Home
Topic RSS
14:27
12/01/2012
Offline
Notikums tieši manā skriešanas maršutā :) Ceru ka tagad Šampēteris būs drošākais skriešanas rajons Rīgā, jo visus klaiņojošos suņus būs izķēruši. Brrrr.
14:29
12/01/2012
Offline
snadis rakstīja:
Notikums tieši manā skriešanas maršutā :) Ceru ka tagad Šampēteris būs drošākais skriešanas rajons Rīgā, jo visus klaiņojošos suņus būs izķēruši. Brrrr.
Tomēr es kļūdos
Nav izdevies notvert bīstamos suņus
18:12
14/09/2009
Offline
Citiem problēmas ar klaiņojošajiem suņiem,bet mums Valmierā ,pat topā - skrējēju bariņā suns skrien līdz visu distanci,ceturtdienās noteikti.Pats to izbaudīju ceturtdien,kad skrējām trijatā ar certu un suņupuiku KRISTO,mierīgi 3-tā noturējām tempu uz 6-ām minūtēm ,veicot 10 km.Šodien arī ,pretī skrēja mūsu Dina,Ilze un četrkājainais draugs.
18:15
26/03/2011
Offline
edg rakstīja:
re ko saka kinologs:
http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/70193/profesionala-padoms-ko-darit-ja-uzbruk-suni
no sevis varu piebilst, ka cenšos skriet pa parku/ielu. gar privātmājām skrienot līdz ko ierejas viens suns, tā tam seko visi apkārtnes suņi +klaiņojošie + kāds trakumā var izlauzties no sētas.
kad sanāk sastapties ar suni, pāreju soļos, lai sunis nejustos apdraudēts (zvērs jau nesaprot, ka es skrienu sporta pēc)un negrab atslēgas.
Tur ir viss tas, ko savulaik meklejot neta atradu! +ir japariet solos skrejiena. Citreiz vnk parskrienu pari ielai! Ja braucu ar velo – samazinu atrumu un meginu paturet suni acis! Ja esmu tikusi bez starpgadijuma garam sunim, atskaitos un parliecinos, ka esmu no vina tikusi vala!
Un tie kas saka, ka koks palidz, man ir bijis, ka suns klup virsu tikai tapec ka rokas ir mērniecības štoks. tapec ja redzu suni klistam pa terirotiju, kur jamera rokas turu ultraskanas atbaiditaju!
17:09
1. nekad nemetiet ar akmeni ar koku vai nesperiet, ja suns nekož. Jautāsiet kāpēc? Tīkai tamdēļ , ka suns atceras un var tikt sabojāta viņa uztvere. Gar manu māju nevar braukt ar riteni, jo visi riteņbraucēji ir ienaidnieki tikai tāpēc, ka kucēna vecumā viens tā vietā lai paspēlētos iesita ar pīcku. Lieki teikt tas bija mans labākais draugs , kas tā apgājās ar manu kucēnu, viņam likās ka tā būtu pareizi audzināt kucēnu.
2. Tagad esmu novērojusi sakarību starp skrējējiem un suņiem. Problēma rodas, ja cilvēkam liekas, ka viņam uzbruks noteikti, jo tad parāda as koks piparu gāze vai vēl kaut kas, kas patiesībā ir priekšmeti, kuri mājas suni, kurš dzīvo aiz sētas aicina uz kauju. Man pašai ir liels suns no kura baidas visi, kaut vēl nevienu nav sakodis. Viņš ir audzināts neuzbrukt , bet dauzīties, kas atkal izrādījusies problēma. Pirmais , nedrīkst sajaukt mirkli , kad suns pasprucis no sētas ar uzbrukumu, jo momentāli pieņemot , ka suns uzbrūk , Jūs kļūstat agresīvs un sākat vicināt koku, kas sunim, kurš grib dauzīties liek izpaust sevi vēl sraujāk, kas Jums atkal liksies , ka suns uzbrūk.
