Home
Topic RSS
12:04
21/05/2012
Offline
No Sporta standarta pamatskolai ( 20.pielikums Ministru kabineta 2014.gada 12.augusta noteikumiem Nr.468):
1. Mācību priekšmeta "Sports" mērķis ir pilnveidot zināšanas un izpratni par veselīgu dzīvesveidu, regulāru fizisko aktivitāšu nozīmi veselības saglabāšanā un nostiprināšanā, veicinot vēlmi iesaistīties daudzveidīgu sporta aktivitāšu apguvē un uzlabot fiziskās spējas un sagatavotību.
2. Mācību priekšmeta "Sports" uzdevums ir radīt izglītojamajam iespēju:
2.1. nodarboties ar sistemātiskām fiziskām aktivitātēm atbilstoši izglītojamā veselības stāvoklim, nostiprinot un uzlabojot veselību, attīstot fiziskās spējas, sekmējot harmonisku fizisko un garīgo attīstību;
2.2. sekmēt izpratni par veselības, fizisko spēju, vides un konkrēto sporta veidu vingrinājumu savstarpējo mijiedarbību;
2.3. sekmēt izpratni par uzvedības un drošības noteikumu ievērošanu sporta nodarbībās un dažādu fizisko aktivitāšu pasākumos;
2.4. apgūt rotaļu un dažādu sporta veidu vingrojumu un vingrinājumu pamatprasmes;
2.5. apgūt un pilnveidot patstāvīgā darba un sadarbības prasmes;
2.6. veicināt interesi par sportu, pozitīvu un aktīvu attieksmi pret nozīmīgiem sporta notikumiem savā reģionā, Latvijā, Eiropā un pasaulē.
pēcāk norādītas, kādas pamatprasmes jāapgūst, bez normatīviem, piemēram, beidzot trešo klasi jāprot t.sk. mest kūleni, izpildīt skrējienu no augstā starta, izpildīt līdzsvara vingrojumus utt., kā arī jābūt zināšanām par sportu un veselību, piemērotu apģērbu utt..
Visām klasēm, arī beidzot 9.kl. par rezultātiem teikts šādi: "10. Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanai un uzlabošanai izglītojamais veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus divas reizes mācību gadā, uzrādot individuālo rezultātu attīstības dinamiku."
12:12
27/10/2010
Offline
mežs said
"10. Fizisko spēju attīstība veselības nostiprināšanai un uzlabošanai izglītojamais veic koordinācijas, ātruma, izturības, lokanības un spēka vingrinājumus divas reizes mācību gadā, uzrādot individuālo rezultātu attīstības dinamiku."
He, nu tad jau viss ir tā, kā teikts. 2x gadā kārto ieskaiti, pirms tam neko tādu neiemēģinot :D
12:13
18/04/2011
Offline
Man aizvien liekas, ka lielākā sāpe ir skolotājs un par maz esošās stundas nevis normatīvi.
Man daudz, kas nepadevās, bet stundas es apmeklēju vienmēr, ja vien biju skolā un malā nesēdēju pat tās 2 reizes, kad pa visiem gadiem man bija atbrīvojums pēc slimošanas un pieņemu, ka atzīme arī ieguva no tā, jo to, ko varēju darīju cik labi varēju un uz to, ko galīgi nevarēju, tad varēja arī nedaudz pievērt acis, jeb arī bez pievēršanas vidējā atzīme izlīdzinājās (tā es arī citos priekšmetos darīju, teiksim krievu valodā uzrakstīt domrakstu nevarēju, bet atzīmi vilku uz sekmīgu tikai ar to, ka atmiņa ļāva labi no galvas iemācīties dzejoļus un vārdiņus pat, tad, ja nesapratu par, ko tajos vispār iet runa).
Ja nebūtu ieskaites, tad es nezinu, kas notiktu ar tiem 90% meiteņu, kas katru stundu izdomāja jaunus brīnumus, kur viņām, kas sāp, pie katra sīkuma stiepa ārsta zīmes (daktere pati izmēros liela būdama tās cik dzirdēju diezgan laipni dalīja) un vnk baidījās pārstiepties ņemot uz skolu līdzi sporta tērpu. Mana pieredze ir tāda,ka visi nevarošie stundas apmeklēja cītīgi un darīja ko varēja un bija apmierināti, bet tie, kam bija nesaskaņas ar skolotāju un sliktas atzīmes bija tie, kuri varēja, bet slinkoja.
