Forums

Es vēl neskrienu ne savam priekam(bet prieks un gandarijums par paveikto ir), ne kur nu vēl pēc medaļas. Bet nu gribējās iejaukties šajā diskusijā. Nedaudz nesaprotu par ko cilvēks šūmējas. Pec manas saprašanas, medaļas, kas dabūtas par pirmajām trim vietām ir godalgas un parasti tiek apstiprinātas ar kāpšanu uz pjedestāla/diplomu/sertifikātu/reitinga punktiem/protokolu un sazin kā vēl. Savukārt, medaļas kuras saņem visi pārējie ir piemiņai no pasākuma kurā ņemta dalība. Jokaini liekas, ka mēģinot noniecināt medaļas, to mēģina kompensēt ar krekliem, čībām, cepurēm un putras bļodām. Labs piemērs par apbalvojuma būtību ir UTMB, kur pirmo vietu ieguvēji ir uz pjedestāla, sporta preču reklāmas baneros un skriešanas žurnālos, pārējie finišējušie kur nu kurais, bet viņus visus vieno veste. Tāda slepena brālība. Medaļa ir kā zīmogs tam, ka kādu brīdi esi veltijis sev.

Agy said

"Nāciet es Jums parādīšu savu piemiņas cepuru skapi" vai "nāciet apskatīt piemiņas kreklu kaudzīti" vai "vai krūzīti par dalību tajā maratona redzēji un to no pusmaratona". Jap, medaļas ir kompaktāka piemiņa. Ne visiem ir lielas mājas, vienādi ideāli un vērtību sistēma. Jo tomēr tautas sportā katrs ir čempions.

Nu tur laikam tā atšķirība. Es nekad nevienam neteicu "nāc es tev paradīšu savas medaļas". Tas ir zīmēšanas, pie tām vēl zinot, ka tur ir tikai dažas izcinītas... Kad biju mājas pie DS93 pats jautāju lai viņš parāda LČ medāļu, bet neatceros vai teicu... "eu paradi man to 2008 Kuldīgas pusmaratona medāļu par piedalīšanos" :)) Par to ari bija runa no paša sākuma ... tadas medāļas cena ir niecīga.

- O skaties, kada man ir medāļa..
- Nu jā, tam 60 gadīgajam vectētim ari tāda ir... un viņš tevi gandrīz apdzena

Runājot par distancem,.. ja visos etapos būtu vienāda distance varētu ari LVS gadagrāmatā līkt rezultātus :)

Nedaudz smieklīga diskusija.

Senos laikos par piedalīšanos sacensībās deva nozīmītes un vimpeļus, tagad medaļas. Kādreiz uzvarētājiem deva medaļas un diplomus, arī materiālas balvas, tagad naudu vai dāvanu kartes. Laiki iet un mode mainās. Sponsoru sarūpētās lietas mēdz būt tik dažādas. Tas jau atkarīgs no mums pašiem, kā tās mēs protam novērtēt un likt lietā. Vienmēr apbrīnoju tos, kas prot intresanti un orģināli medaļas u.c. piemiņas lietas eksponēt vai pielietot. Man patīk praktiskas lietas. Vienmēr pielietojums atrodas dažādām somām, kokvilnas T krekliem līdz pirmai mazgāšanas reizei, skriešanas krekliem (vēl jauna pieredze, nezinu ko darīšu ar tiem, ja tie savairosies nesamērīgā proporcijā). Viena no mīļākajām lietiņām, ko esmu saņēmus kā piemiņas suvenīru, ir bijusi kāda nezināma ražotāju zobirste. Nu ļoti forša zobirste. Žēl, ka izmetu iepakojumu un nav vairs iespējams noskaidrot tās ražotāju. No lietām, kurām neredzu pielietojumu, atbrīvojos.
Kopumā gan gribas teikt, ka mana izvēle piedalīties vai nepiedalīties kādās sacensībās, nav saistīta ar to vai finišā mani sagaidīs medaļa vai kāds cits suvenīrs. Tomēr tā esamība rada patīkamas emocijas tieši tajā mirkli, kad tiek pasniegta.
Domājot par šo komentāru "Nu tas ir smieklīgi, kad cilvēkam jau ir pāri 30+ un viņš fočejas ar savu medāļu "par piedalīšanos".
Āžukalna stirnu buks.Pieveikta Lūša distance. Rezultāts beigu galā. Man 40+. Īpaši mērķtiecīgi noķērām Mareku pie rokas, lai tiktu pie šīs bildes: https://www.facebook.com/stirnubuks.lv/photos/a.423277544532649.1073741857.271875486339523/423282327865504/?type=1&theater
Ļoti lepojos ar to :).

Rolands said

und said

Nu tur laikam tā atšķirība. Es nekad nevienam neteicu "nāc es tev paradīšu savas medaļas". Tas ir zīmēšanas, pie tām vēl zinot, ka tur ir tikai dažas izcinītas... Kad biju mājas pie DS93 pats jautāju lai viņš parāda LČ medāļu, bet neatceros vai teicu... "eu paradi man to 2008 Kuldīgas pusmaratona medāļu par piedalīšanos" :)) Par to ari bija runa no paša sākuma ... tadas medāļas cena ir niecīga.

