19:46
15/03/2011
Sarunā kādu, lai nofilmē tevi no malas, tad kad skrien :) Un ja pēc 6km sāp kāja, tad varbūt tas ir nevis no nepareiza soļa, bet gan no pārslodzes? Kāpēc esi iedomājusies, ka tev jāvar šobrīd noskriet 15km? Acīm redzot ķermenis domā stipri savādāk :) skrien mazāk, 3..5km vienā reizē, regulāri, gan pienāks arī tavs laiks, kad ķermenis tam būs gatavs un varēsi skriet vairāk, ilgāk
19:56
28/10/2011
20:45
27/08/2010
21:23
15/03/2011
Agy, aizej kādreiz ar dot treniņā. es patiešām sāku noticēt, ka viņš neskrien, bet iet iesēžoties. toties temps viņam aug, pulss krīt.
UN neskrien pa asfaltu - pārej uz mežu - es nesen notipināju 22km, ņemot vērā, ka pa asfaltu es vairāk par 6-7km nevaru, tas ir diezgan daudz.
Agy, ieklausies mūsu draudzīgā klubiņa "gliemežu" padomos :) Es pats esmu atgriezies pie regulāras skriešanas vairākas reizes, tāpēc zinu par ko rakstu. Iesākums vienmēr ir bijis grūts un ne vienmēr ar rozēm kaisīts - pulsam ir tendence iesākumā būt augstam un tur nav nekāds brīnums, trenētība laikam ejot un neko nedarot lietas labā krītas. Tāpat tas ir atkarīgs no tā, ar ko esi agrāk nodarbojies, ja esi bijis sprinteris, vai basketa spēlētājs, tad "sprinta muskuļi" ir dominējoši un vismaz iesākumā pulss uz garajiem gabaliem ir par augstu, cik augstu, katram individuāli...
Tātad, mans pulss iesākumā ir bijis ļoti augsts, bet sākot no mazumiņa, dažiem kilometriem, cīnoties ar tiem pašiem ceļiem, pārejot uz soļošanu, pamazām esmu pārgājis uz lielākiem ātrumiem, bet tas nenotiek vienā nedēļā, ne vienā mēnesī! Ja nav kāda dziļāka kaite, tad progress skrienot garās distance, parādīsies jau pirmajos mēnešos!
NOSKRIEN!
16:01
01/09/2011
Mana pieredze, protams, ka nav milzīga. Esmu pieskaitāms laisko iesācēju pulkā. Mobilizējos uz paša izvēlētajiem "lielajiem" pasākumiem. Pareizi tas nav, jo visa pamatā, jebkurā lietā ir pamatīgs, sistemātisks darbs - uz to tad arī tiecos. Šī gada nogalē un nākamajā gadā centīšos sevi motivēt ielikt kārtīgu bāzi, cienīgi nostartēt Prāgā un, tad jau vēl kādos 5-6 pusmaratonos LV.
Vairāk atbalstu Sandija nostāju - ja ir vēlme darboties, tad jāceļas 6 no rīta un jāskrien. Ja ir bijusi trauma, tad lietderīgi būtu izvēlēties atbilstošu segumu. Vispār jāieklausās savā organismā. Esmu ievērojis, ka man tīri intuitīvi ir izdevies skriet atbilstoši vairākām programmām, par kuru eksistenci uzzināju tikai labu laiku vēlāk. :)) Līdz ar to esmu pārliecināts, ka, analizējot savas sajūtas, ir iespējams sagatavoties sacensībām nekaitējot savai veselībai. Bija brīži, kad parādījās sāpes ceļos... atgādināja senā muguras trauma, bet tad pārgāju uz mīkstāku segumu, skrēju pa kāpām, meža taciņām, pirms skrējiena sāku pastiprināti iesildīties. Man palīdzēja. Atgriezos uz asfalta un gan ceļgala, gan muguras sāpes pazuda.
Vēl arvien neesmu pārliecināts par soļa pareizību u.c. detaļām, bet skaidri zinu, ka uzsākot treniņus 15.janvārī un sākotnēji nespējot ārā noskriet pat 3 km, pēc mēneša ar treniņu partneri jau mierīgā tempā noskrējām 5 km sarunājoties, pēc 2 mēnešiem arī 10 km nešķita vairs nekas traks. Aprīlī jau visi 18 - 20 km tika skrieti mierīgā tempā un sarunājoties. Toties maijā pirmais pusmaratons mūžā tika noskriets 1:49. Lieliska motivācija turpināt treniņus un pierādījums tam, ka sevi nelaužot ir iespējams daudz ko sasniegt.
Pašam arī gan darba, gan citu aktivitāšu, gan arī slinkuma dēļ nesanāk skriet tik cik vajadzētu, bet nu ir jāsaņemas.
Manuprāt, lielisks veids kā sasniegt rezultātus ir:
1. konstatēt savu veselības stāvokli;
2. sastādīt sev piemērotāko treniņu plānu;
3. mierīgi un bez stresa, ieklausoties sava organisma reakcijā, skriet! Ideāli, ja atrastu arī kompāniju ar līdzīgiem mērķiem un iespējām.
Galu galā, pārsvarā jau skrienam savai labsajūtai un veselībai! Melnos brāļus tāpat nenoķersim un neapdzīsim!!! :)
Nezinu, vai kāds jau pieminēja, bet ja veselība nav tā spīdošākā un mēdz sāpēt kājas un mugura, tad noteikti nedrīkst tikai skriet! Ir godīgi jāstiprina murura, presīte, visi jostas daļas muskuļi, arī rokām kāds vingrojums par ļaunu nenāks. Pati sāku iedzīvoties sāpēs tikai tad, kad pāris mēnešus uz vingrošanu un kārtīgu izstaipīšano pēc skrējieniem noslinkoju, jo likās - es tak skrienu, ar to arī pietiek, bet nekā!
Lai veicas, atliek tikai saņemti un būs labi!
Varbūt esmu kaut kur to jau pieminējusi, bet es savu pulsu dabūju lejā tikai šogad – un diezgan ievērojami. Man pašai šķiet, ka palīdzēja riteņbraukšana – paralēli skriešanas treniņiem daudz (5-7 dienas nedēļā) braukāju ar velo mierīgā transportēšanās tempā, ar vidējo pulsu ap 130. Rezultātā, skrienot ar to pašu ātrumu, pulss par kādiem 15-20 sitieniem/min zemāks kā pavasarī.
__
Vēlreiz pārlasīju Agy jautājumu un secināju, ka par pulsu tas nav (šķiet, sajaucu diskusijas). Varbūt tāpat noderēs.