15:08
01/01/2012
Offline
Ne jau normatīvos ir problēma, bet tajā, ka skolotājs neiespringst uz izdomu, skolēnu vispusīgu attīstīšanu, bet nodarbojas tikai ar normatīvu atprasīšanu, jo tas ir vienkāršāk.
Es šogad redzēju piemēru ar futbola bumbas driblēšanu uz kājas. Domāju, ka tas tiešām varētu būt interesants vingrinājums, ja bērnus ar to ieinteresētu, pamācītu utt. Bet ja vienā stundā parāda bumbu un nākamajā stundā (kas ir jau nākamajā dienā) vingrinājums ir jāpilda uz rezultātu, tad 3. klases meitene ir stresā un vakarā nevar aizmigt, jo baidās no sporta stundas! Lielajai meitai 4. vai 5. klasē bija atzīme par basketbola soda metieniem. Princips vienkāršs - 10 metieni, cik iemet, tāda atzīme. Nu nav visi basketbolisti un nav visiem apstākļi, lai tos soda metienus trenētu. Pie tam iepriekš stundās tas nebija īpaši trenēts. Pat NBA profesionāļi nemet 10 no 10, bet no skolēniem to prasa. Rezultātā tikai dažiem no klases bija sekmīgas atzīmes. Vecāki runāja ar audzinātāju, ar skolas vadību, bet nav jau tā, ka būtu pilnas ielas ar ideālajiem sporta skolotājiem, kas tā vien gaida, lai varētu mācīt mūsu bērnus. Tā arī viss noklusa.
15:20
26/03/2011
Offline
ansiso said
Inga_K said
Tad savukārt ir jāpaceļ jautājums par to, ka piecu minūšu starpbrīdī nav iespējams visiem ieiet dušā, lai tos sviedrus noskalotu, jo - 1) 5 minūtes ir par maz, 2) dušas labākajā gadījumā ir 2 uz ģērbtuvi.
Tas paceļ jautājumu, ka 5min starpbrīžus gluži vienkārši ir jālikvidē, kur tas vēl nav izdarīts. Pa šo laiku, ja ir pietiekoši liela skola, nevar pat īsti paspēt iekrāmēt klades somā un aiziet uz citu telpa.
Mana skola šos īsos starpbrīžus jau sen likvidēja, un tā patiešām bija labāk:
http://www.rtv.lv/
Es mācījos vienā no Latvijas lielākajām skolām un man bija tā nelaime, ka rīta pusē un pēcpusdienas pusē bija 5 min starpbrīži! Paspēju kladi somā ielikt uz tualeti aiziet un vēl pie kabineta pamīcīties.
15:31
21/10/2011
Offline
Es nedaudz pārspīlēšu,bet...par to spēlēšanos un atzīmju nelikšanu pirmajās klasēs...kurā klasē tad bērnam pavēstīt,ka viņš nav tikpat gudrs,veikls utt,kā klases biedrs? Neliksim atzīmes dziedāšanā,zīmēšanā...jo visiem tas nepadodas...Un ja kādam liekas,ka sportists izaugs tajās divās fizkultūras stundās,tad viņš laikam tomēr maldās...tagad modē ir privātskolotāji ...VSK varbūt var līdzēt :)
15:45
26/03/2011
Offline
Rainers said
Es nedaudz pārspīlēšu,bet...par to spēlēšanos un atzīmju nelikšanu pirmajās klasēs...kurā klasē tad bērnam pavēstīt,ka viņš nav tikpat gudrs,veikls utt,kā klases biedrs? Neliksim atzīmes dziedāšanā,zīmēšanā...jo visiem tas nepadodas...Un ja kādam liekas,ka sportists izaugs tajās divās fizkultūras stundās,tad viņš laikam tomēr maldās...tagad modē ir privātskolotāji ...VSK varbūt var līdzēt :)
Sportam tur var sanākt privāto skolotāju kopums, jo ir jau ne tikai jāskrien, bet arī jāmet, jāspārds, jāgrūž, jāsit... jāsacer.
