemot ogļhidrātus kā galveno degvielu, pagūglē taukus par šo tēmu. Ne pa tēmu, bet vēl viens degvielas stereotips ir pienskābe :D>>Jupe,
esi reāls, labot PB ik pēc mēneša, tikai tāpec, ka tāds ir skriešanas kalendārs ir plikas ambīcijas, fantāzijas. Pasākumos jāpaskrien arī tāpat vien, tusiņa pēc, treniņu režīmā. :)
baskaajis said
OreMan said
Skrējējs said
nav dabiski skriet maratonu, cilvēkam nav tādas dabas funkcijas paredzētas, viņam ir paredzēts ātri aizmukt no vajātāja un uzkāpt kokā, neko vairāk. :)
Šis nu gan ir greizi.. Cilvēks kā reiz ir radīts tieši garajām distancēm, palasi Dr. Daniel Lieberman pētījumus ;) Tieši pateicoties spējai ilgstoši un samērā ātri skriet Homo Sapiens reiz izkonkurēja citu, visādā citādā ziņā daudz spēcīgāku, gudrāku, veiklāku un attīstītāku būtni - Homo Neanderthalensis.. ;)
D. Lieberman teorija jau nav nekāda absolūta patiesība, tai ir daudz vāju vietu. Viens no būtiskākajiem faktoriem ir tas, ka pirms lauksaimniecības parādīšanās, bija diezgan ierobežotas iespējas uzņemt ogļhidrātus, lai regulāri skrietu garas distances. Lūk raksts ar argumentiem, kas nerunā par labu šai teorijai:
http://www.marksdailyapple.com/did-humans-evolve-to-be-long-distance-runners/#axzz1vbCh3yHh/
Pētījumi par seno cilvēku fizisko aktivitāti liecina, ka mūsu senči bija ļoti vispusēji attīstīti, nevis specializējušies skriešanā:
http://www.mattmetzgar.com/files/2010_organic_fitness_physician_and_sports_med1.pdf
Nu jā, tas jau skaidrs, ka tā nav vienīgā patiesība un [vēl] nebūt ne pilnīga. Bet man šķiet diezgan ticama. Tas pirmais raksts par vājajām vietām liekas diezgan interesants, lai arī tas nav zinātnisks, bet tikai kāda autora viedoklis. Skaidrs, ka Lieberman teorijā daudz kas būtu jāprecizē, jāatklāj. Bet man šķiet, ka šis autors (Mark Sisson) nav īsti sapratis būtiskāko lietu, ka nav jau runa par to, ka būtu garas distances jāskrien, tā teikt, uz rezultātu - pēc iespējas ātrāk vai tml. Tādā gadījumā gan varētu būt tās problēmas ar ogļhidrātu uzņemšanu. Taču persistance hunting pamatā ir skriet tikai tik ātri, cik nepieciešams, lai liktu zvēram pāriet galopa solī, kas tam neļauj elsot un skriet vienlaicīgi. Pie tam ik pa laikam notiek pēdu pētīšana, pāriešana soļos vai lēnā skrējienā. Līdz ar to pieļauju, ka šāda veida saraustītā skrējienā cilvēki mācēja izmantot taukus kā primāro enerģijas avotu. Noķer zvēru, dabūn papildus taukus, ko atkal var izmantot citos skrējienos. Man šķiet gluži loģiski.
Lai vai kā, Lieberman teorija tomēr nav tikai nepilnīga vien - tā tomēr arī spēj izskaidrot lietas, kas nekā citādi pagaidām vēl nav tikušas izskaidrotas. Piemēram - kā gan varēja notikt pēkšņā smadzeņu apjoma pieaugšana senajiem Homo Sapiens? Uz šo jautājumu, ja nemaldos, neviens cits nespēj pārliecinoši atbildēt..
Labsa said
Neatkarīgi no tā kā tas bijis senatnē, šobrīd noteikti nav dabiski skriet garas distances. Cilvēka ikdiena ir mainījies un esam pārtapuši par sēdošiem datoros bakstošiem radījumiem, kas kustas tikai tik, lai izietu no ofisa un iekāptu mašīnā.
Par to jau nav runa, par ko katrs ir pārtapis. Ja cilvēks pēc dabas ir tam radīts, tad šis gēns mūsos visos iekšā atrodas snaudošā stāvoklī, un tas, kā viņu atmodināt, lai sāktu ikdienā skriet garos gabalus, ir tikai tehniska detaļa. Tāpēc šī tēma man neliekas mazsvarīga.