3. Skriet ar suni arī ir jauki, bet ir viens bet. Ir suņi , kuri nereaģē uz citiem suņiem un ir suņi , kuriem tikai parādi citu suni. Un, ja suns izsprūk no sētas viņš neuzbrūk Jums, bet skrien pakaļ otram sunim. Bet tā kā vienam sunim ir blakus saimniek, tad viņš uzskatīs par pienākumu sevi parādīt un aizstāvēt saimnieku.
4. Vienmēr paturēt prātā, ka suns nav cilvēks un 100 % garantēt nevar nevienu suni. Suns ir un paliek suns..
20:56
24/04/2009
Offline
Diemžēl mūsu sabiedrībā ir tik daudz indivīdu, kuri ingorē, vienkārši uzspļauj citu sabiedrības locekļu interesēm un neievēro nekādus elementārus sabiedriskās kārtības noteikumus.
Lai juristi mani palabo, ja saku ko greizi - jebkuram sunim, kurš atrodas publiskā telpā, ir jābūt pavadā un ar uzpurni. Ja šāds dzīvnieks atrodas vairāk nekā 300 metru no apdzīvotām vietām, tad viņš ir uzskatāms par klaiņojošu suni un atrodas ārpus likuma, tas ir, es esmu tiesīgs ar visiem manā rīcībā esošajiem līdzekļiem tā agresīvos centienus apturēt. Pirmajā gadījumā, apdzīvotās vietas teritorijā, es drīkstu rīkoties tieši tā pat, tikai pielietojamo līdzekļu arsenāls ir mazliet ierobežotāks.
Man šķiet, ka nekaunīgie suņu saimnieki ir vairāk nekā viņu audzēkņi pelnījuši "piparus" taču likumīgais ceļš, diemžēl, ir ļoti ilgs un garš.
21:14
30/09/2009
Offline
Aivars said
Diemžēl mūsu sabiedrībā ir tik daudz indivīdu, kuri ingorē, vienkārši uzspļauj citu sabiedrības locekļu interesēm un neievēro nekādus elementārus sabiedriskās kārtības noteikumus.
Lai juristi mani palabo, ja saku ko greizi - jebkuram sunim, kurš atrodas publiskā telpā, ir jābūt pavadā un ar uzpurni. Ja šāds dzīvnieks atrodas vairāk nekā 300 metru no apdzīvotām vietām, tad viņš ir uzskatāms par klaiņojošu suni un atrodas ārpus likuma, tas ir, es esmu tiesīgs ar visiem manā rīcībā esošajiem līdzekļiem tā agresīvos centienus apturēt. Pirmajā gadījumā, apdzīvotās vietas teritorijā, es drīkstu rīkoties tieši tā pat, tikai pielietojamo līdzekļu arsenāls ir mazliet ierobežotāks.
Man šķiet, ka nekaunīgie suņu saimnieki ir vairāk nekā viņu audzēkņi pelnījuši "piparus" taču likumīgais ceļš, diemžēl, ir ļoti ilgs un garš.
Sunim jābūt vai nu ar uzpurni, vai pavadā, nevis pavadā un ar uzpurni!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
21:26
30/09/2009
Offline
12. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas:
12.1. suni ved pavadā;
12.2. sunim ir uzlikts uzpurnis, ja suns ir atzīts par bīstamu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kritērijiem un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu un nosaka turpmāko rīcību ar to, kā arī par prasībām bīstama suņa turēšanai.
13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
14. Ārpus pilsētām un ciemiem:
14.1. viensētās suni var turēt ārpus telpām nepiesietu, ja tiek nodrošināts, ka tas neapdraud cilvēkus un dzīvniekus;
14.2. ja suns veic sargāšanas uzdevumu, tā uzturēšanās teritoriju norāda ar zīmi "Suns!";
14.3. ārpus īpašnieka vai turētāja valdījumā vai turējumā esošās teritorijas suns bez pavadas var atrasties pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību.
(Grozīts ar MK 30.06.2009. noteikumiem Nr.669)
15. Suņa īpašnieks vai turētājs sabiedriskās vietās var īslaicīgi atstāt suni vienu, ja suns ir piesiets pavadā, kas nav garāka par metru, un ja tas netraucē personu un transportlīdzekļu kustību un neapdraud cilvēku vai dzīvnieku drošību.