Un gribās piekrist droppy, ka katrs dara, kas tam patīk. Es vēl šodien no aerobikām eju pa gabalu, kā man viņas riebās. It sevišķi, ja vajadzēja rādīt vingrinājumus, bet basīti, florbolu labprāt spēlēju, bet šie sporta veidi bija, tad, kad bija attiecīgā sporta mēnesis, bet tā lielākotiess laida tautas bumbu, no kura vienās sporta spēlēs veiksmīgi nospīdēja veiksme, jo disciplīnu atcēla.
16:09
25/01/2013
Offline
Rainers said
Es nedaudz pārspīlēšu,bet...par to spēlēšanos un atzīmju nelikšanu pirmajās klasēs...kurā klasē tad bērnam pavēstīt,ka viņš nav tikpat gudrs,veikls utt,kā klases biedrs? Neliksim atzīmes dziedāšanā,zīmēšanā...jo visiem tas nepadodas...Un ja kādam liekas,ka sportists izaugs tajās divās fizkultūras stundās,tad viņš laikam tomēr maldās...tagad modē ir privātskolotāji ...VSK varbūt var līdzēt :)
Kāpēc kādam būtu jebkad jāpaziņo, ka viņš nav tikpat gudrs, veikls u.t.t. kā klases biedrs? Manuprāt diezgan demotivējoši.
Runājot par to, ka divās sporta stundās neizaugs neviens par sportistu, tas ir skaidrs, arī par mūziķi neviens divās stundās neizaug un arī par fiziķi neviens divās stundās neizaug. Tas jau ir vecāku pienākums virzīt savu bērnu uz ārpusklases nodarbībām (treniņiem, mūzikas skolu u.t.t.). Tajā pašā laikā arī normatīvus kārtojot neviens par sportistu neizaugs. Ansiso rakstīja, ka speciāli ir trenējies, lai dabūtu labas atzīmes sporta. Tas ir super, bet būsim reāli tas ir izņēmums. 99% ir tā, vai nu tu spēj izdarīt, vai nu tu nespēj un tas tiek noskaidrots konkrētajā ieskaitē. Tas noved pie tā, ka atnāk klases čalis, kam ķermenis ir attīstījies divus gadus ātrāk nekā pārējiem, paņem bumbiņu un aizmet vistālāk, paņem ieskrienās un aizlec vistālāk u.t.t. Vai viņš tam ir speciāli gatavojies? Nē, ja neskaita kaimiņu bērnu klapēšanu. Rezultāts nereti ir tāds, ka beidzoties skolai, šis čalis apsēžās dīvānā un tur arī paliek, sportā viņš neko apguvis nav, viņam stimuls kustēties nav, jo viņš tač tāpat ir labs - līdz vienā brīdī vairs nav. Savukārt tie, kas no sporta ir vairījušies, jo nespēj izpildīt normatīvus, pārsvarā to turpina darīt arī pēc skolas. Sportu arī nevajadzētu salīdzināt ar dziedāšanu vai zīmēšanu, bez tās liela daļa cilvēku var mierīgi iztikt, bez sportošanas ir švakāk.
16:55
04/07/2011
Offline
Tad jau tikpat labi var rasties jautājums, kāpēc angļu valodā ir jāliek atzīmes. Galu galā skolēns, kurš ar vecākiem regulāri braukā uz ASV vai UK, kuram mājās ir 100 kanāli angļu valodā utt: viņam ir lielas priekšrocības pār citiem. Man nekādu tādu praktisku iespēju apgūt angļu valodu nebija: tikai tik, cik skolā un pie grāmatām. Tas pats par vācu, franču un citām valodām. Varbūt tad arī informātikā atzīmes nav jāliek, jo vienam ir bagātie vecāki nopirkuši jaudīgo personīgo datoru, otram vispār mājās nav datora. Zināju tādus, kuriem visas atzīmes bija 7+ vai pat 8+, izņemot sportu. Uzskatu, ka, ja skolēns maz nodarbojās ar sportu, ir vārgs un mazkustīgs, tad viņš nav pelnījis iet pie skolas direktora semestra beigās saņemt liecību ar izcilību.
