23:24
27/08/2010
23:28
26/03/2011
09:01
03/03/2011
09:36
24/04/2009
ro rakstīja:
Labāk par piparu gāzi u.c. līdzekļiem ir skriešanā ņemt līdzi savu suni :D. Visus manus treniņus varat ieskaitīt manam kompanjonam arī ;).
Lai gan šovasar Ukrainā man pirmo reizi treniņa laikā uzbruka suns, man liekas neizprotamas bailes un speciāla "pretsuņu" aprīkojuma iegāde. Izvairos gan skriet ļoti tuvu vientuļām lauku viensētām. Jā, un vēl - gar manu māju, lūdzu, neskrieniet, mans suns ir nepiesiets :) un gaidīt gaida kādu skrējēju.
Es visdrošāk jūtos tad, kad skrienu kopā ar ro! :) Tad man no suņiem nav jābaidās - viņai ir vārdos neizskaidrojama vara un ietekme pār šiem skrējēju lielākajiem ienaidniekiem. Atliek tikai laicīgi pamanīt tuvojošās briesmas un "noslēpties" aiz ro! :)
10:04
19/05/2009
Aivars rakstīja:
Es visdrošāk jūtos tad, kad skrienu kopā ar ro! :) Tad man no suņiem nav jābaidās - viņai ir vārdos neizskaidrojama vara un ietekme pār šiem skrējēju lielākajiem ienaidniekiem. Atliek tikai laicīgi pamanīt tuvojošās briesmas un "noslēpties" aiz ro! :)
Pēc šī video spriežot, Aivaram ir vēl viens ierocis pret suņiem- saulesbriles, kuras tiek noņemtas tikai dzirdināšanas punktos, kuriem suņi neriskē tuvoties:D
Aivars savas bailes ir noslēpis, bet lai nevarētu nolasīt domas, uzvilcis tumšās brilles ... būtībā jau viņam ir taisnība ... :)
Skrienot pats esmu daudz kontaktējies ar 4kājainajiem - galvenais ir neparādīt, ka esi garā vājš - palīdz stingra balss, tad bieži interese par maniem pārvietošanās instrumentiem ātri zūd - mācīts kustonis pats neuzbruks, bet nemācīts būs uzmanīgs.
13:49
13/11/2009
zete rakstīja:
Ja šķiet aizdomīgs, tad vnk piebremzēju vai pāreju soļos, kamēr lops vairs nešķiet bīstams.
Es arī līdzīgi rīkojos, pagaidām esmu izticis bez nopietniem konfliktiem.
Negribētu piekrist, ka suņus dēvē par "skrējēju lielākajiem ienaidniekiem". Varbūt kāds atsevišķs, konkrēts lops arī ir tāds (viens no 100 vai 1000...), bet ne jau VISI.
15:21
23/01/2011
Tā ir, Anduli. Apmēram, 1 no 10 suņiem ir tāds, kurš ir atklāti agresīvs un bez īpašas čammāšanās mēģina nokompostrēt kāju. Ar ričuku braucot, šī attiecība gan vairs nav tik laba, bet nu … kādam sprinta treniņam arī dažreiz nav ne vainas.:D
23:00
30/09/2009
Aivars rakstīja:
Es visdrošāk jūtos tad, kad skrienu kopā ar ro! :) Tad man no suņiem nav jābaidās - viņai ir vārdos neizskaidrojama vara un ietekme pār šiem skrējēju lielākajiem ienaidniekiem. Atliek tikai laicīgi pamanīt tuvojošās briesmas un "noslēpties" aiz ro! :)
:) Tas man ir kompliments!
Jebkurš dzīvnieks, kas tuvojas, ir sajūtams, katram derēs cita pieeja. Ir tikai daži gadījumi, kad visa pārliecība pazūd. Kad satieku tik tiešām kaukāzieti. Mums kaimiņiem ir tāda kaukāziete, kas vienā kampienā manu kompanjoni pārkostu pušu, labi, ka nesanāk skriet garām.
