Radās pārdomas, lasot Daryas blogu par Siguldas kalnu maratonu. Jau iepriekš pamanīju, ka viņa distances garumu skaita garuma kilometriem pieplusojot augstuma metrus, tādējādi iegūstot vidējā distancē 38 km. Domāju - kas par muļķībām!? - augstuma metri taču iekļauti distances garumā, bet, jo vairāk domāju, jo vairāk apjuku. :)
Kā tad ir? Kā tiek mērīta distance? Vēlos saprast.
Un kā to mēra mūsu ar GPS aprīkotie pulksteņi?
08:58
26/03/2011
09:02
15/03/2011
Nevajag domāt par to ko nav jādomā :) Pulkstenis saskaita kopā gan horizontālos metrus gan vertikālos, tikai vertikālie metri tiek piefiksēti atsevišķi lai pēc tam būtu ar ko samērīties, noteikt distances vieglumu vai grūtumu. Augstuma metrus gan jau ka var izteikt arī plakanajos metros lai varētu salīdzināt dažādus skrējienus bet tad nedomāju ka 1 vertikālais metrs būs līdzvērtīgs 1 horizontālajam metram.
09:30
10/02/2010
UTMB rīkotājiem ir formula, kura nosaka distances "grūtību". Ar šo formulu aprēķina, cik UTMB punktus piešķir finišētājiem.
X = distance kilometros + augstuma metri / 100
Ja X
65 – 89, 1 punkts,
90 – 129, 2 p.,
130 – 179, 3 p.,
>180, 4 punkti
Tā kā varam pieņemt, ka Siguldas 36km distance ar apsolītajiem ~1500 metriem būtu ekvivalenta 51km, ja tā būtu pilnīgi plakana.
09:37
15/03/2011
09:45
13/11/2009
papucis said
Pulkstenis saskaita kopā gan horizontālos metrus gan vertikālos, tikai vertikālie metri tiek piefiksēti atsevišķi
Izklausās loģiski. Tātad, tajos oficiālajos 36,5 km jau viss ietilpst, augstuma metri vairs nav klāt jāskaita.
Ja ļoti vienkāršoti(!) iedomājamies distances profilu kā taisnleņķa trijstūri, tad pulkstenis nomēra koordinātes startā (vienā trijstūra virsotnē) un koordinātes finišā (otrā trijstūra virsotnē). Kustamies pa "hipotenūzu" jeb garāko šī trijstūra malu. No abu punktu koordinātēm izrēķināms gan distances garums ("hipotenūza"), gan kāpums (viena no "katetēm", vertikāli novietotā). Papuci, vai pareizi uzrakstīju? :)
09:46
10/02/2010
Lindams said
Nu re, tik sarežģīti pajautāju, ka doma laikam palika neskaidra . :)
Izteikšos pavisam primitīvi - cik gara būtu SKM distance, ja tiktu izmērīta ar lineālu dabā?P.S. Papuci - ļauj nu padomāt, par ko gribas domāt. :)
Primitīvs un droši vien, ka rupjš aprēķins būtu vecā labā Pitagora teorēma. Vienīgi pēc Papuča komentāra man rodas jautājums: Pulksteņa samērītā (vai arī organizatoru samērītā) būs trijstūra hipotenūza vai katete?
09:48
10/02/2010
09:54
24/04/2009
Pag, pag. Tad jau sanāk, ka es Monblānā noskrēju nevis 101km ar 6100 augstuma metriem, bet 107km. Muļķības. Pulkstenis rādīja 101km.
Tad jau sanāk, ka Rīgas Maratona 2014 gada distance bija nevis 21.097, bet gan +64m?
Vēl labāk sanāk, ja tu kāp augšā Stikla kalnā? Tad pieveiktais attālums ir reiz divi? Nē, taču. Tāpēc es domāju, ka Darja rēķina nepareizi visu summējot kopā, jo attālumu un augstuma metrus kopā neskaita.
maziinais said
Lindams said
Nu re, tik sarežģīti pajautāju, ka doma laikam palika neskaidra . :)
Izteikšos pavisam primitīvi - cik gara būtu SKM distance, ja tiktu izmērīta ar lineālu dabā?P.S. Papuci - ļauj nu padomāt, par ko gribas domāt. :)
Primitīvs un droši vien, ka rupjš aprēķins būtu vecā labā Pitagora teorēma. Vienīgi pēc Papuča komentāra man rodas jautājums: Pulksteņa samērītā (vai arī organizatoru samērītā) būs trijstūra hipotenūza vai katete?
Man jau gribētos domāt, ka organizatoru mērītajiem būtu jābūt hipotenūzu garumiem. To arī automātiski pieņēmu. Ja tā, tad nedaudz nekorekts ir veids, kā distanču mērījumi tika attēloti - 54,7 km + 2224 m, 36,5 km + 1511 m, 15,4 km + 688 m. Bet varbūt tieši otrādi - distances garums ir sarēķināts pēc horizontālajām katetēm, tātad kā mērījums pa gaisa līniju un pieplusotas vertikālās katetes kā augstuma metri? Tikai tad patiesais distances garums nebūs abu skaitļu summa.
Nedaudz atsvaidzināju atmiņā Pitagoru un sanāca, ka, ja arī organizatori distances garumu būtu norādījuši mērītu pēc katetēm, tas kopējo distances garumu ietekmētu nebūtiski un tas vidējā distancē būtu 36,53 km. Tiktāl viss skaidrs. :)
Lauma, bet par tiem pulksteņa mērījumiem jautājums vēl joprojām atklāts - vai ir konkrēti zināms, kā pulksteņi mēra - katetes vai hipotenūzas?