17:11
25/01/2013
Offline
ansiso said
Tad jau tikpat labi var rasties jautājums, kāpēc angļu valodā ir jāliek atzīmes. Galu galā skolēns, kurš ar vecākiem regulāri braukā uz ASV vai UK, kuram mājās ir 100 kanāli angļu valodā utt: viņam ir lielas priekšrocības pār citiem. Man nekādu tādu praktisku iespēju apgūt angļu valodu nebija: tikai tik, cik skolā un pie grāmatām. Tas pats par vācu, franču un citām valodām. Varbūt tad arī informātikā atzīmes nav jāliek, jo vienam ir bagātie vecāki nopirkuši jaudīgo personīgo datoru, otram vispār mājās nav datora. Zināju tādus, kuriem visas atzīmes bija 7+ vai pat 8+, izņemot sportu. Uzskatu, ka, ja skolēns maz nodarbojās ar sportu, ir vārgs un mazkustīgs, tad viņš nav pelnījis iet pie skolas direktora semestra beigās saņemt liecību ar izcilību.
Atzīmes vai vismaz ieskaitīts/neieskaitīts likt vajag, to es nekad neesmu noliedzis. Nebūs atzīmju, vispār neviens uz stundu nenāks. Ja sporta stundās mērķis ir novērtēt vai tu spēj vai nespēj izpildīt normatīvus, tad tev ir taisnība, ja mērķis ir lai jaunieši nav tizli vai lai viņiem rodas interese par sportu, tad šāda normatīvu sistēma manuprāt neder, ir jāvērtē pēc atdeves. Ar citiem priekšmeties salīdzināt manuprāt ir nekorekti, pilnīgi citi priekšmeta mērķi u.t.t. Šeit gan arī ir daudz lietas, ko vajadzētu pārskatīt, tās pašas valodas. Skolas laikā neiemācījos pilnīgi neko, tagad angliski komunicēju bez problēmām. Bet tas ir cits stāsts.
17:14
25/01/2013
Offline
Vispār ātri pārskrienot pāri diskusijai neredzu, ka kāds būtu minējis, ka nevajadzētu likt atzīmes sportā. Runa ir par to kā to darīt.
17:45
26/03/2011
Offline
ansiso said
Tad jau tikpat labi var rasties jautājums, kāpēc angļu valodā ir jāliek atzīmes. Galu galā skolēns, kurš ar vecākiem regulāri braukā uz ASV vai UK, kuram mājās ir 100 kanāli angļu valodā utt: viņam ir lielas priekšrocības pār citiem. Man nekādu tādu praktisku iespēju apgūt angļu valodu nebija: tikai tik, cik skolā un pie grāmatām. Tas pats par vācu, franču un citām valodām. Varbūt tad arī informātikā atzīmes nav jāliek, jo vienam ir bagātie vecāki nopirkuši jaudīgo personīgo datoru, otram vispār mājās nav datora. Zināju tādus, kuriem visas atzīmes bija 7+ vai pat 8+, izņemot sportu. Uzskatu, ka, ja skolēns maz nodarbojās ar sportu, ir vārgs un mazkustīgs, tad viņš nav pelnījis iet pie skolas direktora semestra beigās saņemt liecību ar izcilību.
Sports savā ziņā nav salīdzināms ar valodām, informātiku vai ko citu. Man informātikā vingrinājumus drillēja vienā laidā un visi tā mīlēja datorus, ka pat klases sliktākais skolēns nolika ieskaiti ar labu atzīmi. Angļu valodā iemācīties tekstu vai dzejoli varēja vienā vakarā! Matemātikas vai latviešu valodas mājas darbs parasti bija vidēji stunda! Literatūrā grāmatas tika lasītas pat pa diognāli (mērnieku laikus normāli izlasīju, kad studēju maģistros). Skolas vācu valdoas eksāmenam iemācīties 8 tēmas varēju pa nedēļu, bet normatīva izpildei uztrenēt muskuļus tik īsā laikā nevar. Lai kaut kāds spēks parādītos vajadzīgas 6 nedēļas (ja pareizi atceros). Un katru reizi kaut kas cits. Sirds uztrenēšanai pat ar mācību gadu varu nepietikt, un ja nav zināšanas par treniņu specifiku, tad neviens pa vasaru nestrādās. Ja parasti mācību gada beigās pat matemātika sliktie skolēni spēja savākties un saprast tēmu, tad sports jau ir - vai nu "tavam ķermenim ir iekšā" vai "nav un nebūs".
