Home
Topic RSS
22:25
19/05/2009
Offline
Par suņiem runājot, man ir bijušas vārdu apmaiņas ar suņu saimniekiem, taču koduši kādas 3 reizes ir tikai suņi bez saimniekiem:) Bet pēc kodiena nez kāpēc tie suņi nodevīgi mūk. Laikam tomēr arī kodošiem suņiem ir sirdsapziņa:D
08:23
24/04/2009
Offline
Par suņiem runājot, man ir bijušas vārdu apmaiņas ar suņu saimniekiem, taču koduši kādas 3 reizes ir tikai suņi bez saimniekiem:) Bet pēc kodiena nez kāpēc tie suņi nodevīgi mūk. Laikam tomēr arī kodošiem suņiem ir sirdsapziņa:D
Par suņiem, sm72, varbūt labāk nerunāsim, jo negribētos runāt par tik nepatīkamām tēmām.
11:33
Viens veids, kā atbaidīt suņus.
http://www.youtube.com/watch?v=_lKTdHw-Q0M&feature=related
13:11
20/08/2009
Offline
Kodošiem suņiem nav sirdsapziņas. Viņiem tikai kļūst bail no tavas kedas! :)
No manas pieredzes ar lielajiem suņiem visu var sarunāt. Kož tikai tie mazie kverpļi, kas par suņiem nemaz nav cienīgi saukties.
13:18
25/03/2010
Offline
Par suņu iespējamo uzvedību vislabāk liecina saimnieka uzvedība ieraugot skrējēju. Ja saimnieks sāk stresot, jāuzmanās.
14:08
23/10/2009
Offline
Mošķis said:
Par "Foresta izteicieniem" es satraucos vismazāk, ir dzirdēts tik bieži, ka tas it nemaz nesatrauc. Daži asie prāti uzjautā, lai iedod uzpīpāt, jo redziet esmu par lēnu - pēc pāris reizēm, kad palūdzu Ls 5,-, pietika un tie paši jau drīzāk pamāj sveicienā, nekā apceļ :)
Komentētāji un "atsaucīgi" vērotāji reizēm var gan uzjautrināt, gan traucēt... No pieredzes - reizēm Pļavnieku piemājas stadionā saulainās pavasara/vasaras pēcpusdienās ir diezgan apgrūtinoši skriet. Tā kā stadions ir arī iemīļota jauniešu pulcēšanās vieta, tad nākas saskarties arī ar viņu reakciju uz skrējēju. Reiz gandrīz visu treniņu pavadīju "kompānijā", vidusskolnieku bariņu, kas skrēja līdzi un mēģināja sarunāties. Pēc' pāris apļiem gan palika izturīgākie :D Miers bija tikai tad, kad manam skrējienam pievienojās OreMan, kas ar velo bija atbraucis mani apraudzīt stadionā :D Bet tad jau es biju paspējusi atbildēt uz jaunatnei vitāli svarīgajiem jautājumiem: kāpēc jāskrien, kāpēc es skrienu, cik ātri var nomest svaru skrienot, cik daudz jāksrien u.tml. :D Tas ir tikai viens no gadījumiem. Arī skrienot ar OreMan kopā šajā pašā stadionā esam saskārušies ar īslaicīgiem līdzskrējējiem. Piemēram, reiz kādu vīrieti uzrunāja tas, ka mēs viņam garām riņķojam jau kādu stundu, līdz viņš neizturēja un skrēja jautāt - cik tad daudz mēs skriesim. Saņēmis atbildi, vīrietis secinājis, ka pašam varbūt arī būtu jāpaskrien :)
Laikam pareizi vien ir - nav ko saulainā laikā skriet stadionos,skaistā laikā jāskrien pa pļavām un mežiem :) Toreiz izmantoju stadiona celiņu noskrietā attāluma piefiksēšanai.
Par laimi līdz šim neesmu saskārusies ar izteiktām negācijām. Parasti ceļā sastaptie cilvēki skrējējus uztver pozitīvi, piebilstot viens otram, ka ir labi, ka cilvēks sporto.