Pēc Agy teiktā secinu, ka katetes.
10:04
10/02/2010
10:09
08/03/2011
Ja trase būtu sertificēta kā Skrien LAtvija vai NRM, tad skaidrs, ka oficiālā distance būs arī reālais attālums, jo sertificējot trase tiek mērīta kā ar lineālu.
Par SKM laikam var atbildēt tikai organizatori, ja viņi trasi mērīja datorā Jāņasētas kartē, tad tur vajadzētu būt tikai horizontālajiem metriem un reālā distance bija garāka. Pieņemot, ka kāpumu leņķis bija 45 grādi, tad garāka par 41%x augstuma metri.
Varbūt, ka viņi mērīja kā ar lineālu (izbraucot ar riteni piemēram?) tad oficiālais garumam vajadzētu būt arī reālajam.
10:10
10/02/2010
Linda, redz kur Papucis jau rakstīja:
papucis said
maziinais, altimetrs ir precīzāks, bet arī parastajam pulkstenim bez altimetra arī tiek noteikti augstuma metri virs jūras līmeņa izmantojot gps. var apskatīties gpx failu kas iekšā, tur būs koordinātes un augstuma metri
Un es viņam pilnībā piekrītu. Tālāk jau droši vien, ka viss atkarīgs no servisa, kas to gpx failu apstrādā. Ņem augstuma metrus vērā vai nē. Korekti jau būtu ka ņem, tikai jautājums cik visi šie dati ir precīzi...
10:18
26/03/2011
GPS mērījums (ja nav altimetrs) diemžēl ir neprecīzs. Arī tie kas skrien ar telefoniem, jau sen to pelēko līkni neņemu nopietni. Par altimetriem nezinu! Domāju, ka orgi distanci ir samērījuši ar GPS vai cirkuli kartē un augstuma metriem izmantojuši opciju "horizontāles topogrāfiskajā kartē", jo trase tiek dota uz orietēšanās kartes bāzes. Kartogrāfi zina, kā slīpumus un augstuma metrus noteikt pēc horizontālēm. Kā horizontāles iegūtas un cik precīzas ir kartes izstrādāja sirdsapziņa.
Ja runā par precīzu trašu nomērīšanu, tad trases mēra ar mēriekārtām nevis tiem brīnumiem, kas savieno ar debesīm. Visi tie GPS ir viens no visneprecīzākajiem un sliktākajiem veidiem, kā trases garumu aprēķināt. Viens no galvenajiem instrumentiem un precīzākajiem instrumentiem ir Džonsa skaitītātjs: http://en.wikipedia.org/wiki/Jones_Counter
Šeit aprakstīts sīkāk, kā tiek sertificētas asfalta trases:
http://aimsworldrunning.org/measurement/MeasurementOfRoadRaceCourses.pdf
Vienkāršoti runājot, ar riteni tiek izbraukta trase, un tik, cik ir nomērīts garums, tik arī ir nomērīts tas garums. Un nekādi augstuma metri netiek plusoti vēl kaut kam klāt, bet ir vienkārši Džonsa skaitītāja mērījums. Līdzīgs princips ir arī, mērot kalnu trases. Te gan faktiski gandrīz neviena kalnu trase netiek sertificēta, jo izmaksas ir krietni dārgākas, un tas fiziski ir daudz grūtāk un laikietilpīgāk, jo, pat lai sertificētu 5.27 km apli pa gludu asfaltu, tas aizņem diezgan daudz laika. Varu minēt, ka organizatori, lai būtu mazākas izmaksas, trašu garumu mērīja ar visvieglāko metodi: GPS iekārtām, līdz ar to tie trašu garumi ir ļoti aptuveni. Ja gribās noskaidrot patiesību, tad vislabāk to trasi izbraukt ar velosipēdu, kurā iebūvēts spidometrs. Ļoti daudz gan nāksies to riteni arī stumt. Pirms tam gan būtu vēlams, piemēram, pa stadionu izbraukt dažus apļus, lai pārbaudītu, vai pareizi nokalibrēts. Kad es mērīju savas trases ar riteni, tad, pirms tam izbrauciet pa stadionu, gandrīz vai ar centimetra precizitāti ritenis bija nokalibrēts precīzi, tā ka tas tiešām ir labs un lēts mērinstruments.
Man jau liekas, ka tiem pulksteņiem, kuriem nav altimetrs, tos datus par augstuma metriem rāda pilnīgi garām. Cik esmu kāpis vai skrējis kalnos, pulksteņa distance vienmēr ir īsāka nekā reāli pieveiktā. Arī Siguldā man pulkstenis rādīja 53.23km un 1550 augstuma metrus, lai arī realitātē es vēl noskrēju divus mazus līkumus.
Dažreiz skrienot Mežaparkā treniņos, kuros esmu centies skriet pa pauguriem augstuma metru ir mazāk nekā treniņos, kur skrienu pa taisnu asfaltu.
Būtība aprēķināts tas viss tiek ar GPS palīdzību, līdz ar to neprecīzi.
Pieņemu, ka tiem kuriem ir pulkstens ar altimetriem, tas viss tiek nomērīts precīzāk.
Par katetēm gan neko nesaprotu. :)