18:52
21/11/2012
Offline
Manuprāt, "sports" vispār jāizslēdz no skolu programmas. Pilnībā. Bezjēdzīgākā nodarbe, kura papildus noslogo bērnus. Mums, lielajiem ir 8h darba diena. Atceros, videnes gados, katru dienu bija 8-9 stundas. +atceramies, ka vēl bija tāda lieta kā #$%^$#^$ mājasdarbi. Nemaz nerunājot par obligāto literatūru utml sviestu.
Kā jau te rakstīja, 40-45-60min, cik ilgst sporta stunda, ir par maz, lai pārģērbtos, iesildītos, patrenētos, atrādītos, atsildītos, noskalotos dušā (!) un atkal pārģērbtos nākošajai stundai. Sanāk - kaut ko it kā darām, ķeksītis ievelkams, riebumu pret kustībām bērniem iedzenam, citas stundas traucējam (jo vēl nav atgājies no skriešanas vai davatever, bet jau pavisam citā jomā jādarbojas), bet jēgas nav. Jo 1/4 laika aizņēmusi pārģērbšanās, tad vēl, vēl un vēl.
Cik skolās ir normālas dušas, kurās vari normāli (un netraucēti) ieiet un noskaloties? Dušas kā tādas. Nemaz nerunājot, ka būtu tikai normāli, ka nav viens krāns uz pieciem jādala.
Nākošā sviestainā lieta sporta stundās, kuras no sava bērna dzirdēju - sporta spēļu noteikumu zināšana. Tepat lasāmo prasību zināt laukumu izmērus vispār nepieminu. Kāda $#%$# pēc man, kurš nespēlēs hokeju kaut kur vairāk par aizsalušu dīķi, piemājas pļaviņā futbolu, kur vārti ir koki, stabi vai vienkārši kaudzē sakrautas spēlētāju mantas, vai kā tml, jāzina laukumu izmēri? Vienīgais, kas nāk prātā - lai pēc tam varētu pirst dīvānā, graužot čipšus un alu piedzerot, skatīties TV reklāmas, kuras rāda spēļu starplaikos.
Ja bērnu interesēs basketbols, izlasīs noteikumus, spēlēs, zinās. Citādi - pilnīgi lieka informācija.
Es nesaku, ka nevajag kustēties. Vajag. Ļoti vajag. Daudz mazāk stundu, kurās jāsēž (visādas vēstures tādas un vēstures šitādas, kuru programma, uzstādījumi un pat fakti mainās atkarībā no pie varas esošās partijas, zīmēšanas, dziedāšanas utml sviesti) bet iespēju iet ārā un kustēties. Patīkami, ka aizvien vairāk bērnu laukumi pilsētā, kur jau no mazām dienām bērnam ir iespēja kāpelēt un dzīvoties visādi. Vēl nav ar 3 sivēntiņu mājām aizbūvētas visas pļaviņas pilsētā, vēl ir, kur uzsist bumbu.
Ko vajadzētu - sporta stundu vietā iespēju (reālu, nevis uz papīra) bērniem apmeklēt sporta nodarbības. Netālu no dzīvesvietas, lai vecākiem nav jābraukā pa Rīgu un jātaisa sastrēgumi. Esat ievērojuši, ka kā skola un, attiecīgi, visādi pulciņi beidzas, tā Rīgā krietni mazāki sastrēgumi?
Kas gribēs - ies un sportos. Kas ne - to tak arī tagad nepiespiež. Dabon zīmes, dabon atbrīvojumus, sarunā rezultātus.
Jā, nebūs smuks ķeksītis, ka mums, redz, diženajā jevrosajuza valstī, 100% bērnu nodarbojas ar sportu.
Par šo ņemties, un ņemties. Man tagad nav laika izplūst - skriešu drusku paairēt.
21:07
14/01/2013
Offline
Ir vajadzīgs skolā gan sports, gan zīmēšana, gan dziedāšana. Tie nav nekādi sviesti, tas viss attīsta smadzenes. Vajag tiem bērniem arī izskrieties starp sēdēšanas stundām, un ar tām 2 stundām nedēļā ir krietni par īsu. Nu nedarīs viņi to, ja nebūs skolā jādara!
