23:36
26/03/2011
09:16
22/04/2009
Pusmaratonu var noskriet jebkurš, tikai trenēšanās pirms tam, atvieglo dzīvi pēc tam. Un noskriešana ir plašs jēdziens. Piemēram, lielākā daļa soļotāju soļo ātrāk nekā es jebkad skriešu. Un ļoti smagam cilvēkam lēnā garā pusmaratons ir paņemams, vienīgi sacensību drudzī un paša spēku pārvērtēšana var atsaukties uz veselību nevēlajamā virzienā.
Jā, es gribēju teikt to pašu, ko Signis jau bildis - ko mēs uzskatām par `noskriešanu`? Vai tās laikā drīkst arī pāriet soļos? Vai soļot drīkst lielāko daļu distanci? Vai visu? Pavisam noteikti domāju, ka praktiski jebkurš var noiet 20 km ātrāk vai lēnāk. Bet vai vajag..?
11:55
29/04/2009
Kā tur bija ar to pirmo maratonistu, noskriet ta noskrēja... :) Nu jā, pareizi jau saka OreMan, skriešanā nav tādu noteikumu kā ir soļošanā, kura nedrīkst būt itin nekā no skriešanas soļa. Ja tādi pretēji noteikumi būtu NRM, tad gan daudz cilvēki netiktu līdz finišam. Visam ir savas robežas. Domāju, ka arī nenormāli anerosiķi 21 km nenoskrietu. :)
12:16
15/03/2011
papucis rakstīja:
par laimi NRM pusītei ir laika limits 3h :) lai noietu ir jāiet ļoti ātrā solī jo parasta nesteidzīga pastaiga ir 12..15min/km
Nu jā, bet nebija jau jautāts tieši par NRM pusmaratonu un vispār tieši par pusmaratonu sacensībās. Vēl vairāk - tikai par 20 km veikšanu, ko varētu kaut kādā tempā paveikt ikviens :)
Latvijas soļotājas 20km soļo zem 1:40, tā ka nekas nav nereāli ;)
protams, tā nav skriešana skriešanas tradicionālajā izpratnē, bet! ja piekasāmies un skatāmies, ko par šo saka wiki - "running (..) a gait in which at regular points during the running cycle both feet are off the ground", tad šo nosacījumu neizpilda arī daudzi, kuri par sevi saka "es noskrēju tādu vai citādu distanci".
12:35
26/03/2011
13:30
23/10/2009
Negribu izklausīties pārāk skeptiska, tomēr dzīve ir mācījusi ticēt tām lietām, ko pati esmu pārbaudījusi uz savas ādas. Protams, var lasīt par kādu, kas ar 140 kg pieveic maratonu un ko vēl ne, pasaule pilna brīnumiem un apņēmīgiem cilvēkiem, un par to man liels prieks! Tomēr no savas puses noteikti nepiekritīšu, ka jebkurš var noskriet 20 km. Protams, tas ir mans absolūti subjektīvais viedoklis, bet tāds tas tomēr ir. Sakot "jebkurš", šeit bija minēts: resns vai tievs, klibs vai vesels. Šeit nu man jāpaliek ļoti skeptiskai... Gan liekais, gan pārlieku mazais svars reizēm ir saistīts ar dažādām citām veselības problēmām, kas var būt arī ļoti nopietnas un ar 20 km skriešanu bez sagatavošanās nu nekādi neiet kopā. Protams, ja cilvēks ir trenējies, cita lieta. Bet, ja mēs sakām "jebkurš", tad tas it jebkurš, arī nekad mūžā netrenējies cilvēks... Līdz ar to, manuprāt, šāds apgalvojums nekādi nevar būt patiess.
Un visbeidzot, man liekas, ka mēs tomēr pārāk daudz piesaucam to, ka pusmaratonu var noskriet jebkurš... Protams, cilvēkam vajadzīgs iedrošinājums un tas ir labi, ka mēs to sniedzam. Tomēr man kā cilvēkas, kam pusmaratons ir garākā jebkad noskrietā distance, un, lai arī esmu to noskrējusi 3 reizes, man tai jorpojām ir nopietni jāgatavojas, tas tomēr skan kaut kā nedaudz ne tā... Pusmaratons manā uztverē ir samērā nopietna distance, kuru nevajadzētu uzskatīt kā: ai, nu visi to var, tas nav nekas tāds! Protams, maratonistiem un ultra skrējējiem iespējams tas tāds garais sprins vien ir (tiešām nezinu), bet diezvai man, parastam, lēnajam, "sava prieka pēc" skrējējam tas jebkad tāds kļūs... ;)
Es teiktu tā: nedaudz sagatavojoties, pusmaratonu var noskriet jebkurš, kam to ļauj veselība.