21:43
21/10/2011
Offline
ro said
Aivars said
Diemžēl mūsu sabiedrībā ir tik daudz indivīdu, kuri ingorē, vienkārši uzspļauj citu sabiedrības locekļu interesēm un neievēro nekādus elementārus sabiedriskās kārtības noteikumus.
Lai juristi mani palabo, ja saku ko greizi - jebkuram sunim, kurš atrodas publiskā telpā, ir jābūt pavadā un ar uzpurni. Ja šāds dzīvnieks atrodas vairāk nekā 300 metru no apdzīvotām vietām, tad viņš ir uzskatāms par klaiņojošu suni un atrodas ārpus likuma, tas ir, es esmu tiesīgs ar visiem manā rīcībā esošajiem līdzekļiem tā agresīvos centienus apturēt. Pirmajā gadījumā, apdzīvotās vietas teritorijā, es drīkstu rīkoties tieši tā pat, tikai pielietojamo līdzekļu arsenāls ir mazliet ierobežotāks.
Man šķiet, ka nekaunīgie suņu saimnieki ir vairāk nekā viņu audzēkņi pelnījuši "piparus" taču likumīgais ceļš, diemžēl, ir ļoti ilgs un garš.Sunim jābūt vai nu ar uzpurni, vai pavadā, nevis pavadā un ar uzpurni!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!
Interesanti,cik droši ir skriet garām tādam sunim,kas saimnieka pavadībā pastaigājas (lai arī pavadā) pa gājēju celiņu? Es nekad nejūtos omulīgi tuvojoties tādam pārim. Un saimniekam liksies,ka esmu sunīti satraucis...
22:29
13/11/2009
Offline
100% drošības šajā pasaulē nav. Dzīvot vispār ir kaitīgi.
Jāatzīmē gan, ka vēl neviens pavadā pastaidzināts suns nav mani sakodis. Varbūt paveicies.
Laikam nevajadzēja to pieminēt - kas zina, jau rīt viss mainīsies... :/
22:32
30/09/2009
Offline
Un cik omulīgi jūtas suns ar uzpurni? Ir jāprot sadzīvot. Suņi ir un būs, un nebūs nekad tāda likuma, kas noteiks, ka suņus nedrīkstēs vest pa trotuāru vai arī sunim nepārtraukti jābūt ar uzpurni. Visus suņus nevar novienādot - uzpurnis reāli nepieciešams nelielam suņu skaitam un dažām šķirnēm pilnīgi nav nepieciešams.
08:15
21/10/2009
Offline
nesen atkal krēslā skrienot sastapos ar jau bijušu murgu par suņiem.. t.i. saimnieks nāk trotuāra vienā pusē, bet suns otrā pusē... un mans uzdevums- saprast, vai starp saimnieku un suni ir pavada vai nav :D
08:17
28/10/2011
Offline
druupij, starp saimnieku un suni nevajag skriet arī ja zini, ka pavadas nav. Jāskrien garām ir tā, lai saimnieks ir starp tevi un suni - tad suns jutīsies drošībā.
No clvēkiem jābaidās vairāk kā no suņiem. Suņi ir kā mazi bērni - naivi, emocionāli un prognozējami. Turpretī cilvēki bieži reaģē neadekvāti un pārbijušies rīkojas cūciski - vicina dūres, pūš gāzi purnā vai mēģina elektrošokēt.
08:24
21/10/2009
Offline
Tevi, dot, kāds varbūt mēģinājis elektrošokēt, kad Tu skrien garām ? :D Mani par laimi vēl nē, bet par to cilvēku neprognozējamību pilnīgi piekrītu...
09:35
28/10/2011
Offline
Līdz šīm man ir veicies, bet pie liela skrējienu skaita sāks darboties lielo skaitļu likumi un kādā no desmittūkstoš skrējieniem gadīsies arī cilvēks ar elektrošoku.