Piekrītu, ka galvenā problēma ir skolotāji, kas neprot ieinteresēt. Zinu skolu, kur ir riktīgi foršs učuks, kas ved bērnus uz sacensībām, mācīšanai pieiet ar humoru, un tie bērni tur labprāt arī iet uz stundām. Man gan nebija paveicies, man tāllekšanu nācās mācīties, skatoties Eurosport, kā tad to īsti dara:D Un neko, saskatījos, pieleca, un es arī lecu. Ja tāda tizlene, kāda es biju, varēja beigās dabūt 8 (man bija tā lielā ārsta zīme, kas pilnībā atbrīvo no sporta, bet es to zīmi izmetu ārā), tad jebkurš var vismaz to 4 dabūt. Ja kāds pīkst, ka tiek sabojāta vidējā atzīme, tad tikpat labi kāds priecājas, jo atzīme tiek uzlabota. Ne jau visiem sports ir tas švakākais priekšmets. Tad jau maniem vecākiem būtu jāiet pie direktora un jāsaka, ka jāatceļ krievu valoda, jo meitai vidējā atzīme purgājas.
10:21
21/10/2011
Offline
Kāpēc kādam būtu jebkad jāpaziņo, ka viņš nav tikpat gudrs, veikls u.t.t. kā klases biedrs? Manuprāt diezgan demotivējoši.
Kad viens saņem 9 vai 10,bet kādam ir 3-4 ,tad taču kļūst skaidrs,ka visi tomēr nav vienādi un tas nevienam nav jāpaziņo,tas tā vienkērši ir...
11:01
27/10/2010
Offline
Ei, nu tā jau var par jebko. Kāpēc man zināt, kad sākās pirmais pasaules karš, kā aprēķināt kvadrātsakni? Kam man dzīvē noder zināt, ka lietvārdiem latviešu valodā ir 6 deklinācijas? Kam man zināt, kas tas Puškins tāds bija? Kāpēc par kaut kādām amēbām mācīties? Vai zināt, ar ko LV robežojas? Tas, ka man blenderējot, nāk prātā Arhimēds, patiesībā nekādi neveicina manas dzīves kvalitāti. Lieki piedrazota atmiņa.
Bet runā, ka bērniem tas vērtējums tomēr ir svarīgs un stimulē censties. Un saņemt labāku. Protams, vienmēr ir izņēmumi. Bet nevar tomēr 3/4 klases vērtēt, pārējos, kam viss pie kājas, nevērtēt.
12:52
28/10/2011
Offline
Ar tām atzīmēm ir kā ar algu. Visiem vajag lielāku, bet salīdzināt nedrīkst, lai netraumētu tos, kam mazāka.
15:14
23/10/2009
Offline
Absolūti nepiekrītu par normatīviem. Nu nav tā, ka visam visi var vienādi satrenēties, un nav arī tik daudz tās stundas diennaktī. Var jau būt, ka biju pārcentīga, bet es katram skolas krosam gatavojos, skrienot pa Biķernieku mežu. Katrai akrobātikas ieskaitei n-tās dienas mājās slīpēju kūleņus, tiltiņus, svecītes utt. Nebija man kur basketbolam gatavoties, bet vismaz iemācījos, cik tur soļi jātaisa utml sviestu. Bet tāpat nekad neko spīdoši nenoliku. Ok, nebiju nekad nesekmīga un ne tuvu tam, tomēr tā atzīme nekad nebija atbilstoša ieguldītajam laikam un pūlēm. Nedomāju, ka visiem jālec vienādi tālu un jāskrien vienādi ātri. Galvenais ir bērniem izskaidrot, kā pareizi darīt un vispār darīt. Drīzāk jau nesekmīgu atzīmi ir pelnījis tas, kas atsakās darīt un necenšas, nevis tas, kas dara un kam īsti nesanāk. Un ne vienmēr situācija ir atkarīga no skolotāja. Man bija ļoti forša sporta skolotāja, bet tajos gados, kad es gāju skolā, bija ļoti noteikta programma, kad kurām ieskaitēm jābūt noliktām utt. Nebija jau laika normāli satrenēties. Pēc vienas ieskaites nāca nākamā. 1-2 stunas vienai disciplīnai un tad ieskaite. Tas reāli nozīmē, ka ar visu pēc-stundu laiku ir viena nedēļa, lai sagatavotos... Man īsti ar to nepietika... Un, jā, es gatavojos arī sportam arī "brīvajā laikā". Un ne tikai es. Un vēlreiz par to tizlumu - ārpus skolas sporta nejutos nesportiska. Sētā spēlējām visādas spēles - kvadrātu, regbiju, badmintonu, tenisu pret sienu (novedām kaimiņus ārprātā). Reizēm visas dienas pagāja to vien darot, kā skrienot, metot bumbu utt. Vairākus gadus visu ziemas brīvlaiku pavadīju slidotavā slidojot. Līdz ar to nespēja izpildīt normatīvus nemaz neliecina par to, ka cilvēks tikai sēž pie datora... Manā laikā nebija tādu datoru mājās, pie kā sēdēt...