14:16
19/03/2012
Labsa said
Neatkarīgi no tā kā tas bijis senatnē, šobrīd noteikti nav dabiski skriet garas distances. Cilvēka ikdiena ir mainījies un esam pārtapuši par sēdošiem datoros bakstošiem radījumiem, kas kustas tikai tik, lai izietu no ofisa un iekāptu mašīnā.
Vai tiešām vienas/divu paaudžu laikā esam tā evolucionējuši? Vai tomēr tādas izmaiņas nenotiek mazliet lēnāk...līdz ar to šis "datorus bakstošais ofisa pelmeņa" paštēls ir tikai mums galvās nevis muskuļos :)
14:16
23/10/2009
Labsa said
Neatkarīgi no tā kā tas bijis senatnē, šobrīd noteikti nav dabiski skriet garas distances. Cilvēka ikdiena ir mainījies un esam pārtapuši par sēdošiem datoros bakstošiem radījumiem, kas kustas tikai tik, lai izietu no ofisa un iekāptu mašīnā.
Man tomēr liekas, ka šādu vispārināšanu un stereotipus nevajadzētu kultivēt. Kā var "noteikti nebūt dabiski"? Varbūt piesienos vārdiem, bet tomēr... Ja ir apgalvojums, tam jābūt kādam pamatojumam. Šobrīd atrodos ofisā. Šajā ofisā nav neviena, kas kustas tikai tik, cik aizietu no ofisa līdz mašīnai un no mašīnas līdz mājām... Nedomāju, ka viss ir TIK traki. ;)
15:45
20/08/2009
Starp citu, skatoties uz amerikāņiem, man būtu prieks, ja mēs savā attīstības līmenī kaut drusku viņiem līdzinātos. Ieguglējiet "barefoot running" un paskatieties, cik daudzi Amerikā ir pamodušies no sporta apavu ražotāju mārketinga bullšita. Mani visvairāk tracina tas, ka iesācējam ieejot veikalā, viņu jau pašos pamatos māca skriet nepareizi un tad tā taciņa jau kļūst iestaigāta - ak jums ar šiem apaviem sāp kāja? Noperciet šo modeli!. Pēc pusgada, sāp mugura? O, mums ir jaunā super duper cushon pushon tehnoloģija, pamēģiniet šo! Un tā tālāk. Pat mūsu koptreniņā ar savu skrejceļu iespiedušies un gudriem ģimjiem stāsta pasakas.
Jupe, šī pieredze ir savākta vienkopus http://www.pabaso.lv
15:58
Ja tā strikti ņemam pa dabisko, tad cilvēkam, dabiski, protams, nav apavu, tāpat kā dzīvniekam. Bet kur tad dabiski dzīvo cilvēks? Turpat, kur šimpanzes, gorillas utml. Āfrikā, mežos, pļavās, smilšu laukumos utt. Vai cilvēka pēda ir radīta asfaltam? Diez vai. Asfaltam ir pārāk liela pretestība un sazin kāda vēl kaitīga ietekme no tā materiāla. Vai mērkaķi dzīvo klintīs? Nē. Tāpēc neuzskatu, ka pa asfaltētu, bruģētu vai grantētu segumu ir prāta darbs skriet plikām pēdām. Pa mežu, pludmali, tuksnesi, stepi, savannu, purvu - nav problēmu, lai notiek baskāju skriešana.
Bet tie mārketinga sūdi, kas tiek mīcīti iekšā par apaviem, ir izdevīgi, protams, ražotājiem un tirgotājiem. Tā nu ir vieta, kur smelt un smelt, gan taisot samērā neizturīgus apavus, kas pārāk ātri nolietojas, gan vienkārši visu laiku izgudrojot kaut kādas "super duper" tehnoloģijas, kas noder varbūt tikai sumo cīkstoņiem, kas izdomājuši pēkšņi uzsākt maratonistu karjeru.