11:36
24/10/2010
Offline
dot said
Suņi ir kā mazi bērni - naivi, emocionāli un prognozējami. Turpretī cilvēki bieži reaģē neadekvāti un pārbijušies rīkojas cūciski - vicina dūres, pūš gāzi purnā vai mēģina elektrošokēt.
Ko Tu darītu, ja tev mazais suns būtu pavadā, pieskrietu viens liels spalvains suns ar nepārprotamu mērķi to mazo nokost?
Man tā gadījās vakar. Skrēju kopā ar sievu un viņas mazo suni. Kaukāzieša lieluma bet ar garākām spalvām suns metās virsū mazajam. Sākumā uzbrēcu lielajam, nekā. Kamēr centos visādi mazo piesegt, sameklēju kabatā piparu gāzes baloniņu, iepūtu lielajam, nekādas reakcijas. Šis turpina uzbrukt. Tad man nekas cits neatlika kā katru reizi, kad lielas grāba mazo, spert lielajam pa purnu. Pēc minūtes piesteidzās lielā suņa saimnieks, vēl kādu brīdi centās savu suni savākt un beidzot projām ejot vēl piedraudēja, ka mani vēl atradīs un tā kārtīgi nospārdīs ar kāju tāpat kā es viņa suni esmu apbižojis. Izkatās, ka ir suņi, kam tā piparu gāze tik ļoti netraucē, ja viņiem ir kāds svarīgs mērķis.
11:49
14/03/2010
Offline
Suņus ar saimniekiem es mēdzu apskriet ar lielu loku, bet ja gadās viens noklīdis sunītis, tad es uz viņu nereaģēju.
Protams, paredzēt ko viņš darīs nevar, bet arī īpaši baidīties nevajadzētu.
12:26
28/10/2011
Offline
Dainis Mors said
Ko Tu darītu, ja tev mazais suns būtu pavadā, pieskrietu viens liels spalvains suns ar nepārprotamu mērķi to mazo nokost?
Rīkotos kā parasti - turētu mazo sunītii ļoti īsā saitē sev blakus. Līdz šim tikai vienu reizi ir nācies mazo ņemt rokās, jo lielais izrādija agresivitāti - uzrūca un atņirdza zobus.
12:41
19/05/2009
Offline
ro said
Un cik omulīgi jūtas suns ar uzpurni? Ir jāprot sadzīvot. Suņi ir un būs, un nebūs nekad tāda likuma, kas noteiks, ka suņus nedrīkstēs vest pa trotuāru vai arī sunim nepārtraukti jābūt ar uzpurni. Visus suņus nevar novienādot - uzpurnis reāli nepieciešams nelielam suņu skaitam un dažām šķirnēm pilnīgi nav nepieciešams.
Un cik omulīgi jūtas ierocis, kurš ir ielikts "kaburā"? Ir jāsaprot, ka suns, ierocis, automašīna un citas līdzīgas lietas ir paaugstināts bīstamības avots, kurš pilnībā nepakļaujas cilvēka gribai. Tādēļ arī no normatīvo aktu viedokļa tās valdītājam nav nepieciešama subjektīvā puse (vaina), lai tas tiktu saukts pie atbildības, ja ar šo paaugstināto bīstamības avotu kādam tiek izdarīts kaitējums!!!
13:12
21/10/2011
Offline
ro said
Un cik omulīgi jūtas suns ar uzpurni? Ir jāprot sadzīvot. Suņi ir un būs, un nebūs nekad tāda likuma, kas noteiks, ka suņus nedrīkstēs vest pa trotuāru vai arī sunim nepārtraukti jābūt ar uzpurni. Visus suņus nevar novienādot - uzpurnis reāli nepieciešams nelielam suņu skaitam un dažām šķirnēm pilnīgi nav nepieciešams.
Par šito visu nav man jādomā skrienot. Un pirmajā vietā es tomēr liktu cilvēku nevis suni...(tikai nevajag padomāt,ka es esmu baigais dzīvnieku nīdējs,vienkāŗši bērnībā tiku sakosts...)
