Forums

viagris said

papucis said

Manuprāt, daudz lielāks prieks no zīmīgo skaitļu ieraudzīšanas ir tad, ja tas notiek netīšām :)

Nejauši noskriet 777 dienas pēc kārtas? Vai salauzt kāju 777. skrējienā?
Man šķiet, ka dienās pēc kārtas grūti ko nejauši sasniegt. Man gan mērķis it kā bija 100 dienu nozīmīte, bet tagad jau 115 dienas pēc kārtas un nav iemesla arī apstāties. Moš SKM apturēs vai ziema.
Nu tagad būs stimuls apsteikt Dziņu sarakstā :D

Nu ar to, ka mani iespējams apsteigsi es jau esmu rēķinājusies un izejot no tā, ja es beigtu šodien, vismaz kādu brīdi droši sēdētu apaļā 30tajā vietā. Bet, arī tas nav plānots, jo, ka ir tāds saraksts atklāju tikai pāris dienas iepriekš.

Villiite said

Būšu arī diezgan skarba šai ziņā, skriet tāpēc lai katru dienu būtu kaut 1km noskriets ir tā dīvaini, es personīgi skrienu dēļ procesa, un jo šis process ir ilgāks, kvalitatīvāks (es domāju bez muskuļu sāpēm, noguruma utt.), jo vairāk man tas patīk un sniedz to baudījumu.
Bet katram ir savs mērķis, un tas jau ir svarīgākais, jo bez mērķa daudzas lietas nemaz nesanāk, un vienam tā ir 1 nozīmīte, citam vesels emociju piedzīvojums, bet tas tāpat ir rezultāts kuru vēlamies sasniegt un kas sniedz to savu iekšējo gandarījumu.
Takā apsveicu Dziņa un novēlu neapstāties pie tā, nav daudz meiteņu kas tavā vecumā tik mērķtiecīgas :)

1km, bija tikai 1 reizi un pāris reizes pa apmēram 3km, tajā nedēļā biju ar temperatūru un sāpošu kaklu turklāt vēl sanāca vairākas reizes mīties no vienas mājas uz otru. Man reti sanāk nejusties nogurušai, tāda veselība, tāpēc, ja es dēļ tā neskrietu būtu švaki, un tur arī tas baudījums, ka aizejot skriet noguris, slims un kāds tur vēl ne, mājās atnāc ar smaidu līdz ausīm (protams, ar lauztu kāju tā nebūs). Pa visu šo laiku tādi piespiešanās skrējieni bija kādi 3 ne vairāk, jo visi tie karstumi un lieti, ko nosaucu netraucēja man krāt dienas, tie padarīja vnk grūtāku skrējienu, kuru ļoti gribēju (teiksim saaukstēšanās laikā man ar varu bija sevi jāpiespiež neskriet vairāk). Es šobrīd nenodarbojos ne ar gleznošanu, ne muzicēšanu, ne mācīšanos, tāpēc tas ir tas, kas šobrīd dod lietderīgumu dienai, ja tajā ir bijis tikai darbs, ēšana, gulēšana, ekrānu pētīšana u.t.t.
Takā droši varu apgalvot, ka praktiski visus skrējienus esmu skrējusi dēļ procesa nevis, lai būtu. Skriet kkādus smieklīgus 1km katru otro dienu, tāpēc, lai būtu es arī neuztveru nopietni.

Jā un man patika kādā diskusijā manīts teikums, ka skriet katru dienu ir vieglāk, jo atkrīt tā apstākļu izvērtēšana vai šodien var skriet, tad tu vnk ej un dari, bez domāšanas