10:12
03/03/2011
Jā, nu laikam ir cilvēki, kas suņus pievelk kā magnēts. Pēc tā kaukāzieša es pat maršrutu nomainīju, bet šorīt pat īsti tā skriet nemaz nebiju sākusi tik raiferus raustīju un austiņas kārtoju, kad jau tāds pavisam neliela izmēra spalvu kušķis (pie tam ar saimnieku, kas tā lēni un cienīgi pārvietojās) jau klupa man kājās. Laikam es viņiem ļoti patīku :D
Es vakar vakarā skrējiena laikā satiku divas tantas ar diviem suņiem. Suņi sāka nākt manā virzienā, es pārgāju soļos, bet viena no tantām teica: `Viņi neaiztiks! Viņi jau Tevi pazīst!`.. ;) Tā kā varbūt ir vērts ar savas takas suņiem (nejauši, neapzināti) sapazīties..
OreMan rakstīja:
Es vakar vakarā skrējiena laikā satiku divas tantas ar diviem suņiem. Suņi sāka nākt manā virzienā, es pārgāju soļos, bet viena no tantām teica: `Viņi neaiztiks! Viņi jau Tevi pazīst!`.. ;) Tā kā varbūt ir vērts ar savas takas suņiem (nejauši, neapzināti) sapazīties..
Tik jauki un sirsnīgi! :D
13:29
03/03/2011
Ar vilku un haskiju jau sapazinos - tie tiešām mani vairs neaiztika . Niknais vilks ir pazudis (laikam kāds sūdzību uzrakstījis policijai :D ) - tas koda bez brīdinājuma un labi, ka tajā reizē vīru biju pierunājusi līdzi skriet - tad viņš vismaz sunim spēka sāpīgo paņēmienu nodemonstrēja - citādi laikam pat šodien neskrietu. Nu bet ar to kaukāzieti pat negribas iepazīties - tur pat spēka sāpīgais paņēmiens nelīdzēs, tāpēc taku nomainīju. Žēl, bet tā būs labāk :(
14:52
24/04/2009
Roseline rakstīja:
Ar vilku un haskiju jau sapazinos - tie tiešām mani vairs neaiztika . Niknais vilks ir pazudis (laikam kāds sūdzību uzrakstījis policijai :D ) - tas koda bez brīdinājuma un labi, ka tajā reizē vīru biju pierunājusi līdzi skriet - tad viņš vismaz sunim spēka sāpīgo paņēmienu nodemonstrēja - citādi laikam pat šodien neskrietu. Nu bet ar to kaukāzieti pat negribas iepazīties - tur pat spēka sāpīgais paņēmiens nelīdzēs, tāpēc taku nomainīju. Žēl, bet tā būs labāk :(
Varbūt Tevi varētu palūgt mazliet vairāk pastāstīt par spēka sāpīgo paņēmienu - kas tas tāds un kā to dabūt gatavu?
16:30
01/09/2011
Mans nepatentētais "spēka sāpīgais paņēmiens" attiecībā uz mazajiem vaukšķiem pāris reizes ir bijis labi tēmēts spēriens pa nekaunīgo purnu vai ribām uz ko suņu saimnieki nez kādēļ diezgan asi reaģēja :))
ir bijis pat gadījums, kad man piesējās nevis suns, bet saimnieks :)) acīmredzot kaut ko gribēja pastāstīt, diemžēl saruna neizdevās kā cilvēks bija cerējis :)
Ar to laikam dažkārt jārēķinās Kauguros vai Zolitūdē :))
16:48
24/04/2009
Vilsons rakstīja:
Mans nepatentētais "spēka sāpīgais paņēmiens" attiecībā uz mazajiem vaukšķiem...
Par mazajiem vaukšķiem man ir skaidrs - līdzīgi esmu rīkojies daudzkārt, bet vai ir kāds puslīdz drošs "spēka sāpīgais paņēmiens" pret prāvajiem?