15:44
18/06/2010
Offline
Es parasti skrienu pa vientuļiem lauku ceļiem. Vienreiz pārmaiņas pēc izdomāju stadionā stundiņu paskriet un tad sapratu, ka tas nav domāts man. Stadiona malā sēdēja pie alus pudelēm piesūkušies jaunieši, kuri neko oriģinālāku ar uzsaucienu „ātrāk, ātrāk” nevarēja izdomāt. Piedāvāju pievienoties skrējienam, bet nezinu kādēļ šie atteicās.
Pagājušajā mēnesi biju komandējumā Vācijā. Viesnīca bija pašā Berlīnes centrā. Man bija diezgan daudz brīvā laika tāpēc nolēmu laiku īsināt skrienot. Nopirku par samērā labām cenām jaunu treniņtērpu un botas un devos ekskursijas skrējienā pa Berlīnes ielām. Bija sestdienas vakars un es netīšām iemaldījos kaut kādā ielā, kur visādi krodziņi pa malām un pilns ar vairāk vai mazāk iereibušiem ļaudīm. Tādās vietās konfliktu bez problēmām var atrast. Konfliktu neatradu, taču asprātīgu piezīmi gan dzirdēju. Viens viegli apreibis jaunietis, ieraugot mani skrienam, pilnā balsī sauca: Lauf, Fotest, lauf! Lauf, Fotest, lauf! (frāze no filmas Forests Gamps) Mani tas tikai uzjautrināja. Pamāju ar roku asprātim un skrēju tālāk.
20:59
30/09/2009
Offline
Tā kā sanāk skriet caur privātu mežu, iesākumā meža īpašnieki bija visai skeptiski, vēlāk jau draudzigi sveicināja un deva atļauju te trenēties (ārzemju latvieši), bet vienreiz saimniece, gados vecāka kundzīte, piebilda, lai papīrus gan nemetu te zemē !!!! Galvenais, ka es vienmēr salasu, ja kādu redzu, bet viņi, cik manīts, nekad nav pacēluši strādnieku nomestu cigarešu paciņu takas malā. Nu tā, nepatika man tas. Vienu reizi saimnieces vīrs, cittautietis, atbrauca ar kvadraciklu un pats sāka pa mežu pastaigāties, bet man sanāca klusā solī pieskriet no aizmugures, pārbijās jau nu briesmīgi...
Citreiz skrienu arī stadionā, piemēram, intervālus, un neceļu ne ausi, ka malā jaunieši dzer alu. Pagaidām neviens nav gribējis pievienoties.
No jokotājiem bail tikai braucot ar riteni. Dzirdēts gadījums (no pašas riteņbraucējas), ka veči meitenei uzsit pa dibenu, kad viņa brauc grupā ar ātrumu 30km/h pa šoseju. Rezultāts - sportam pārvilkta svītra, smagas traumas.
21:35
24/04/2009
Offline
Strēlnieks A
Lāčplēša iela 9, Rīga, LV 1010 Tālrunis 67282257, 67285504
Dazer II ir rokā turama ierīce nevēlamu suņu atbaidīšanai. Dazer II darbības pamatā ir augsta skaņas frekvence, kas ir nepatīkama suņiem, bet nekaitīga cilvēkiem. Dazer II ir humānāka un efektīvāka atbaidīšanas ierīce pretēji gāzes baloniņiem.
21:42
24/04/2009
Offline
Nu tad viss sākās ar to, ka no vecā labā drauga Andersona aiznēmos ultraskaņas suņu atbaidītāju...