Ar garo penteri gribēju teikt, ka jāmaina pieeja un stratēģija, un, jā, tieši kritēriji, pēc kā vērtē, nevis skolotāji. Protams, skolotāji var būt dažādi, bet kopumā viņiem ir jāvadās pēc izglītības programmas.
15:39
18/04/2011
Offline
minikin said
Absolūti nepiekrītu par normatīviem. Nu nav tā, ka visam visi var vienādi satrenēties, un nav arī tik daudz tās stundas diennaktī. Var jau būt, ka biju pārcentīga, bet es katram skolas krosam gatavojos, skrienot pa Biķernieku mežu. Katrai akrobātikas ieskaitei n-tās dienas mājās slīpēju kūleņus, tiltiņus, svecītes utt. Nebija man kur basketbolam gatavoties, bet vismaz iemācījos, cik tur soļi jātaisa utml sviestu. Bet tāpat nekad neko spīdoši nenoliku. Ok, nebiju nekad nesekmīga un ne tuvu tam, tomēr tā atzīme nekad nebija atbilstoša ieguldītajam laikam un pūlēm. Nedomāju, ka visiem jālec vienādi tālu un jāskrien vienādi ātri. Galvenais ir bērniem izskaidrot, kā pareizi darīt un vispār darīt. Drīzāk jau nesekmīgu atzīmi ir pelnījis tas, kas atsakās darīt un necenšas, nevis tas, kas dara un kam īsti nesanāk. Un ne vienmēr situācija ir atkarīga no skolotāja. Man bija ļoti forša sporta skolotāja, bet tajos gados, kad es gāju skolā, bija ļoti noteikta programma, kad kurām ieskaitēm jābūt noliktām utt. Nebija jau laika normāli satrenēties. Pēc vienas ieskaites nāca nākamā. 1-2 stunas vienai disciplīnai un tad ieskaite. Tas reāli nozīmē, ka ar visu pēc-stundu laiku ir viena nedēļa, lai sagatavotos... Man īsti ar to nepietika... Un, jā, es gatavojos arī sportam arī "brīvajā laikā". Un ne tikai es. Un vēlreiz par to tizlumu - ārpus skolas sporta nejutos nesportiska. Sētā spēlējām visādas spēles - kvadrātu, regbiju, badmintonu, tenisu pret sienu (novedām kaimiņus ārprātā). Reizēm visas dienas pagāja to vien darot, kā skrienot, metot bumbu utt. Vairākus gadus visu ziemas brīvlaiku pavadīju slidotavā slidojot. Līdz ar to nespēja izpildīt normatīvus nemaz neliecina par to, ka cilvēks tikai sēž pie datora... Manā laikā nebija tādu datoru mājās, pie kā sēdēt...
Ar garo penteri gribēju teikt, ka jāmaina pieeja un stratēģija, un, jā, tieši kritēriji, pēc kā vērtē, nevis skolotāji. Protams, skolotāji var būt dažādi, bet kopumā viņiem ir jāvadās pēc izglītības programmas.
Bet nav jau arī visiem vienādi jāsatrenējas, nav jau visiem jābūt tiem 10niekiem, ir normāli, ka citam ir 10, bet citam 5, tāpat kā visos citos priekšmetos.
16:10
23/10/2009
Offline
Dziņa said
Bet nav jau arī visiem vienādi jāsatrenējas, nav jau visiem jābūt tiem 10niekiem, ir normāli, ka citam ir 10, bet citam 5, tāpat kā visos citos priekšmetos.
Jā, tas gan taisnība, 10nieki jau ir par izcilību un īpašām spējām. Bet 5 balles gan mani neapmierinātu pēc tam, kad es būtu speciāli un cītīgi gatavojusies :D Ne tikai sportā, bet jebkurā priekšmetā.
