Home
Topic RSS
23:40
11/12/2010
Offline
Šis atskatīšanās reflekss mainot trajektoriju man ir ļoti labi iestrādājies, gan ejot, gan braucot ar velo, skrienot, kā arī slēpojot... bet tajā liktenīgajā rītā, ko mēs apspriežam, 30 minūšu laikā uz tā celiņa bija vien 4 gājēji un 1 velobraucējs (agri no rītiem tur nav nekādu "sabiezējumu"). Es aizsapņojies par dienas turpmāko gaitu apsteidzu gājēju - pārejot uz velo pusi, tā arī paliku šajā pusē... un tad mani pieķēra šis čuvaks un neatlaidīgi mēģināja mani audzināt vai arī spītīgi turēties savā paredzētajā joslā, protams es arī pēc horoskopa esmu "ragainais lops" - tā ka rīta jautrajā noskaņojumā es labprāt ar viņu nedaudz pabadījos... :) Taisnība bija mums abiem, bet viņam lielāka: mana taisnība tā ka viņam bija 2.5m plata braucamā daļa, lai apdzītu mani pa labo pusi netraucējot 1km attālumā esošus tuvākos kustoņus, bet viņam bija oficiālā taisnība pēc CSN, par kuru nu tagad notiek manis tiesāšana... Vispār jau šīs domstarpības tādus kā mani arī (pār)māca - pēdējās reizēs skrienot to pašu posmu es nevis tikai 1x piedomāju par to kurā pusē skrienu, bet 2x - līdz ar to pastāv 2x mazāka varbūtība, ka atkal iekulšos ar olām spieķos :)
14:40
29/04/2009
Offline
Šeit kāda upura stāsts par skriešanu un suņiem
http://eriks.lisovskis.lv/2011/09/04/izradas-suni-koz-un-trakumsergas-drauds-pastav/
17:39
21/07/2010
Offline
Ērika rakstu biju jau kaut kad lasījusi, toreiz likās nu traki, bet pie mums jau tā nenotiek, manā apkārtnē ir tikai draudzīgie suņi. Vakar pārliecinājos, ka "draugs", kas man ziemā divas reizes bija vienkārši pieskrējis klāt apsveicināties, ir spējīgs arī iekampt mīkstumos. Nelāga padarīšana
22:15
01/01/2012
Offline
Veloceliņus cenšos respektēt, izņemot varbūt ziemas sniegos, kad tie ir vienīgie normāli tīrītie skrienamceļi un velobraucēju praktiski nav. Galu galā citreiz pašai pa viņiem jābrauc ;)
Ar suņiem, tfu tfu tfu, kaut kā izdevies līdz šim sadzīvot pa labam. Bet bija kuriozs Biķernieku mežā ar kādu suņa saimnieci, kura "mātes valodā" mani kārtīgi nolamāja apmēram par tēmu, ka es skrienot pa taku, kur viņas sunim jāpastaigājas. Jāpiebilst, ka pats suns vispār man nepievērsa uzmanību, mierīgi staigāja gar taciņas malu.
Man uz nerviem visvairāk krīt vairākcilvēku kompānijas, kas iet viens otram blakus, aizņemot trotuāru visā platumā. Parasti novērojams starp skolas vecuma jauniešiem, otra suga - jaunās māmiņas ar ratiņiem. Parasti zaļajā zonā vai uz brauktuves tāpēc nelecu, bet gan ātri izspurdzu pa vidu cauri :) Ja izdodas nobiedēt, gandarījums garantēts:))
08:11
15/03/2011
Offline
LasmaO, ziemā pa kraukšķošo sniegu daudz vieglāk sabiedēt ja vēl tuvumā esot pamaina soli no klusā uz lācīgo :)
09:42
28/01/2013
Offline
Uzvaras parka apkārtnē suņi pārsvarā draudzīgi.Vairāk kaitina sestdienas un svētdienas rītos sēdošie urlveidīgie,kas ar saviem komentāriem uzdzen pulsu augšā pie lēna tempa,traucējot aerobo treniņu
11:13
14/01/2013
Offline
Skrienot laukos, tracina šosejas posms, jo autovadītāji mēdz nobraukt galīgi blakus vai pat speciāli stūrēt virsū, lai man nāktos lekt grāvī. Pilsētā ir 4 problēmas - suņi (laukos jau arī, bet pagasta kranči mani jau iepazinuši un neceļ ausi), urlas ar saviem komentāriem, visu ietvi aizņemoši gājēju pulciņi un smēķētāji (tie tracina visvairāk).