Vajag atstāt tikai minimālistiskus apavus un tādus pusminimālistiskus, kas ļauj kājai justies ērti un brīvi, taču aizsargā no lietus, cietā seguma pretestības utml.
jupe said
OreMan, labāk pastāsti savu pieredzi. Man ļoti interesē fakti no kāda, kurš tam visam iet cauri. Vai tiešām reklāma atbilst precei? ;)
Man jau [vēl] nav praktiski nekādas pieredzes garo distanču skriešanā, es tik tā spriedelēju ;)
Skrienamais said
Ja tā strikti ņemam pa dabisko, tad cilvēkam, dabiski, protams, nav apavu, tāpat kā dzīvniekam. Bet kur tad dabiski dzīvo cilvēks? Turpat, kur šimpanzes, gorillas utml. Āfrikā, mežos, pļavās, smilšu laukumos utt. Vai cilvēka pēda ir radīta asfaltam? Diez vai. Asfaltam ir pārāk liela pretestība un sazin kāda vēl kaitīga ietekme no tā materiāla. Vai mērkaķi dzīvo klintīs? Nē. Tāpēc neuzskatu, ka pa asfaltētu, bruģētu vai grantētu segumu ir prāta darbs skriet plikām pēdām. Pa mežu, pludmali, tuksnesi, stepi, savannu, purvu - nav problēmu, lai notiek baskāju skriešana.
Bet tie mārketinga sūdi, kas tiek mīcīti iekšā par apaviem, ir izdevīgi, protams, ražotājiem un tirgotājiem. Tā nu ir vieta, kur smelt un smelt, gan taisot samērā neizturīgus apavus, kas pārāk ātri nolietojas, gan vienkārši visu laiku izgudrojot kaut kādas "super duper" tehnoloģijas, kas noder varbūt tikai sumo cīkstoņiem, kas izdomājuši pēkšņi uzsākt maratonistu karjeru.
Vajag atstāt tikai minimālistiskus apavus un tādus pusminimālistiskus, kas ļauj kājai justies ērti un brīvi, taču aizsargā no lietus, cietā seguma pretestības utml.
Oi, būtu senajam cilvēkam bijis tik pēdai draudzīgs segums kā asfalts, kā viņš priecātos.. Savanna, klintis, akmeņi - visi šie dabiskie materiāli ir vairākas reizes cietāki par asfaltu. Tāpēc nevajag turēties pie šiem mītiem par to, cik asfalts ir slikts un cik ļoti nepiemērotā vidē mēs dzīvojam, lai skrietu basām kājām!
16:25
OreMan said
Oi, būtu senajam cilvēkam bijis tik pēdai draudzīgs segums kā asfalts, kā viņš priecātos.. Savanna, klintis, akmeņi - visi šie dabiskie materiāli ir vairākas reizes cietāki par asfaltu. Tāpēc nevajag turēties pie šiem mītiem par to, cik asfalts ir slikts un cik ļoti nepiemērotā vidē mēs dzīvojam, lai skrietu basām kājām!
Šimpanzes gan dzīvo kokos un mežos, paskaties izplatības areālu - faktiski tikai džungļainās Āfrikas valstis. Paskaties arī bildītes kādas viņiem izskatās pēdas, arī gorillām... Neteiksim, ka cilvēka pēda būtu ārkārtīgi trausla, bet es gribētu zināt, vai tev tiešām nav nekādu problēmu, ikdienā skrienot pa asfaltētiem ceļiem basām kājām?
Skrienamais said
OreMan said
Oi, būtu senajam cilvēkam bijis tik pēdai draudzīgs segums kā asfalts, kā viņš priecātos.. Savanna, klintis, akmeņi - visi šie dabiskie materiāli ir vairākas reizes cietāki par asfaltu. Tāpēc nevajag turēties pie šiem mītiem par to, cik asfalts ir slikts un cik ļoti nepiemērotā vidē mēs dzīvojam, lai skrietu basām kājām!Šimpanzes gan dzīvo kokos un mežos, paskaties izplatības areālu - faktiski tikai džungļainās Āfrikas valstis. Paskaties arī bildītes kādas viņiem izskatās pēdas, arī gorillām... Neteiksim, ka cilvēka pēda būtu ārkārtīgi trausla, bet es gribētu zināt, vai tev tiešām nav nekādu problēmu, ikdienā skrienot pa asfaltētiem ceļiem basām kājām?
Nu nav jau tā, ka uzreiz var skriet kilometriem pa asfaltu. Protams, ir bijušas tulznas, noberzumi, sasitumi (pret akmeņiem, saknēm, u.tml.), kā nu bez tā. Tagad gan jau labu laiciņu vairs nekā no tā visa nav gadījies. Bet vispār mēs novirzāmies no tēmas, šī tēma nav par baso skriešanu, bet par garo gabalu skriešanu..
Skrienamais said
Šimpanzes gan dzīvo kokos un mežos, paskaties izplatības areālu - faktiski tikai džungļainās Āfrikas valstis.
Tāpēc arī šimpanzes neskrien garos gabalus ;) Homo sapiens, turpretī, sāka skriet, kad apmēram pirms 3 miljoniem gadu iznāca no meža savannā..
