Please consider registering
guest
Home
Topic RSS
14:36
30/11/2009
Offline
Varbūt, lai ielaistu sacensību starta koridorā vispirms jāiziet cauri metāla detektoram? Vai vienkārši sacensību centrā atļaut pārmeklēšanu uz izlasi?
http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/bikernieku-meza-virietis-savis-suna-virziena.a122494/
Protams cilvēkam aizgājis jumts un patiesībā tas atkal aktualizē mūžīgo problēmu par bez pavadas esošajiem un neprognozējamiem suņiem. Retorisks jautājums: vai tas beidzot var radīt kaut kādu ledus kustību normatīvajos aktos par mājdzīvnieku turēšanu un to saimnieku uztverē?
14:55
30/11/2009
Offline
Protams ar skriešanu mazāk saistīts, ka garā vājais skraida apkārt ar ieroci.
15:14
19/05/2009
Offline
Es laikam šajā gadījumā negribētu nosodīt ne pistoles vicinātāju, ne bidlu, kurš kulakus kabatā nevarēja noturēt, jo sveci es tur viņiem neturēju. Taču viens ir skaidrs, ka pavadā nepiesieti suņi ir drauds skrējējiem un es sevi vairākas reizes esmu aizsargājis ar piparu gāzi pret suņiem. Kaujas ierocis tomēr no pirmā acu uzmetiena ir pārspīlēta lepnība attiecībās ar suni, lai gan ir arī dažādi suņi. Manuprāt, apgrūtinoši un bezjēdzīgi ir nēsāt kaujas ieroci līdz, ja saproti, ka nespēsi izšaut uz uzbrūkošu suni, bet uz pasaules ir tik daudz mazvērtību kompleksu nomāktu cilvēku, kuriem šādos gadījumos bailes diktē veikt dažādas neapdomīgas darbības.
15:27
05/03/2010
Offline
Mani "pieci centi" domu:
Problēma, manā izpratnē, ir tā, ka bieži vien cilvēki iedomājas, ka pietiek, ja suni pabaro un neko vairāk darīt nevajag. jāatceras, ka neaudzināts suns (tāpat kā neaudzināts cilvēks) ir samērā neprognozējams un var kādam uzbrukt.
Cik gadījies skraidīt pa parkiem centra tuvumā un Mežaparkā, ir redzēti suņi, kas nav piešņorēti, bet ir tik labi audzināti, ka skrējēju pat "neredz", nodarbojas ar savām lietām. Ir saimnieki, kas savus nepiešņorētos suņus vēl pasauc sev klāt, kaut arī viens otram netraucējam. :)
Pie Sporta manēžas (Maskavas ielā) ir skrējis virsū nepiesiets rejošs suns. Saimniece ar parasto tekstu "viņš jau nekož" suni piešņorēja, bet jau nākamajā aplī redzēju, ka šamais atkal skrien bez pavadas. tas gluži nav normāli.
Bet.. lai arī cik agresīvi būtu suņi, man liekas, ka doties treniņā, kabatā līdzi nesot šaujamo, nav īsti loģiski, pamatoti un saprātīgi. Tiesa gan, nezinu, kāda ir situācija Biķernieku mežā, jo tur ir skriets burtiski pāris reizes. Varbūt, ka tur citādāk nemaz nevar?
15:33
25/03/2010
Offline
Karma tīrā veidā. Tāds tādu satiek jeb cilvēki ar līdzīgu enerģētiku pievelkas. Abi labi. Sausais atlikums - ierosonāti 3 procesi. Par ieroču nēsāšanas noteikumu iespējamu pārkāpšanu, par iespējamu dzīvnieku turēšanas pārkāpumu, vedot pastaigā suni bez pavadas un uzpurņa, kā arī par iespējamu miesas nodarījumu cilvēkam, kurš aizturēja šāvēju.
15:36
04/07/2011
Offline
Par Biķernieku mežu varu teikt tikai to labāko. Skriets jau neatminamus gadus pa turieni, un diennakts gaišajā laikā nav bijuši absolūti nekādi starpgadījumi ar suņiem. Ja nu vienīgi diezgan regulāri suņi bez pavadas iztraucējuši kādu ātruma treniņu, maisoties pa kājām. Un tā arī manā gadījumā ir tā lielākā problēma, ka saimnieki nesaprot, ka man ātruma treniņš un es tos suņus varu nejauši sabradāt.