Nu tad viss sākās ar to, ka no vecā labā drauga Andersona aiznēmos ultraskaņas suņu atbaidītāju. Lai veiktu aparātiņa testa pārbaudijumu un pārliecinātos, vai tiešām tādu aparātiņu ir vērts iegādāties pašam. Diezgan neparocīgi bija vadāt ikdienā līdzi dzelzs stieni. Kā jau katru rītu devos ar velosipēdu uz darbu Granīta ielas virzienā. Dārziņos Rīgas pievārtē mani ikdienišķi sagaidija četri savstarpēji draudzīgi suņi, kuriem no riitiem un vakaros bija vēlme sasveicināties ar mani. Tā nu es tuvojos savu "draugu" baram, kas mani sagaidīja ar skaļiem rējieniem, ņurdēšanu un tradicionālo riņķa danci ap mani. Bet laikam jau to, ka man parādijies tāds mazs aparātiņš, tie nebija gaidijuši. Nu es arī sāku savu testiņu - reakcija bija ļoti pārsteidzoša, visi 4 draugi apklusa, ierāva astes kājstarpē un ātri vien nozuda. Vakarā pa to pašu ceļu devos mājup, un atkal mani sagaidija mana draudzīgā četrotne... Tā domīgi skatījās, parēja, bet pretī vairs neskrēja. Protams ka pēc rīta testa rezultātiem acis man iemirdzējās un es sāku mīt ātrāk pedāļus, lai tiktu saviem draugiem klāt. Ticis jau pāris metru attālumā, tika veikts kārtējais eksperiments un skats no malas laikam bija interesants. Šaurs celiņš, kas no abām pusēm ietverts ar dažāda izmēra žogiem 200...300 m garumā un pa to astes kājstarpē ierāvuši skrien četri suņi ar ātrumu 20...25 km stundā, ik pa laikam bailīgi atskatīdamies uz trako velobraucēju, kas mēģina viņus panāk. Pagaidām secinājums viens, ka vēl jātrenējas, jo sunīši skrēja ātrāk... Nu jau trešā diena, ka mazā spēļu mantiņa Dazer-2 ir pie manis lietošanā... bet paliek tā skumīgi - mani četrkājainie draugi pa gabalu uz mani noskatās, bet sveicināties un savu riņķa danci uzdejot vairs nenāk ...
21:43
24/04/2009
Offline
Tas nebiju es, bet internetā sameklēts gadijums no Guntis Dreija
18:59
24/09/2009
Offline
Jā, suņi ir atsevišķa tēma. Bet tā nav suņu problēma, tā ir saimnieku problēma...
Runājot par cilvēkiem - arī es vienmēr esmu dzirdējusi tikai pozitīvas replikas. Nu, reizēm neizpratni. Taču ar autobraucējiem gan ir nācies saskarties dažādiem. Cits pasmaidīs, pamās ar roku, taču ir arī tādi, kas ar akmens cietu sejas izteiksmi nobrauks garām pie pašām kājām, neskatoties uz to, ka vienmēr respektēju auto braucējus (pati tāda esmu) un skrienu pa pašu ceļa malu. Var jau būt, ka viņi vienkārši dēl saviem resnajiem vēderiem nespēj noreaģēt un stūri laicīgi pagriezt... Labi, ka tādu tipu nav daudz. Un patiess prieks par visiem tiem, kas garāmbraucot uzmundrina :)
22:27
19/05/2009
Offline
Tas gan man nav labs ieradums, bet man piemīt tāda slikta ieraža spļaut virsū mašīnām, kuras man pārāk tuvu cenšas pieglauzties:) Ir bijuši gadījumi, ka ar elkoni esmu pabojājis automašīnu spoguļus, bet ko var darīt, ka man tas muguras trapeces muskulis neļauj elkoņus turēt stingri pieglauztus pie ķermeņa:)
12:35
30/11/2009
Offline
Par suņu iespējamo uzvedību vislabāk liecina saimnieka uzvedība ieraugot skrējēju. Ja saimnieks sāk stresot, jāuzmanās.
1) Tiesa, šonedēļ tantiņa pretī nākot pati ar suni iebrida metru sniegā nost no celiņa, suņa attieksme pierādījā šadu vajadzību. Kustonim uzpurnis bija - karājās piestiprināts pie kaklasiksnas. Nesaprotu, kāpēc kundzes gados staigā ar suņiem, kurus knapi var noturēt?
2) Auto signalizēšana man traucē (par apdzīšanas manevriem jau skaidrs). Interesanti vienīgi, kad 2 nedēļas pirms Kuldīgas pusm. pērn Jānis Miņins garām braucot arī pasveicināja, tad bija mazliet citādāk:). Nepatīk, jo nevar saprast - taurē prikola pēc vai tiešām paslavē! Tad jau labāk vispār nevajag. Mani iegrimušu ritmā un savās domās tas satrūcina.