23:04
11/06/2010
OreMan said
Labsa said
Neatkarīgi no tā kā tas bijis senatnē, šobrīd noteikti nav dabiski skriet garas distances. Cilvēka ikdiena ir mainījies un esam pārtapuši par sēdošiem datoros bakstošiem radījumiem, kas kustas tikai tik, lai izietu no ofisa un iekāptu mašīnā.
Par to jau nav runa, par ko katrs ir pārtapis. Ja cilvēks pēc dabas ir tam radīts, tad šis gēns mūsos visos iekšā atrodas snaudošā stāvoklī, un tas, kā viņu atmodināt, lai sāktu ikdienā skriet garos gabalus, ir tikai tehniska detaļa. Tāpēc šī tēma man neliekas mazsvarīga.
Es vairāk pieturos pie uzskata, ka mēs esam spējīgi skriet garas distances, nevis radīti, lai to darītu regulāri. Vienā citā rakstā http://www.marksdailyapple.com/case-against-cardio/ Mark Sisson stāsta par savu pieredzi pēc profesionāla triatlēta karjeras beigšanas, sākot strādāt par treneri. Viņam regulāri bija ļoti zemas intensitātes slodzes (pārgājieni, viegli velobraucieni ar klientiem) un 1-2x nedēļā īsi, intensīvi intervālu treniņi. Pēc kāda laika, atkal startējot sacensībās, viņš atklāja, ka rezultāti ir labāki nekā ar nopietniem izturības treniņiem.
Manuprāt būtiska Lieberman kļuda ir paša termina "skriešana" izmantošana, jo ar to tiek saprasts kardio treniņš, kas iztukšo glikogēna krājumus. Nedomāju ka ir daudz skrējēju, kas lielāko daļu treniņu pavada zem aerobā sliekšņa, iztiekot tikai ar taukiem. Tikai labi trenētam skrējējam, tāda pārvietošanās izskatīsies pēc skriešanas.
Ilgu laiku tika uzskatīts, ka kardio treniņi ir veselīgi, bet pētījumi rāda, ka starp pieredzējušiem maratonistiem sirds slimības ir izplatītākas nekā starp indivīdiem ar mazkustīgu dzīvesveidu. Te ir raksts par šo tēmu: http://www.archevore.com/panu-weblog/2009/11/1/cardio-causes-heart-disease.html
Runājot par smadzeņu attīstību, te lielāku lomu spēlē intensīvākas slodzes, nevis ilgstoša skriešana. Par šo tēmu: http://www.marksdailyapple.com/monday-musings-the-dumb-jocks-myth
Domāju "persistance hunting" vairāk bija gadījuma rakstura pasākums, nevis ikdienišķa nodarbe. Mēs drīzāk esam radīti, lai kustētos daudz un daudzveidīgi.
07:24
28/10/2011
kāda starpība, kam mēs esam radīti. Cilvēks jau nav plika programma, amēba. Ja mēs pāris tūkstošus gadus paskriesim, tad nākamie pēcnācēji dzims skrējēji. Var svētdienā iet uz baznīcu, var iet pa mājām un dalīt bukletus, var pat mainīt dzimumu, bet var arī radīt skriešanas reliģiju ar skrējēju baznīcām, draudzēm, altāriem, srienkalpojumiem utt. izdzīvot un nodot skriešanas mītus piekopjot rituālus.
No praktiskā viedokļa, cik bija jābūt paēdušam vai tieši izsalkušam "medniekam", lai skrietu X km pakaļ kkam ar X uzturvērtībām, kas tāpat vairumā satur olbaltumvielas. Vai skrienošie mednieki bija olbaltumvielu diētas gargabalnieki? Vairāk ticu teorijai, ka lai piepildītu vēderu savvaļas vidē bez pieradinātiem mājlopiem un/vai lauksaimniecības, vajadzēja vazāties apkārt ntos km un vākt ko nu varēja pa taisno mutē bāžamu atrast, tur tad arī tie km savācās, kur nu vēl cilšu kaušanās par paicinieku, teritorija, robežas. Kāpēc radās primitīvi ieroči, lamatas, apnika skriet vai nejēdza skrienot noķert? Vai tomēr skrēja un noķēra, saēdās gaļu, attīstījās smadzenes un palika gudrāki, racionālāki un pārstāja skriet, medījot ar ieročiem, pieradinot utt? Ja tā, tad mēs, kas šajā tūkstošgadē skrienam esam biši tā kā debīli vai kā? :D