P.S. Kas tur ar tām lapsām Biķernieku mežā? Tās es visai regulāri redzu
15:40
13/11/2009
Offline
Gribēju teikt to pašu, ko Ainars un ansiso.
Retumis kāds suns Biķernieku mežā vēlas mani apošņāt (pāris reizes gadā), bet ne vairāk. To es viņam arī neliedzu :)
15:41
25/01/2013
Offline
Man par šo tēmu ir diezgan stingra nostāja. Suņus pilsētas parkos bez pavadas vest nedrīkst. Man ir bijušas neskaitāmas diskusijas ar suņu saimniekiem Mežaparkā un esmu licis lietā visu savu bērnības gados trenēto leksiku, lai izstāstītu, ko es domāju. Parasti saku, ka tas viss beigsies ar to, ka kādam bērnam nokodīs seju, tas dažreiz palīdz. Manuprāt tas nav normāli, ka vietā, kur pārvietojas tik daudz bērnu, sportistu un atpūtnieku skraida kaut kādi dobermaņi un man ir jāuztraucās vai mājās neieradīšos ar caurumu kājā. Skumjais ir arī tas, ka parkā regulāri ir pašvaldības policija, bet reāli par kaut kādiem naudas sodiem neko neesmu dzirdējis.
Ieroci gan nekad neesmu domājis ņemt līdzi skrējienā, tas manuprāt ir diezgan neērts aksesuārs skriešanai.
15:50
14/03/2012
Offline
Ansi man gan pēdējā laikā Biķernieku trasē divi suņi skrējuši kājās, bet kaut kā veiksmīgi nav sakoduši. Gan no bļāviena sabīstas, gan saimnieks tomēr sabļauj, lai neskrien virsū.
15:58
26/03/2011
Offline
nejauši atradu bildes, kā skrējējs apstrādāts. Drausmīgi vispār. Nav jau zināms, kas tiešām ir noticis un kurš pirmais sāka kautiņu, bet ja šāva tikai tāpēc, ka suns prēti skrēja, neliekas gudra cilvēka rīcība. Tad jau pie Māras dīķa katram pretī ejošam pūdelim ar akmeņiem jāmet. Ja tas tiešām bija bīdls, kā sm72, tad tas neliekas tik trāki, kad virsū iet vācu aitu suns.
16:15
28/10/2011
Offline
TVNET virsraksts kliedzošāks - "Maratonists no «Vienotības» Biķernieku mežā šauj pa suņiem" http://www.tvnet.lv/zinas/kriminalzinas/552871
"Šāvēja aizturētājs ir sportists Raimonds Elbakjans. Viņš «Panorāmai» sacīja, ka svētdienas rītā ar ģimeni – vecākiem un bērniem – devies pastaigā, kad viņus pārsteidzis kāds garām skrienošs vīrietis, kurš izšāvis no pistoles. «Man ir Aļaskas malamuts un Bernes ganu suns. Aļaskietis bija ar mani 100 metru attālumā, kad izdzirdēju pirmo šāvienu, Bernietis skraidīja pa brikšņiem 20 metrus no šāvēja. Viņš vienkārši apstājās, sāka tēmēt bernietim un divas reizes izšāva! Vot tā izmanto ieročus bijušais policists,» portālā «Facebook» piedzīvoto atstāstījis Elbakajns.
Kad Elbakjans gribējis viņu apturēt, skrējējs izrādījis pretestību, nogrūdis viņu no velosipēda, taču viņam izdevies šāvēju satvert, nogāzt zemē un kopā ar tēvu izdevies skrējēju arī atbruņot, sasiet viņam rokas un kājas. Atbruņotā un sasietā skrējēja bildes ar pārsistu, asiņainu degunu viņš publicējis «Facebook»."
