13:38
05/05/2012
Sākšu savu postu ar MOTO: "When you want to succeed as bad as you want to breathe, then you'll be successful".
Tad nu tā, gadi iet un laikam mēs jau jaunāki nepaliekam. Jūtu,ka pēdējos gadus esmu dzīvojis nekvalitatīvi un ir prieks,ka 7mēneši padzīvojot prom no vides,kur esi radis dzīvot, liek tev par daudz ko aizdomāties.
Viss sākās ar to,ka pirms 4gadiem sāku smēķēt un nosmēķeju vismaz 3 gadus, mēģināju vairākas reizes atmest,taču, kad esi vidē,kur visi pīpē, ir grūti, bieži noturējos ilgi,bet nu tomēr atmetu tikai tad kad sāku strādāt citur un biju prom no visa.
Tad nu sākās ar to,ka nepīpēju. Tā kā pirms 2 gadiem sāku skriet Nordea Maratonā 5km,tad nu bij man iepaticies skriet un visu laiku,lai gan neregulāri sāku savus skriešanas treniņus, pagājušajā gadā trenējos, pat treniņā noskrēju 27km, taču es skrēju nevis ar prātu,bet gan ar gribēšanu un tad nu mēnesi pirms nordea es "HIT THE WALL" - sasniedzu pārtrenēšanos. Tad nu Nācās atmest domu par skrējienu.
Kā jau minēju iepriekš, oktobrī pārcēlos uz darbu ārpus Rīgas, tad nu sāku kārtot savu dzīvi (96kg), pirmais atmetu pīpēšanu un sāku regulāri vingrot un 2x nedēļā skriet,lai ārī kādi laika apstākļi būtu(mani treniņi ir atrodami Endomondo.com, zem Edgars Kuģenieks).
Ar katru nedēļu jutos arvien labāk, prāts attīrījās no visādām nevajadzīgajām domām, skrēju kopā ar darba kolēģi un daudz runājām,diskutējām par dzīvi utt, lai arī vecumu starpība,man 25 vinjam 39, bija par ko parunāt un padalīties ar savām dzīves pieredzēm.
Tad nu nolēmu,ka jāgatavojas Nordea Maratonam 2012, sapratu,ka visu dzīvi esmu spraudis sev vairākus mērķus un īsti nesasniedzis nevienum un uz 90% apstājies. Tad nu šoreiz es izlēmu uzstādīt vienu mērķi, noskriet NordeaMarathon 21km. par to arī paziņoju savam darba kolēģim,kurš sākumā likās,ka negribēs skriet daudz,taču beigās kaut kā pielauzu viņu skriet vairāk kā tikai 7 vai 10km. Tad protams treniņa procesā pamazām sāku zaudēt svaru,bet nu joprojām daudz ēdu . Pienāca februāris, darba kolēģis teica,lai būtu labāki treniņi,jāaiziet uz SPORTA LABORATORIJu, tad nu pierakstījos un aizgāju, uzzināju savus sliekšņus un sapratu,ka uzkačātā būda,kas man ir ir par smagu,lai skrietu.Tad nu parādījās mērķis nomest svaru no 93kg līdz kādiem 85kg.
Sāku ne tikai nelietot ikdienā maizi(ko darīju jau no oktrobra), sāku atmest visu nevajadzīgo,ko man nevajag ēst, ēdu uz pusi mazākas porcijas,bet nu 5x dienā. Nelietoju cukuru uzturā(Protams to cukuru,kas ir pārslās es nevaru atmest un nevajag).
Sapratu,ka nākamais lauziens varētu būt atmest alkohola lietošanu(jo lai arī nepīpēju, kad bija trakākas balītes,tad kādu dūmu jau uzvilku), sapratu,ka alkohols tikai mani padara vājāku,jo ikdienā kad rodas problēmas,mēs viņas 5dienās noskalojam ar alkoholu un mums paliek vieglāk.Taču nākamajā 5dienā šīs problēmas atkal atgriežas un atkal ir jāskalo. Tad nu pirms 2 mēnešiem atteicos no alkohola un ziniet, jūtos ļoti labi.