12:50
28/01/2011
Offline
Nu jau apmēram 1 1/2 gadu 70% no saviem skrējieniem veicu kaut kur Zviedrijā (darbs tāds rotējošs un ilgāk pa 3 mēnešiem vienā vietā neuzkavējos). Par pieredzi skrienot šeit- ar autovadītājiem problēmas nav, uz pārejām un krustojumos tie palaiž nesaminstinoties, laipnākie tipi pat parāda žestu, kuru varētu tulkot kā- laipni lūdzu, es varu arī pagaidīt! Protams parāda nepalieku un parādu arī paldies. Cilvēki arī saprotoši, ja celiņš ir šaurāks parasti pakāpjās malā un dod ceļu auļojošajam!
Suņi, tie gan laikam visur vienādi! Parasti cenšos šķērsot ielu, lai nav jāsastopās ar kādiem zobiem kājās, vai arī pāreju uz iešanas ātrumu, lai neizsauktu naidu kādā suņa galvā. Vienreiz gan ir nācies sastingt un cerēt, ka jaukais dobermanis mani nesaplosīs. Saimniece gan briesmīgi atvainojās un taisnojās, var gan arī saprast viņu, kaut kādos laukos 5 no rīta uzrodās skrējējs, kurš tracina viņas suni.
Bet liekas, ka būs jāpadomā par mazu gadžetiņu kabatā, kas liek suņiem panikā bēgt.
20:32
23/01/2011
Offline
Par suņiem runājot, ja skrienot savlaicīgi pamanu, ka man garām netikt - uzsvilpju kā savam "džerim". Pēc principa: Labāk pa labam. Daudzi arī uzķeras, domā, ka sauc saimnieks vai vēl kāds paziņa. Tādos konstantos maršrutos tas strādā. Pēc tādām pāris reizēm, suņi neliekas vairs ne zinis. Gadās visādi. Ar velosipēdu ir sanācis arī tiktāl, ka aizstāvoties ar priekšējo ratu nācies iezvelt pa galvu, kad šamējais (pēc gabarītiem izskatās labi barots) reāli metas virsū plosīt bez kādām cieņas pazīmēm, kad jau esi knapi paspējis izraut kājas no kontaktpedāļiem un nostājies uz zemes. Ne jau vienmēr vari uzrīkot ātrumposmu un aizmukt no "trenera", dažkārt viņi ir īpaši ķildīgi un ar žiglām kājām. Esmu ievērojis vēl vienu lietu, suņi Īrijā un Anglijā ir miermīlīgāki nekā Latvijā. Pieļauju, ka tas varētu būt sakarā ar dresūru un saimnieku atbildības izjūtu. Šeit gandrīz katrs, ja vien nav slinkums, metas virsū, pat, ja tuvējās lauku mājas atrodas 200 metru attālumā no galvenā ceļa.
Bet ko vajag, to vajag - treniņos, ja tēmē uz labāku rezultātu, šā vai tā bet tempo nākas iekļaut. Dažkārt, ne pēc savas brīvas gribas. )))
21:01
19/05/2009
Offline
Šorīt skrienot pretīm nāca saimnieks ar suņa siksnu rokā, kas neliecināja par neko labu. Un tad parādijās "Tas"- melns vilka lieluma suns. Ieraudzījis savu krāsas brāli (skrienu melnā kombinzonā) starp sevi un saimnieku, "Tas" metās skriet man pretīm. Es tālredzīgi paņēmu pipara gāzes baloniņu no kabatas. Vai nu "Tam" ir bijusi pieredze ar šādiem baloniņiem, taču "Tas" baloniņu ieraugot man rokā, uzmeta ap mani godpilnu loku:)
22:03
29/04/2009
Offline
Nu paēdušais neēdušo nesaprot ;) Pats skrienu pa veloceliņa maršrutu, bet vienmēr cenšos skriet pa gājējiem paredzēto daļu. Ja tevi notrieks kāds uz 30 km/h, tad tici mani, tas, kurš tev virsū uztrieksies cietīs vismazāk. Nav jau tik grūti paskatīties ceļu zīmes un skriet, pa paralēlu gājēju celiņu. Ja protams tas tāds ir, ir jau arī Jūrmalas veloceliņš, jeb parodija par veloceliņu, bet tādi, cerams tiks aizvietoti ar mūsdienīgākiem :) Tas noteikums "netraucējot velosipēdistus gājējam atļauts iet pa veloceliņu" ir neveiksmīgi noformolēta definīcija par svītrotas veloceliņa līnijas šķērsošanu. Jo pēc vecajiem noteikumiem gājēji nevienā vietā nedrīkstēja šķērsot veloceliņu. Tā ka, mīļie skrējēji, ja vien ir iespēja, skrieniet pa paralēlo gājējiem paredzēto celiņu, kaulus tas nelauzīs ;)
idzerve said:
Kodošiem suņiem nav sirdsapziņas. Viņiem tikai kļūst bail no tavas kedas! :)
No manas pieredzes ar lielajiem suņiem visu var sarunāt. Kož tikai tie mazie kverpļi, kas par suņiem nemaz nav cienīgi saukties.