Cik var saprast no raksta, tad incidenta rezultātā neviens suns necieta. Suns bija no saimnieka 100m attālumā, tātad atstāts bez uzraudzības. Varam pieņemt, ka suns dzinās pakaļ skrējējam un viņš šāva, lai suni aizbaidītu vai aizstāvētos. Šāvēja versija par suņa uzbrukumu nav publicēta. Manuprāt no tā var secināt - ieroča nēsātājam jābūt gatavam to pavērst arī pret agresīvu suņa saimnieku, jo ļaujot sevi atbruņot tiek pārkāpti ieroča nēsāšanas noteikumi.
Sasistā skrējēja bildes arī atradās: http://www.puaro.lv/lv/puaro/kandidats-no-vienotibas-saraksta-saudas-bikernieku-meza
Starp citu, Biķernieku mežā suņi nav jātur pavadā, nemaz nerunājot par uzpurņiem: http://likumi.lv/doc.php?id=132534
"13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību."
16:34
27/09/2011
Offline
Mani bērnībā sakoda suns, pāris šuves uz sejas, un labi, ka degunu nenokoda. Ar suņiem nedraudzējos vispār. Un šis ir viens no iemesliem, kāpēc esmu izteikts urbānās vides skrējējs.
Normatīvajos aktos mums viss ir daudz maz atrunāts, bet tas neatbilst reālajai ikdienai.
Uzskatu, ka probēma ir pašā sabiedrībā- gribas ļoti daudz tiesību, ļoti maz pienākumu un neatbildēt par sekām. Gribas izrādīties, nerēķināties ar citiem un būt zemes centram. Tāpēc jaunās māmiņas pastaigājas pa veloceliņiem, riteņbraucēji agresīvi brauc pa ietvi, autovadītāji neiecietīgi izturas pret velosipēdistiem uz braucamās daļas, smēķētāji smēķē pie daudzzīvokļu nama durvīm, suņu saimnieki nesavām suņu kakas, mēs vienmēr pukstam un citi pukst par mums...
Kamēr nemainīsies sabiedrība, tikmēr arī nemainīsies izpratne par vienkāršām lietām, kas attīstītākās valstīs ir pašas par sevi saprotamas.
16:37
31/01/2012
Offline
Tas kas ir sakosts zina šo sajūtu. Ar ieroci neskraidu, jo esmu kļuvis par "suņu vārdotāju", bet varbūt skrējējiem ir pienācis laiks sarīkot zibakciju ar "pistolei līdzīga priekšmeta"rotaļlietām. Zinu kas ir suns, ar savu vācieti savulaik esam pa mežiem skrējuši, bet vienmēr pavadā. Vainīgi ir saimnieki, precīzāk, nesaimnieki. Viela pārdomām.
16:41
24/04/2009
Offline
Nost ar suņiem!
16:59
13/08/2013
Offline
Šeit ir gandrīz tas pats gadījums, kas kinoteātrī, tikai tur bija letāls nobeigums, vīrietis savas vājās nervu sistēmas dēļ nošāva otru, ja cilvēks skrējiena laikā nēsā līdzi ieročus, tad viņš ir potenciāls slepkava - manā skatījumā, jo tas nav normāli, neatrodamies Aļaskā kur no stūra var uzglūnēt lācis.
17:01
04/07/2011
Offline
Tie suņi, kas pieder Elbakjanam un bijušajai basketbolistei Krumbergai, jau vispār ir ļoti labsirdīgi, mīļi un jauki. Un neesmu dzirdējis, ka viņi rietu vai izrādītu interesi par citiem. Viņi diezgan regulāri aizskrien patālu prom no saimniekiem, bet tie abi vairāk savā nodabā skraida
17:23
08/03/2011
Offline
Ja tāds Elbakjans būtu trāpījies ceļā "popkorna šāvējam" vēl pirms kinoteātra (ja nemaldos viņam bija jau iepriekš kaut kādi incidenti ar ieroci), viņš nebūtu nošāvis cilvēku. Iespējams, ka šis atgadījums, lai arī tika nodarīti miesas bojājumi un varbūt suns nebija "turētāja uzraudzībā un redzeslokā", izglāba kādu cilvēku no sašaušanas nākotnē.
