Forums

Valrieksti derēs? Vai tomēr kokosriekstu ņemt? :)

Aizvakar skrienot brauc pretī onkulis ar velo, ņemot vērā, ka viņš brauc pretī, tad mana kreisā puse un viņa labā puse pēc noteikumiem sakrīt vienā pusē. Es cik varu pavirzos uz kreiso pusi, a šis mierīgi taisnā virzienā brauc man virsū itkā es tur nemaz nebūtu, lai gan otra ceļa puse ir brīva un sāk man kko par redzēšanu teikt. Riebjas tie pensionāri, kuri sevi uzskata par kko īpašu un visus, kas ir jaunāki par viņiem par kkādiem nekam nederīgiem radījumiem, pēc viņa domām sanāk, ka man tikai tāpēc, ka esmu jaunāka bija jālec pāri sētai, jo savādāk es vairāk uz kreiso pusi paiet nevarēju vai jāskrien viņam apkārt, jo uz viņu jau neattiecas satiksmes noteikumi, ka riteņbraucējam ir jāapbrauc gājējs nejau otrādi. Ņemot, ka pati pietiekami daudz braucu ar velo, arī pa šoseju, tad es noteikumus ievēroju cītīgi, bet redz atradīsies tādi, kas vienalga piesiesies, lai tikai nomāktu savus kompleksus.
Un arī par pareizības iemiesojumiem sevi viņi uzskata, lai gan pateikt cilvēkam " kas tu neredzi" nepadomājot, ka °cilvēks tiešām var neredzēt, tā aizvainojot cilvēku, viņiem nav problēmu. Jo redz jauniem cilvēkiem problēmu nemēdz būt.

Inga_K said

Dziņa, tas onkulis gadījumā nebija Purvciem/Tikas rajonā? Man pie bijušās Dzelzceļnieku slimnīcas arī viens identisks gadījās, tikai es ceļu negriezu, abi apstājāmies, un onka tad bubināja par CSN ievērošanu.Tajā brīdī biju tik apstulbusi no jocīgā onkuļa, ka neattapu pateikt, ka šamam jābrauc pa ielu, nevis gājējiem virsū. Vairāk (onkulim par laimi) mūsu ceļi nav krustojušies :)

Nē, man Rīga ne tuvu. Bet tas tikai pierāda, ka tas nav nekāds retums un ar lielāku pārliecību var apgalvot, ka tādi ir daudzi onkuļi un tantes :D. Nu es jau gribēju kā labāk, bet, kad redzēju cik mērķtiecīgi viņš brauc man virsū spēlēju līdzi, kā tas joks ar mašīnām (laikam 2 fast 2 furious) brauc viens otram pretī un, kurš pirmais nobīsies :D

Šis nav par skriešanu, bet doma līdzīga, kā daži necenšās sadzīvot.
Riebīgi tie autovadītāji, kuri iedomājas, ka, jo viņi vairāk sēž mašīnā un audzē lielāku dibenu, jo viņiem ir lielākas tiesības.
Pa ceļam uz darbu braucot pa šoseju ir velo nelabvēlīgs plašs krustojums, kur gandrīz katru rītu mani cenšas nobraukt, tas ir tāds plašs un ne 90* leņķī, tāpēc neviens tur necenšas par daudz piebremzēt. Un tas nav tāpēc, ka mani neredzētu, jo vasarā bija tas pats un es esmu izgaismojusies pēc pilnas programmas, visi atstarotāji un gaismas ne tikai priekšā, aizmugurē, bet arī spieķos.
Šorīt atkal braucu normāli kā pēc noteikumiem pa galveno ceļu pāri krustojumam, a redz nē cilvēks nepieļaus tādu kaunu, kā pagaidīt 3 sekundes dēļ kkāda velosipēdista un vnk bez emocijām brauc tik virsū itkā manis tur nemaz nebūtu.
Otrs veids kā viņi cenšas mani nobraukt tajā krustojumā ir tā, ka es braucu pa galveno ceļu (šoseju) pāri tam krustojumam, jo man nav jānogriežas, bet tie, kam jānogriežas un brauc man no mugurpuses, negrib pieļaut tādu iespēju, ka dēļ velo varētu samazināt tempu un pilnā ātrumā griežas tajā krustojumā un ņemot vērā, ka es tajā brīdī esmu kkur pa vidu joslām mierīgi esot līkumā pēdējā brīdī nogriež man ceļu iebraucot pretējā joslā, kur pretī vnm aktīvi brauc citi, kuri griežas ārā uz galveno ceļu.
Un tā es katru rītu tur drebu.
Es nesaprotu uz kādām bērēm tā ir jāsteidzas, lai nevarētu 3 sekundes pagaidīt.

papucis said

Dziņa, braucot ar velo ir ļoti bīstami domāt un braukt pēc noteikumiem cerot, ka pārējie satiksmes dalībnieki arī tos ievēros - ja kaut kas notiks, auto vadītājs noteikti nebūs tas, kuram sāpēs, tādēļ visur jāseko līdzi, vai pārējie satiksmes dalībnieki tevi pamana, ievēro un atbilstoši noteikumiem arī rīkojās. Nav jau tā, ka tev pašai būtu kaut kurp briesmīgi jāsteidzās, ka savas drošības dēļ nevari piekāpties un 3 sekundes pagaidīt :)

To es daru, ir, kas saka, lai tik viņš pamēģina man kko izdarīt, viņš būs vainīgs, bet es vajadzības gadījumā uzmanos pastiprināti, jo paliekot bez kādas kājas man jau nebūs nekāda labuma no tā, ka man bija taisnība.

Bet tas krustojums ir ļoti neparocīgs, grūti visu reizē paturēt redzes lokā, es jau parasti tuvojoties izpētu, ja kāds ir tuvu aiz muguras, tad samazinu tempu, lai tas aizbrauktu garām pirms krustojuma, bet, ja ir tā patālāk, tad jau pirms krust. uzņemu ātrumu, lai fiksi kamēr neviena nav aizbrauktu tam krust. garām. Līdzīgi arī novērtēju tos, kas brauc ārā no krust. Bet citreiz tieši tajā momentā sarodas baigi daudz auto no abām pusēm un, tad tik veiksmīgi nesanāk. Ar apstāšanos ir tā, ka var nākties gaidīt pēc tam ļoti ilgi, lai atsāktu braukt.
Un šīrīta situācija, es redzu, ka auto ir pilnīgi apstājušies un gaida, lai izgrieztos uz galvenā ceļa, aizmugurē neviens vēl tuvu nav, tāpēc braucu pāri, bet tas auto sagaida, kad esmu viņam tieši priekšā, tad mērķtiecīgi spiež gāzi grīdā un brauc man virsū, tā, ka vienīgais, kas man atlika strauji uztaisīt līkumu līdz ceļa vidum un priecāties, ka pa to laiku no aizmugures nebija pietuvojusies kāda fūre.
Principā man pat ir plāns kā darīt, pirms krust. pārbraukt uz kreiso pusi (krustojums ir 3virzienu) un pēc krust. atpakaļ uz labo, sanāk braukt šurpu turpu, bet tas pat varētu būt vienkāršāk kā pārbraukt to krustojumu. Stulbi, ka dēļ kkādiem muļķiem ir tā jābēguļo pa grāvjiem.