Home
Topic RSS
22:25
26/03/2011
Offline
Bet kā var beigties variants "sāku skriet un... aizrāvos"? Tas ir, ka skrienot tā ieiet sevī, ka aizmirst laiku un visu pārējo, ka rezultāta noskrien nedēļas normu vienā treniņā?
22:34
13/11/2009
Offline
Var beigties ar nedēļas normas palielināšanu. :) Vēlams, pakāpenisku.
22:39
13/11/2009
Offline
Tomēr, ja pēc šī aizrautīgā skrējiena seko izteikta pārpūlēšanās sajūta - tad varbūt jātrenējas neaizrauties? Kā jau ar visām baudām... ;)
22:51
19/05/2009
Offline
Empīriski spriežot tā pārpūlēšanās robeža ir gana grūti sasniedzama:)
11:00
24/03/2011
Offline
Sveiki,
var būt dažādi iemesli, kāpēc tos 20 km noskriet neizdodas. Pirms dažiem gadiem es dzīvoju kalnainā apvidū un aiz garlaicības sāku skriet. Iepatikās, saslimu. Skraidot 3x nedēļā, pagāja kāds pusgads, pirms es kaut cik pietuvojos tiem pašiem 20 km (mans kruīza temps tolaik, tāpat kā tagad, bija kaut kur starp 5:45 un 6:30 min/km), bet tos tā arī nesasniedzu. Vienu dienu uznāca auksts lietus, gribējās ātrāk nonākt mājās, un, skrienot pa brikšņiem lejā no kalna, sačakarēju kaut kādas ceļgala saites. Vēl šobaltdien es tajās trasēs paskriet vienkārši nevaru, pēc pusstundas ir pilnīgs vāks un čau, Rasma! Mēģināju atsākt, biju pacietīgs, gaidīju, skrēju atkal, ieturēju pauzi, biju pie fizioterapeita, ortopēda, parasta ārsta, ieteica man tūkstoš lietu, bet nekā...
Latvijas zemienēs tā lieta iet, lai arī nelīdzeni trases posmi man reizēm sagādā zināmas grūtības, tās tomēr ir pārvaramas, nepārtraucot skrējienu.
Var piebilst, ka mani pilnīgi droši var uzskatīt par nesportisku personu. Skolā 100 metrus skrēju 17 sekundēs, turklāt es centos! :D Jums varbūt ienāks prātā skaidrojums par lieko svaru, bet manā gadījumā uz 180 cm ir sadalīti 70 kg, un es nekad mūžā neesmu svēris vairāk.
Tāpēc, dārgie skrējēji, priecājieties, ja jau pirmajā reizē varējāt mierīgi norullēt 20 km vai maratonu, bet ziniet, ka starp mums ir arī tādi, kas to spēj tikai pēc zināmas sagatavošanās, un arī tad ne vienmēr :)
11:24
22/04/2009
Offline
Skrienot pa nelīdzenumiem, lielākas problēmas sagādā tieši skrējiens uz leju no kalna - kalnā skriet augšā - protams, ka speciāli ir jātrenējas - to jebkurš, kuram ir daudz maz liela skrējēja pieredze pateiks - bet tāpat ir jāpievērš uzmanība skrienot uz leju ... dabūt traumu skrienot uz leju ir daudz vieglāk, nekā to darot uz augšu ... te strādā pavisam citi muskuļi, nekā skrienot pa līdzenumu vai kalnā augšā ... ieteiktu vairāk patrenēties skrējienu uz/no kalna - tā ir neatsverama treniņu sastāvdaļa - it īpaši zemgalieši, mani sapratīs ;)
Ja par tehniku kalniņos, tad saīsinot soli un palielinot to biežumu, pievarēt kalniņu ir daudz vieglāk un mazāk nogurdinoši ... tāda ir mana pieredze :)
12:06
24/03/2011
Offline
Paldies par padomu. Topogrāfija izšķir ļoti daudz. Šeit kalniņus ir jāmeklē, bet "tur" līdzenu posmu patiesībā vispār nav. Situācijas traģika bija, ka es, kas vēl nesen varēju vienā gabalā pārvarēt 700+ augstuma metrus augšup un tikpat lejup, pēkšņi gadiem ilgi vairs nevarēju izskriet no pilsētas, lai kādu skriešanas tehniku arī nelietotu (un, ticiet man, es izmēģināju daudzas). Tāpēc man ir liels jo liels respekts pret distancēm ar divciparu kilometru skaitu. Pilnīgi droši varu apgalvot vienu. Ne katrs bez treniņa var noskriet 20 km. Nosoļot? Pat to daži nevar, bet soļošanu un skriešanu vienā kategorijā likt negribas.
12:17
22/04/2009
Offline
necelsim traģēdiju – skriet kalnos un samērā līdzenumā, ir visai dažādas lietas, it īpaši, ja maz ir speciāli trenēts šim nolūkam, līdz ar ko nevar īsti samērot 2 dažādas distances! Ziemā bijām iekš Vestienas, kas blakus visiem zināmajam Gaiziņam – daudzi bija domājuši par 30km distanci, bet tikai daži to izdarīja, jo kāpumu tur netrūka un tie bija visdažādākie! Tā kā noskrienot smagu distanci – spēku patēriņš ir pavisam cits … tāpēc tās distances ar dažādu reljefu nav salīdzināmas
Treniņi ir dažādākie – gari un lēzeni, vai īsi un stāvi – abi dos savus labumus! :) abos variantos tehnika var atšķirties … bet šādi treniņi pat ļoti nepieciešami
P.s. 700m ????! Ūja - tie jau ir īsti kalni un tur ir arī retināts gaiss ... vai ne?!
12:27
22/07/2009
Offline
Mošķis rakstīja:
P.s. 700m ????! Ūja - tie jau ir īsti kalni un tur ir arī retināts gaiss ... vai ne?!
Tas droši vien domāts kā kāpumu summa nevis vienā piegājienā, līdz ar ko nebūtu jāsaskaras ar retinātā gaisa problēmu.
12:30
24/03/2011
Offline
Jā, tie 700 m bija sadalīti pa 3 atsevišķiem pakalniem. Zemākais punkts 250 m, augstākais 650 m ;-) Pie drusku lielākā spēka patēriņa var pierast ātri, bet, kā rāda mana sāpīgā pieredze, saites un locītavas prasa ilgāk. Labi, ko tur daudz runāt, vajag skriet :)
13:07
22/04/2009
Offline
kas apstiprina manu "teoriju" - katriem apstākļiem ir jāpieiet radoši - "durt uz pilnu klapi" vai "izklaidēties" - katram pēc vēlmes un saprāta :) mēs jau te par tiem 20km diskutējam, domājot, ka nav jāskrien pa Gaiziņu ... ;) Mans atgriešanās maratons bija San Francisco - izvēle viena no jautrākajām ... bet to pieredzi, kas sakrāta gatavojoties ne par kādu naudu nenopirkt ;) Tā kā, trenējies! Un "ārzemju" 20km noskriesi - ātri, vai vēlu, galvenais ir nepārcensties ;) Mūsu Cēsis ar saviem skrējieniem arī nav nekāds vājais, kur nu vēl Siguldas rāpojums :)