Paga, paga, kā tad tas bija jāsaprot?
22:31
11/12/2010
Offline
Kaspars said:
Ja tevi notrieks kāds uz 30 km/h, tad tici mani, tas, kurš tev virsū uztrieksies cietīs vismazāk.
Visam rakstītajam es piekrītu, bet šis ir vēl diskutējams… Manuprāt saduroties gājējam ar velosipēdistu (bez ķiveres u.c. spec aizsarg aprīkojuma) abi ciestu vienlīdzīgi. Jo kāda gan atšķirība vai velo brauc 30km/h un es krienu 10km/h vai otrādi? Ar auto sadursmēm tas jau ir pierādīts… – domāju, ka fizika šeit tāda pati :) Skrējējs papildus var ciest no velo stūres vai pedāļiem, ja ar tiem ietriecas, bet velosipēdistam paredzams lidojums pāri stūrei, kur pirmkārt var sasist krūšu kurvi pret stūri un otrkārt piezemēšanās uz rokām/galvas/muguras, sasisti ceļgali… un tad velosipēdistam virsū uzkrīt paša vadītais velosipēds… Velosipēdistam smaguma centrs ir augstāks kā gājējam - tas daudz ko izsaka... Vispār jau man ar velo ir padsmit gadus aktīva pieredze un bijuši dažādi atgadījumi, ar kūlleņiem, ar noķertu gājēju uz stūres, neizņemts krustojums (uz sāna šļūcot gandrīz zem auto)… Kā arī redzēta kopīgos velo braucienos notikušo sadursmju sekas… Bet jebkurā gadījumā noteikumi ir jāievēro un tas kā man no rīta skrienot sanāca konflikts ar 50 gadīgu taisnību meklējošu velobraucēju – ir vairāk komiska situācija…
Ar suņiem man nav bijusi slikta pieredze, jo lai arī esmu veģetārietis – neesmu dzīvniekmīlis… Mans noskaņojums pret suņiem ir [zobs pret zobu], tapēc lai tikai pamēģina, es viņam [iekodīšu] stiprāk kā viņš man… laikam jau suņi to jūt un necenšas man uzbrukt… Sunim, tā pat kā citiem saprātīgiem dzīvniekiem, ir jāparāda kurš ir situācijas noteicējs vai saimnieks un viss būs ok!
23:13
Lai, skrienot (vai ejot) pa veloceliņu, izvairītos no
nepatīkamiem atgadījumiem un konfliktiem ar velosipēdistiem, vajadzētu sevi
pieradināt pie ļoti vienkāršas, bet noderīgas darbības. Ja, pārvietojoties pa
gājējiem paredzēto daļu, priekšā ir kāds šķērslis vai gājēju grupiņa, kas
nobloķē ceļu un vienīgais veids, kā tikt garām, ir ieskriešana velosipēdistiem
domātajā daļā, vajadzētu pirms tam atskatīties un pārliecināties, vai no
aizmugures netuvojas kāds velosipēdists.