Vienreiz paskraidīju pa stadionu. Sākumā alu dzerošie jaunieši blakus smējās un bļāva "sarauj", pēc dažiem apļiem iepleta acis un sprieda, cik es tur vēl varu noapļot, un uz beigām jau "sarauj" bija pavisam pozitīvā intonācijā:D
11:27
28/01/2013
Offline
pievienojos essnee par smēķētajiem
18:24
18/04/2011
Offline
Hmm tiem, kam sanāk tās lielās problēmas ar suņiem. Kādam varbūt ir kādi ieteikumi par kādu konkrētu ultraskaņas aparātiņu vai īpašībām, kas jāņem vērā izvēloties tādu?
Es tā sliecos, ka tas ir vis iedarbīgākais un sakarīgākais priekš skrējēja, jo gāzes baloniņš ir apaļš un neērts līdzi paņemams.
Un vēl ir 100 un viena aplikācija telefoniem ar tām ultraskaņām suņiem un kukaiņiem, bet vai kāda no tām arī darbojas? esmu pāris mēģinājusi un suņi nereaģē. Kāda skaitās labākā frekvence tieši suņiem, jo cik saprotu katram kustonim vajag savējo.
18:46
18/04/2011
Offline
essnee said
Skrienot laukos, tracina šosejas posms, jo autovadītāji mēdz nobraukt galīgi blakus vai pat speciāli stūrēt virsū, lai man nāktos lekt grāvī. Pilsētā ir 4 problēmas - suņi (laukos jau arī, bet pagasta kranči mani jau iepazinuši un neceļ ausi), urlas ar saviem komentāriem, visu ietvi aizņemoši gājēju pulciņi un smēķētāji (tie tracina visvairāk).
Vienreiz paskraidīju pa stadionu. Sākumā alu dzerošie jaunieši blakus smējās un bļāva "sarauj", pēc dažiem apļiem iepleta acis un sprieda, cik es tur vēl varu noapļot, un uz beigām jau "sarauj" bija pavisam pozitīvā intonācijā:D
Mans novērojums, ka no urlām un dzerošiem jauniešiem ir lielāks respekts nekā no īgnajām tantiņām ar štociņiem, viņām ir īpaša māka sataisīt super nosodošu skatienu, jo negrib saprast, ka sportošana nav tas pats, kas malkas krāmēšana un dobes ravēšana, kur veselība tiek bojāta.
Pat nevajag tai tantei būt 80gadīgai, arī drauga mamma kategoriski noliedz un pasludina par pareizu, ka skriešana ir leika laika un enerģijas tērēšana un mēs vnk nesaprotot, ka viņai neesot spēka kaut nedaudz pavingrot pēc strādāšanas dārzā un virtuvē. To, ka pareiza sportošana uzlabo izturību visa veida fiziskām aktivitātēm, protams, pasludina par muļķībām.
18:51
18/04/2011
Offline
Mašīnas uz šosejas gan man vairāk traucē ar riteni braucot, to es izbaudu ļoti daudz, jo tā ir mana ikdiena. Bet skrienu es pēc iespējas pa ceļa malu, kas vairs nav asfalts (lai kājām patīkamāk), tāpēc tur tik šausmīgi tuvu nav iespējams piebraukt, tikai ar izņēmumiem, kad mala ir pa taisno grāvis vai pārāk akmeņaina vai bedraina vai teiksim ļoti slīpa uz vienu pusi, tad gan ir bišķi jāpaskrien pa asfalta malu.