P.S. Atvainojos par kārtējo garo teksta palagu - reizēm sievietes mēdz būt emocionālas un nespēj savu viedokli paturēt pie sevis :)
13:38
15/03/2011
es tik varētu papildināt, ka noskriet tiešām var katrs puslīdz veselais un fiziski aktīvais cilvēks, ja skrien lēnām ar zemu pulsu, taču ja vēlme ir noskriet un pie tam vēl to izdarīt tempā ar augstu pulsu, tad gan jādomā par ietekmi uz veselību un visu pārējo, jo ne jau attālums piebeidz bet gan ātrums
13:46
29/04/2009
Bet par to 140 kg smago es neko neesmu lasījis, vienīgais, kas bija populārs bija tas sumo cīkstonis 200KG, kas mierīgā tempā noskrēja(jogged) pirmos 13 kilometrus un pēc tam gan staigājot rezultāts - 9 stundas. Tiesa, rezultāts varēja būt labāks, jo sacensības bija jau beigušās, un viņam nācās apstāties pie luksoforiem :D Bet to viņš varēja izdarīt tikai tāpēc, ka ir sumo cīkstonis, tātad ļoti labā fiziskajā formā. Jo parasts amerikāņu 400pounderis diez vai kilometru varētu mierīgi noskriet. A bet 140 kg, ja tu esi 2.10-2.20 metrus garš nemaz tik daudz nav. :D
17:43
13/11/2009
minikin rakstīja:
Es teiktu tā: nedaudz sagatavojoties, pusmaratonu var noskriet jebkurš, kam to ļauj veselība.
Šis liekas ļoti derīgs precizējums.
Paraugoties uz jautājumu mazliet citā leņķī, gribētu sacīt: netrenētam indivīdam varbūt sākumā nevajag domās iecentrēties uz konkrētu distanci (5, 10, 20, vienalga cik km).
Labāk pieiet lietai apmēram tā: "interesanti, cik garu gabalu es varētu noskriet mierīgā tempā, nepārpūloties?" Un meklēt atbildi uz to, veicot eksperimentus pašam ar sevi. :) Ja darīs to regulāri, tad atbilde ar laiku mainīsies, pamazām sasniedzot un varbūt arī pārsniedzot minētos 20 km.
Trūkums (?) šai pieejai gan ir laika patēriņš. Eksperimentēt nāksies vismaz vairākus mēnešus, ļoti iespējams - gadus. Uzreiz, uz sitiena, nevarēs paziņot - "es to spēju". ;)
20:16
24/04/2009
Andulis rakstīja:
Labāk pieiet lietai apmēram tā: "interesanti, cik garu gabalu es varētu noskriet mierīgā tempā, nepārpūloties?" Un meklēt atbildi uz to, veicot eksperimentus pašam ar sevi. :) Ja darīs to regulāri, tad atbilde ar laiku mainīsies, pamazām sasniedzot un varbūt arī pārsniedzot minētos 20 km.
Šis ir labs sevis izzināšanas veids. Ar katru garo (garāko) noskrieto distanci paliek ar vien interesantāk :)
20:25
15/03/2011
bet ko darīt, ja šādai sevis izzināšanai neatliek laika? kā arī tad jāņem krietni daudz dzeramā un ēdamā līdz, kas savukārt apgrūtina izziņas procesu :) ar domu, ka maratona limits ir 6h kas arī varētu būt nepieciešams maztrenētiem cilvēkiem lai pieveiktu šo distanci - ja 6h no vietas spēj skriet maztrenētie, tad pēc idejas tiem, kas spēj skriet maratonu nedaudz ilgāk par 2h arī vajadzētu varēt paskriet 6h no vietas un pat vēl ilgāk, daudz ilgāk?
21:26
13/11/2009
Jā, tiesa, šādai sevis izzināšanai ir savi ierobežojumi. :) Līdz maratonam tā nonākt būs pagrūti, ja mierīgais temps nav augsts.
[Mans garākais savā nodabā pieveiktais gabals bija ~34 km. Tad vēl nebiju iepazinies ar maratonu. Atceros, ka skrējiena otrajā pusē sāku daļēji soļot un baroties ar pazaļiem ceļmalas āboliem. Augusts... :) Biju laikam cerējis ~3 stundās būt atpakaļ, pagāja vismaz 4,5.]
Lai izziņas procesu turpinātu, agrāk vai vēlāk jāsāk skriet sacensībās, nekas cits neatliek. Tad gan cilvēks jau būs drusciņ uztrenēts un ar kaut kādu pieredzi.
Ā, nu vēl var taisīt 3-5 km garus apļus, ik pa laikam atgriežoties sākumpunktā, kur novietoti dzeramie, ēdamie - un varbūt arī kāds asistents/pieskatītājs...
06:14
25/03/2010
Sevis izzināšanai pārsvarā traucē prāts. Nekas cits kā pašu bailes un neticība + stereotipi "es jau nekad tā nevarēšu" mūs nebremzē. Man no skriet sākšanas līdz pirmajam maratonam pagāja pusgads pie tam tas bija tas pusgads, kad Latvijā ir ziema. Tā kā Anduļa ieteiktais sevis pētīšanas princips strādā. Un tam ir viens liels pluss - to nav iespējams pabeigt, jo visu laiku ir jauni izaicinājumi.