17:23
13/08/2011
Offline
ansiso said
Tie suņi, kas pieder Elbakjanam un bijušajai basketbolistei Krumbergai, jau vispār ir ļoti labsirdīgi, mīļi un jauki. Un neesmu dzirdējis, ka viņi rietu vai izrādītu interesi par citiem. Viņi diezgan regulāri aizskrien patālu prom no saimniekiem, bet tie abi vairāk savā nodabā skraida
Bet es to nezinu un nemāku atpazīt(un nav man arī tāds pienākums mācēt), ka viņi labsirdīgi, mīļi un jauki. Mani ignorējošs suns parasti mani netraucē, bet ja rej un skrien virsū, tad es ienīstu gan suni, gan saimnieku, lai kādi sunim nodomi.
Sen gan neesmu skrējis pa Biķernieku mežu, bet cik atceros, tad lielākā daļa suņi izrādīja minimālu interesi par mani.
dot said
Starp citu, Biķernieku mežā suņi nav jātur pavadā, nemaz nerunājot par uzpurņiem: http://likumi.lv/doc.php?id=132534
"13. Pilsētās un ciemos ārpus norobežotās teritorijas suns bez pavadas var atrasties zaļajā zonā un mežā (izņemot vietējo pašvaldību noteiktās vietas, kur saskaņā ar vietējo pašvaldību saistošajiem noteikumiem tas ir aizliegts) pastaigas laikā īpašnieka vai turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību."
RD ir noteikusi, ka "6.8. laikā no plkst. 7.00 līdz plkst. 23.00 vest pastaigā suni bez pavadas Rīgas pilsētas apstādījumos, izņemot speciāli šim nolūkam ierīkotas un norobežotas teritorijas;". Mežs gan droš vien neskaitās pilsētas apstādījums, bet ja suns "diezgan regulāri aizskrien patālu prom no saimniekiem" (kā ansiso minēja), tad diez vai tas ir aprakstāms ar likumā minēto "turētāja uzraudzībā un redzeslokā tādā attālumā, kādā īpašnieks vai turētājs spēj kontrolēt dzīvnieka rīcību".
18:00
26/03/2011
Offline
pulvermuca said
Mani bērnībā sakoda suns, pāris šuves uz sejas, un labi, ka degunu nenokoda. Ar suņiem nedraudzējos vispār. Un šis ir viens no iemesliem, kāpēc esmu izteikts urbānās vides skrējējs.
Normatīvajos aktos mums viss ir daudz maz atrunāts, bet tas neatbilst reālajai ikdienai.Uzskatu, ka probēma ir pašā sabiedrībā- gribas ļoti daudz tiesību, ļoti maz pienākumu un neatbildēt par sekām. Gribas izrādīties, nerēķināties ar citiem un būt zemes centram. Tāpēc jaunās māmiņas pastaigājas pa veloceliņiem, riteņbraucēji agresīvi brauc pa ietvi, autovadītāji neiecietīgi izturas pret velosipēdistiem uz braucamās daļas, smēķētāji smēķē pie daudzzīvokļu nama durvīm, suņu saimnieki nesavām suņu kakas, mēs vienmēr pukstam un citi pukst par mums...
Kamēr nemainīsies sabiedrība, tikmēr arī nemainīsies izpratne par vienkāršām lietām, kas attīstītākās valstīs ir pašas par sevi saprotamas.
Tā jau ir, ka mēs dzīvojam sabiedrībā, kurā visi domeā "es" ne "mēs".
01:24
06/04/2010
Offline
Šis - "Karma tīrā veidā. Tāds tādu satiek jeb cilvēki ar līdzīgu enerģētiku pievelkas."
Nebijām mēs tur klāt, nezināsim arī, kas tur īsti notika. Tāpat arī, kurš tagad uzvarēs pēc likuma? Pēc ziņu portālos rakstītā šobrīd meklējam savu patiesību un automātiski tai piekrītam, kurš baidās vairāk no suņiem, kurš no pistolēm. Vai problēmas ar galvu vai arī tiešām bailes, ja, skrienot līdzi, tiek nēsāts ierocis? Nēsājot ieroci pamazinās spēja arī korekti novērtēt situāciju.
Jāciena ir vienam otru, to ir daudz grūtāk darīt, nekā rēķināties ar otru. Sargājam sevi un tuvos kā varam.