20:48
26/03/2011
Offline
Rīgā varu atzīt, ka skriet man patīk labāk un Āgenskalnā suņi un to samnieki mani apmierina, jo mīlulis tiek paņemts mazākā saitē vai pasaukts klāt. Šad tad no kādas caciņas vai urļaka kādu repliku sadzirdu, bet mierinu, ka atšķībā no viņa(-s) man plaušas un nieres ir tīrākas. Pāri gājēju pārejām autovadītaji palaiž un nav ilgi jāgaida.
Šad tad kāds celiņu arī nosprosto, bet tas parasti ir uz īsu brīdi un varu pa brauktuvi apskriet vai ziemā, bet tas ir paciešams.
Liepājā... neatceros, kad kāds būtu suni pasaucis vai paņēmis īsākā pavadā. Dazer II līdzi un kāds garants ir! Mašīnu taurēšana tracina, un tuvā nobraukšana, tas jau rāda smadzeņu poda daudzumu. Palaist pāri pārejai - aizmirsti! Un vispār Liepājā veloceliņi un gājēju celiņi tiek remontēti "ūber ātri" mēnesis starpā, bet kā ir bedre celiņa galā stāv tā stāv.
11:43
06/12/2009
Offline
Tik kritiski par Liepāju no bijušās vai pat esošās liepājnieces!? Es šito liktu sadaļā dienas šoks :D
13:36
13/11/2009
Offline
Es gan - pie "Dienas prieks" :D Patīkami redzēt, ka liepājnieki spēj savu pilsētu kādreiz arī pakritizēt ;)
23:26
26/03/2011
Offline
Man Liepājas puse laikam tāda! Drošvien tie kas pa Jūrmalas parku vai Ezerkrastu skrien, situācija ir savādāka.
09:02
28/01/2013
Offline
skrēju Liepājā pa parku un veloceliņu.viss kārtībā.suņi,tantiņas un velobraucēji bija,bet neviens neko neteica.urlas gan nebija.Liepāja rullē!!!!
10:28
21/10/2011
Offline
Arī man Liepājā nekādas šaizes nav gadījušās...saitē vestiem suņiem ievērtēju striķa garumu un šaubīgos gadījumos palielinu līkumiņu :)...bet vispār suņi mani nemīl,ja desmit paies garām un nekas,tad man ejot,tiks izrādīta pastiprināta uzmanība ar skaņu...nu bet ar to ir jāsadzīvo :)
22:52
23/10/2009
Offline
Palasīju šo diskusiju un biju diezgan pārsteigta! Skrienot, ne reizi (kopš uzsāku savu nīkulīgo skriešanu 2009. gadā) neesmu dzirdējusi no apkārtējiem kādas negatīvas piezīmes, lai arī skrienu gandrīz tikai Pļavniekos, kas nav nekāds superrajons, lai neteiktu vairāk. Kāpēc lai kāds skrējējam teiktu ko aizskarošu? Patiesībā man ir pilnīgi pretēja pieredze: cilvēki reizēm uzmundrina, saka, piemēram, "malacis", rāda īkši augšā, māj no mašīnām, smaida u.t.t., reizēm kāds ko pajoko, bet arī labvēlīgi. Pēdējais joks bija no diviem sirmiem kungiem, kas jautāja, vai man kāds nedzenas pakaļ un vai nevajag palīdzēt. ;) Ok, ir bijis arī tā, ka iereibušiem jaunskungiem liekas, ka jāpaskrien man līdzi kāds gabaliņš un jāparunājas, bet arī tad saruna izvēršas par to, ka ir labi sportot utt. Pieņemu, ka kādu ātru skrējēju nopietnā skrējienā tas var sakaitināt, taču šaubos, ka tādam iereibušais komunicēt gribētājs vispār tiktu līdzi... :) Vēl nesen kāds manāmi sareibis onkulis, ieraudzījis mani skrienot, izvilka no kabatas mutes ermoņikas un sāka mēģināt muzicēt... :D Es nez, man tas likās jautri, bet varbūt bija jādusmojas?