- O skaties, kada man ir medāļa..
- Nu jā, tam 60 gadīgajam vectētim ari tāda ir... un viņš tevi gandrīz apdzena

Šķiet jau kādu laiku atpakaļ, kāds no aškājiem cepās par medaļu lietderību :D līderi - "nīderi"?

Apspēlējot tavu dialogu tēmu:
Saruna nr 1:
- Parādi LČ medāļu
- Lūk.
- Forši, malacis!

Saruna nr 2 (pieņemot, ka medaļas netiek samestas kurpju kastē, bet ir izliktas apskatei):
- Esi piedalījies arī 2008 Kuldīgas pusmaratonā
- Jā
- Es arī lēnām notipināju
- Runā, ka und vectētiņš savos 60 gados tevi gandrīz nodzina :D
- Jā, togad tikai sāku trenēties skriet... (turpmākā diskusijā ievietot vēl dažādu sacensību salīdzināšanu un atmiņu stāstus, ja labi grib var sarunāties ilgi un dikti)

Saruna 2:

- Ooo tev tik daudz medaļu, nodarbojies ar skriešanu?
- Aha...
- Un kādi sasniegumi?
- Nu vot Kuldīgas maratons, rekur Barcelonā skrēju..
- Un sasniegumi?
- Nu es tā pat, priekš sevis...
- Un kādi rezultāti?
- Nu dažreiz zem 2h izskrienu ja visi apstakļi sakrīt...
- Skaidrs

Saruna 1:

- Paradi LČ medāļu
- Tulīt sameklēšu, kaut kur man viņas mētajas apavau kastē... lūk
- Jā, skaisti, tas ir no 2013 gadā?
- Nē, 2013 es nebiju pirmāis tur mani X apdzēna pēdejā taisnē, bet nereāli labs skrējiens bija, visiem PB, ši ir 2014...
- Skaidrs, un kāds bija rezultāts 2014? Kas vispāŗ skrēja?
- Gandrīž visa elite skrēja izņemot Valēriju, X:XX:XX nosrkēju, pēdeja taisnē apdzēnu ....
- Oho, kā tad? Viņam trauma vai kas? Sezonas sākuma viņš ātrāk skrēja...
- Traumas nav, bet varbūt pēc Junioru čempionātu ir nogūrums...
- Un kas bija 3,4,5,6?
- Tas, tas, tas un tas...
- A video ir no skŗjiena?
- IR, skaties!
- Skadirs... nu skaisti! Un kādi talakie plāni, LČ krosā skries?
- Nu ja, tagad atpūta un būtu labi tad tikt izlasē un aizbrākt uz EČ
- Un uz Eiropas komandu čempionātu? Kā doma, varēsi tikt?
- Redzēsim...

Kas nu kuram interesantāk ;)

Protams, ka par vietu iegūtās godalgas ir krietni vērtīgākas par tām, kas piešķirtas par piedalīšanos. Mans personīgais viedoklis gan ir, ka medaļas par piedalīšanos ir jādod, tas ir foršs suvenīrs, kas neaizņem daudz vietas un pateicoties tam, ka daudzās sacensībās dod medaļas var veidot sava veida kolekciju. Man personīgi citi tipa suvenīri kaut kā nepavelk, krūzītēm un dvieļiem vēl atrodu pielietojumu, bet kaut kādi maciņi, cepures un citi mēsliņi nenoder. Tāpat manās acīs maza vērtība ir diplomiem (gan par piedalīšanos, gan par izcīnītajām vietām).

Vai vajag lepoties ar medaļām, kas piešķirtas par piedalīšanos? Es domāju, ka jā. Ātrums ir relatīvs rādītājs, kas iesācējam liekas ātri ( piemēram: 10km vienā stundā un jauns PB), citam liekas gliemeža ātrums. Pieņemu, ka arī daudzi Kenijas vai Japānas skrējēji vien nosmīnētu, ka mums te LV par 1:08 vai 1:10 pusmaratona laikiem džekus dēvē par eliti un dod naudas balvas. Skriešana manuprāt ir izteikts tautas sports un medaļa daudziem kalpo kā stimuls, lai saņemtos un noskrietu. Tiem, kam medaļa ir vienaldzīga, vienmēr no tās var atteikties vai atdot kādam bērnam.

Par sacensību kvalitāti gan man laikam grūtāk komentēt. Šoziem bijām Spānijā un tur pa 16Eur mums tika dalība skrējienā, augstas kvalitātes skriešanas krekls, dvielis, soma, medaļa un vēl visādi sūdiņi. Šeit gan es domāju, ka ir tā atšķirība, ka Spānijā ir krietni vieglāk piesaistīt sponsorus, Latvijā pa lielam ir pāris uzņēmumi, kas atbalsta visas skriešanas sacensības, līdz ar to skaidrs, ka organizatoriem ielikt kaut ko dalībnieku maisiņos paliek arvien grūtāk. Taisnība gan, ka ir sajūta, ka daži skriešanas pasākumi sāk arvien vairāk domāt par izmaksu optimizēšanu. Žēl protams, ka tas tiek darīts uz skrējēju rēķina.

Par trašu nestandarta garumiem pilnībā piekrītu, es krietni labprātāk skrietu apaļas distances. Ja vēl būtu visa seriāla laikā vienāda garuma distances satelītiem, tad ok, bet pat tā nav.