Sāku risināt ikdienas problēmas, sāku skatīties uz sevi no malas un,kas man ir jāmaina un,ka ir jāsprauž nākamais mērķis un jāvirzās uz to.
Tad nu sēžu es tagad pie datora un gaidu NORDEA svētdienu,lai varētu sev pierādīt,ka esmu spējīgs uz jebko un,man šie 21km būs ļoti svarīgi emocionāli. :)
Dotajā mirklī sveru 84kg, jūtos ideāli. Viens no secinājumiem, alkohols padara mūs par lupatām un tas,kad mums ir grūti un mēs dzeram,mēs esam nevis stipri,bet gan garā vāji.
Es protams nevienam nelieku beigt lietot alkoholu un pīpēt,bet nu 7 mēneši manā dzīvē vienam,pārdomās daudz ko deva.
Un es nekad negribu atgriezties pie liekā svara un baigajiem muskuļu kalniem,jo tagad jūtos harmonijā ar sevi.
Varbūt kādu šis POSTS arī motivēs kaut ko pamainīt savā dzīvē! :)
Lai jums izdodas un, lai labi skrienas NORDEA MARATONS! :)
15:00
17/08/2010
Sveiks.
Man līdzīgs stāsts, bet esmu nedaudz vājāks raksturā. Sāku skriet pēc nopietnas traumas, kad svars sasniedza 129 kg. nepagāja ne 20 gadi (18pagāja), kad pagājušajā rudenī noskrēju savu pirmo maratonu ar svaru 109 kg. Alkoholu neesmu prakstiski lietojis kopš pirmajām studijām. Pīpēt atmetu pirms gadiem 17, jo nevarēju apvienot ar skriešanu. BET par ēšanu gan man cits stāsts. Nevaru sevi piespiest neēst. Ieraugu ēdienu un neko nevaru sev iestāstīt, esmu ar mieru liekus 14 km noskriet nākamajās dienās, bet iespēju labi paēst garām nelaižu. Tā ka mana vairāku gadu desmitu sapnis - svars zem 100 nu nekādīgi nepiepildās. Svēdien skriešu tikai pusīti, pa ziemu noslinkoju. Divas nedēļas atpakaļ skrēju kontrol skrējienu 25 km, un sapratu, maratonam neesmu gatavs. Skriešu rudenī (neesmu vēl konkrēti izdomājis kur? - Beirūtā, Dubajā vai Pekinā). Tiekamies trasē. :)
15:07
05/05/2012
Sveiks.
Man prieks! Vienkārši agrāk biju slaids kā skals,tad nu es gribēju būt baigais muskulis un tikai staigāju uz svaru zālēm un kad beidzot uzblīdu līdz 96kg,sapratu,ka dzīvē tas nav svarīgākais. :) Tagad cīnos ar vēderu bišķi,jo liekā svara maz,bet āda tik ātri nesaraujas,kā nomestais. Bet nu pīpēt un dzert, tas nav man, es labāk peldu,skrienu un atpūšos pie dabas.
Mani motivēja arī tas,ka ikdienā dzirdēju aizrādījumus, ka esmu OMULĪGS RESNĪTIS, un katru rītu cēlos un klausījos cik gan resns es esmu, pašam tā nelikās,likās,ka esmu kārtīgs BĀLELIŅŠ.
Nezinu kas,bet nu garie skrējieni ar darba kolēģi un garās sarunas , daudz ko lika man pārdomāt un paskatīties,kas ar mani varētu notikt,ja es turpināšu tādā garā.
Tagad esmu apņēmies dzīvot tā, lai beidzot padomātu par sevi,ne tikai par citiem un lai katra diena ir prieka pilna, un negācijām neļaušu nākt uz manu pusi :).