Patiesībā daudz biežāk ir tā, ka skrējienā satiktie skrējēji uz mani raugās daudz negatīvāku skatienu nekā pārējie, man pat reizēm liekas, ka speciāli mēģina novērst skatienu un labprāt mani nogrūstu no taciņas. :D Tas gan neattiecas uz visiem, jo tie, kas biežāk redzēti, noskrienieši vai citādi pazīstamie vienmēr padara skrējienu daudz priecīgāku :) un par to jums liels paldies! :)
23:38
14/08/2011
Offline
Par cik Grīziņkalnu (vismaz paša parka tuvāko/mazliet tālāko apkārtni) zinu kā savu kabatu, nav gadījies būt konfliktos. Ja redzu, ka skriešanas maršrutā manāma ne pārāk labvēlīgi noskaņota kompānija (narkomāni, dzērāji), tad viņu ceļus cenšos nešķērsot. Ar suņiem arī nav bijis konfliktu, vietējos suņus +/- visus zinu, saimnieki arī ievēroti. Ir pat pāris, kas skrien kopā ar saviem suņiem. Vispār bija viens gadījums ar suni, bet tas suns agrāk dzīvoja pie kaimiņiem, vēlāk viņu atdeva citiem. Suns parasti klejoja pa rajonu un meklēja kompāniju pie citiem suņiem, bet atpazinis mani, parasti man skrēja līdz un leca virsū, jo gribēja spēlēties. Suns nesaprata vārdu "nedrīkst" vai "miers", tāpēc bija rīti, kad ieraugot suni jau pa gabalu, bija jāskrien prom un jāmaina virziens. Būvniecības veikala darbinieki arī mani ir ievērojuši, pagājušajā gadā par brīnījās par manu bezgalīgo riņķošanu apkārt parkam (es arī brīnījos, toreiz noskrēju savus pirmos 7 km bez apstājas):)). Divas reizes pat ir nācies glābt suni un saimnieku. Bet patiesībā no rītiem parkā nav tik liela rosība, var mierīgi/klusumā izkustēties. Pēdējā laikā skrējēji ir vairāk – tas priecē! Vakar kaimiņiene sūdzējās, ka parkā skrējēju pārāk daudz, es atkal saku, ka tas taču forši. Viņa saka, ka viņai nav kur ar suni staigāt, turklāt ja viens suns sāk riet uz skrējējiem (viņa parasti staigā kopā ar citiem saimniekiem), tad viņas suns var arī iemesties kādam kājās. Es atkal pabrīdināju, ka skrējējiem ir dažādi pašaizsardzības atribūti, lai uzmanās. Bet pārsvarā ir gadījies satikt pozitīvus cilvēkus, pat tādus, kas sāk uztraukties/apvaicāties vai ar tevi viss ir kārtībā, ja esi uz laiku apstājies/pārgājis soļos.:)
16:06
05/11/2012
Offline
šis gan nebija skrienot, bet varbūt ar skrienot nekas dižs nemainītos.. Minos pa Purčiku pa gājējceliņu un tur pārītis gana solīdos gados [bik iereibis un ar pudeli rokā] ar kverkli garā striķī pāri celiņam.. Zvaniņus nelietoju, visu vau apbraukt.. Bet tad, kad biju jau metra attālumā, tad sabijās sunītis.. No sunīša izbīļa kauciena sabijās suņa saimnieks, tomēr gribēdams būt dižs savas sievietes priekšā sāka lekties uz mani... Tiku sveikā ar nedaudz apspārdītu velo.. Bet pozitīvākam rezultātam todien gribējās pie savas masas kādus 20 kg klāt :/