Esmu arī apņēmies pēc Norde Maratona sākt gatavoties Valmieras pilnajam. Jo vismaz reizi es to gribu izdarīt un tagad es ticu saviem spēkiem. Ja redzēsi dzjeku ar īsiem matiem un RIMI kreklā un garās zeķēs,tas esmu es, gan jau saredzēsies! :)
Lai veicas! :) Tiekamies trasē!
Sveiciens komandas biedr no 'baskājiem'. Arī mana skriešana sākās oktobrī. Palīdzēja tikt pāri grūtam dzīves posmam. Iepatikās un skrienu joprojām. Ar pārējo gan viss ir citādāk. Alus joprojām garšo un saulrietā uzvilkt slaidu dūmu arī patīk joprojām. Skrienot svaru esmu tikai dabūjis pāris kg klāt un no sērkociņa esmu kļuvis joprojām par sērkociņu. :D NRM arī būs mans pirmais lielais izaicinājums, kuram ir pat uzstādīts mērķis uz konkrētu rezultātu. NOSKRIEN!
15:31
05/05/2012
Sveiks! :)
Nu tiešām nedomāju,ka kāds iesaistīsies ar mani te diskusijās, baigi pozitīvi un liek pasmaidīt! :)
Man arī ir savs uzstādītais mērķis, sākumā, lai būtu motivācija, uzstādīju laiku 1:45, bet nu ar prātu un aknām jūtu,ka gribu uzlekt augstāk par savu di*su :), tad nu skatos reālāk,ja paskriešu zem 1h 50min,es būšu ļoti gandarīts. Esmu pat dabūjis sev pārinieku Jāni Šultu,ar kuru kopā noskriesim katrs savu pirmo Pusmaratonu! :)
18:20
05/05/2012
Tiešām prieks,ka es kādu "uzkurinu", tāds jau ir arī mērķis, nav ko sēdēt un domāt,kā būtu,ja būtu.
Ir jārīkojas, ilgu laiku domāju,ka gribu to un gribu to,bet nu darīt , ai , darīšu jau vēlāk un ir tā,ja TU nesāc šodien un nesaņem sevi aiz... Tad tu nesāksi nekad un tā ir nevis pesimistiska domāšana,bet gan realitāte.
Mēs ikdienā sūdzamies,mēs esam šādi un tādi, bet lietas labā mēs neko negribam darīt. Mēs labāk pačīkstam,ka esam vāji un mēģinam ieskaidrot,ka neesam atkarīgi. Īstenībā mēs visi esam atkarīgi no kaut kā, no mātes, darba, cigaretēm, šokolādes, taču dažas atkarības mūs motivē un dzen uz priekšu, turpretīm dažas mūs dzen postā un tiklīdz mēs nevaram paši paskatīties spogulī un pateikt, es esmu atkarīgs, nekas nemainīsies :).
Bet nu es tiešām nevienu negruzīju uz kaut ko,es tik saku savas domas, jo man tiešām traucēja šīs lietas,lai es saprastu,ko patiesi vēlos :)
Tad nu es Pilnīgi un Galīgi saku,es esmu atkarīgs no sporta un skriešanas un ziniet, pirmo reiz mūžā es lepojos ar savu atkarību :D.
18:48
17/08/2010
Ar to vienu pilno tā ir kā ir. Iesaku visiem to pieveikt jo ātrāk, jo labāk. Ja ne, būs lielas nepatikšanas psiholoģiski. Ja pirmo maratonu noskrien pēc divdesmit, kaut vai ap trīsdesmit, ir piedodams, ka pēc piecdesmit vair neskrien. Kā nekā, esmu jaunībā noskrējis, man pietiek. Bet ja pirmo pilno noskrien 48 gadu vecumā, kā es to izdarīju, tad neloģiski, ka pēc 50 vairs neskrien. Tā ka vairs neko, jāiet un uz vecumu jāskrien. 48 - varu, 52 - nē, cilvēki no malas nesapratīs. :)
18:52
15/03/2011
19:45
05/05/2012
Papucis, noteikti būs jāpaprovē :).
Anduli, man jau ar liekas,ka ar vienu reizi netikšu cauri,bet nu jāsāk ar to vienu un tad jau tālāk redzēs. :D
Arle, mans kolēģis sākumā arī teica, ka šis tikai skrienot 7km un lēnām, tad teica,ka kādreiz esot arī 10pieveicis.Tad nu man daudz nebija jādomā,sākumā skrējām 7km, bet nu cēlu tempu palēnam. Šis teica,ka labi jūtas,tad nu teicu,davai 10km ,kas tur liels, tas tika pievarēts un tad bija interesanti,ka es šo mēģināju uz 15 pierunāt, bija ar mieru. Gājām skriet,taču pirmajā reizē viņš sajutās nelāgi,tad nu devās pa citu ceļu un es viens noskrēju. Nākamajā reizē jau viņam azarts,nu davai 15km :D, pēc 15km viņš vairs neuztvēra to kā joku,kad darbā teicu,ka vakarā jāiet noskriet 18km :) Un noskrējām ideāli - 2h lēns skrējiens. Tagad vairs nestrādāju, bet saņemu zvanus no viņa un viņš ir apņēmības pilns arī startēt kādā maratonā,jo vairs neiztiek ar 7km skrējieniem :D. Tad nu man prieks,ka cilvēkam parādīju to,ka viņš tak var vairāk kā 7km un ka sajūtas ir ideālas :)
Kaut kā tā.
Manējais ir dīvaināks par dīvainu gadījums. Piedāvāju skriet kopā ar mani - negrib, laikam esmu par krutu viņam :D Nu es jau arī lēni māku paskriet. :) Tagad šādā laikā maksā naudu un iet pa lentu skriet 3 km 2-3 reizes nedēļā. Saņemties un noskriet vairāk nav drosmes vai sazin kas :( Es savos skriešanas pirmssākumos biju ar lielāku gribas spēku un rekur esmu nonācis :)
20:32
05/05/2012
Egnz said
Nu Arle, paskatoties uz tavu profilu man zūd pārliecība,ka tu spēj arī lēnām kustēties :D. Bet nu,ja jau tu tā saki,lai iet! :)
Ja profilā dziļāk parakātos(pie apaviem) ieraudzītu vārdu Ļotalkas(Asics gel ds trainer 17) ar šīm tiešām lēni paskriet nevar, jo ir domātas ātrumam, ko arī izbaudu. Piem, janvārī es kustējos ļoti lēni, bet tagad jau sezona iet pilnā sparā :)
09:35
24/04/2009
Hermanis27 said
Ar to vienu pilno tā ir kā ir. Iesaku visiem to pieveikt jo ātrāk, jo labāk. Ja ne, būs lielas nepatikšanas psiholoģiski. Ja pirmo maratonu noskrien pēc divdesmit, kaut vai ap trīsdesmit, ir piedodams, ka pēc piecdesmit vair neskrien. Kā nekā, esmu jaunībā noskrējis, man pietiek. Bet ja pirmo pilno noskrien 48 gadu vecumā, kā es to izdarīju, tad neloģiski, ka pēc 50 vairs neskrien. Tā ka vairs neko, jāiet un uz vecumu jāskrien. 48 - varu, 52 - nē, cilvēki no malas nesapratīs. :)
Pirmo pilno es noskrēju savā 50.dzīves gadā. Ar to viss tikai sākās un turpināsies līdz pat te dažu "Noskrien" kolēģu ierosinātajam tusiņam Ņujorkas maratona VIP grupā, kurā startē 90+ gadīgie. Tur nav vecuma ierobežojumu!:) Esam sarunājuši tur ap 2050. gadu tikties. :) Pievienojies arī Tu mums, Hermanis27! :)