13:24
21/05/2012
Mans absolūtais prieks: vakar laikam mežā pastaigas laikā pazaudēju savu telefonu (galīgi jau vecs un morāli novecojis, bet lieliski funkcionējošs), šorīt skrējienā meklēju, bet neatradu. Tikko vīram piezvanīja kāds skrējējs un atdeva telefonu, esot skrējienā atradis :)) Esmu sajūsmā par skrējēju solidaritāti! Ja nu lasi šo, milzīgs paldies Tev !!!
P.S. es gan tikmēr jau paguvu noskatīt jaunu telefonu (jo sen jau bija laiks pāriet uz jaunākām tehnoloģijām), bet tas nekas, puikam uz skolu tāpat rudenī vajadzēs tālruni un milzīgs prieks, ka visi kontakti nav gājuši zudumā.
19:14
21/10/2011
00:40
28/06/2013
19:02
21/10/2011
20:07
18/04/2011
Rainers said
viagris said
Nu visi 11 Jūs tur baigie malači bijāt - gan ņergas, gan neņergas. Prieks par Jums :)
Man šodien ar neliels pārsteigums - visi tik maz skrien pēdējā laikā vai kas, ka pirmo reizi esmu aizskrējies līdz 1. divīzijai :DEs arī esmu ne savā augstumā...
Pelnīti vai nepelnīti? Es esmu ielikta 2.divīzijā ar pretinieku, kura līmenī es neesmu.
08:45
18/04/2011
Šodien ir tā diena, kad pēc piezīmēm ir atlicis pēdējais skrējiens, lai pēc kārtas būtu noskrietas 123 dienas - manā izpratnē apaļš skaitlis - turklāt tie sanāk precīzi 4 mēneši no 10.jūnija līdz 10.oktobrim.
Līdz ar to paliek aktuāls jautājums - vai ir dzīve pēc vairāk kā 100 pēc kārtas noskrietām dienām? Varbūt kāds var padalīties kā tas ir, beigt skriet katru dienu, kad iir skriets +34*C, nenormālā zibens/pērkons negaisā, tik stiprā lietū, ka liekas noslīksi, ar temperatūru, ar sāpošu kaklu, tumsā, ar smagām vai dažādos veidos sāpošām kājām, 1 un 21km, tam pa vidu sasniedzot distances, kilometrāžas un ātruma PB, pēc 60km velobrauciena ar negaisa elementiem, priekos un bēdās un nekad pēc tā nav bijusi nožēla?:D
Protams, tā nebūšu es, ja jau tuvojoties mērķa sasniegšanai laicīgi nepacelšu to neaizsniedzamāku, jau tagad domāju kā es tā rīt neģērbšos un neiešu skriet, varētu jau iet rīt un brīvdienās un pārtraukt pie pirmajām grūtībām, teiksim, ja kādā no turpmākajām dienām riktīgi gāž lietus - viss neeju skriet, bet man nepatīk neapaļi un nezīmīgi skaitļi, gribējās, lai Noskrien tabuliņā paliek tāds smuks skaitlis.
09:09
15/03/2011
09:21
18/04/2011
papucis said
Visu dzīvē nav iespējams saplānot un izkārtot ... kaut ko darīt tikai dēļ smukiem cipariem vai citu apbrīna pavisam noteikti nav vērts.
Itkā jau jā, man vnk patīk visur iepīt skaitļus un loģiku, viena no galvenajām motivācijām, patīk, ka ir kkāds konkrēts punkts uz, kuru tiekties. Citu apbrīnai gan nē, uz to es netiecos un šajā jautājumā to tik un tā nav brīvas vietas, kur iegūt uz to cilvēku fona, kas ir skrējuši tos daudzos gadus no vietas.
10:12
15/03/2011
10:29
06/08/2012
papucis said
Manuprāt, daudz lielāks prieks no zīmīgo skaitļu ieraudzīšanas ir tad, ja tas notiek netīšām :)
Nejauši noskriet 777 dienas pēc kārtas? Vai salauzt kāju 777. skrējienā?
Man šķiet, ka dienās pēc kārtas grūti ko nejauši sasniegt. Man gan mērķis it kā bija 100 dienu nozīmīte, bet tagad jau 115 dienas pēc kārtas un nav iemesla arī apstāties. Moš SKM apturēs vai ziema.
Nu tagad būs stimuls apsteikt Dziņu sarakstā :D
Dziņa said
Šodien ir tā diena, kad pēc piezīmēm ir atlicis pēdējais skrējiens, lai pēc kārtas būtu noskrietas 123 dienas - manā izpratnē apaļš skaitlis - turklāt tie sanāk precīzi 4 mēneši no 10.jūnija līdz 10.oktobrim.
Līdz ar to paliek aktuāls jautājums - vai ir dzīve pēc vairāk kā 100 pēc kārtas noskrietām dienām? Varbūt kāds var padalīties kā tas ir, beigt skriet katru dienu, kad iir skriets +34*C, nenormālā zibens/pērkons negaisā, tik stiprā lietū, ka liekas noslīksi, ar temperatūru, ar sāpošu kaklu, tumsā, ar smagām vai dažādos veidos sāpošām kājām, 1 un 21km, tam pa vidu sasniedzot distances, kilometrāžas un ātruma PB, pēc 60km velobrauciena ar negaisa elementiem, priekos un bēdās un nekad pēc tā nav bijusi nožēla?:DProtams, tā nebūšu es, ja jau tuvojoties mērķa sasniegšanai laicīgi nepacelšu to neaizsniedzamāku, jau tagad domāju kā es tā rīt neģērbšos un neiešu skriet, varētu jau iet rīt un brīvdienās un pārtraukt pie pirmajām grūtībām, teiksim, ja kādā no turpmākajām dienām riktīgi gāž lietus - viss neeju skriet, bet man nepatīk neapaļi un nezīmīgi skaitļi, gribējās, lai Noskrien tabuliņā paliek tāds smuks skaitlis.
Visu cieņu! No sevis varu piebilst, ka jo vecāks paliec, jo vairāk patīk paslinkot un jo vairāk paslinko, jo mazāk gribas ko pasākt. Tāds tizls loks, kapāšana katru dienu disciplinē un ja vēl veselība ļauj....kāpēc ne!
10:54
13/08/2013
Būšu arī diezgan skarba šai ziņā, skriet tāpēc lai katru dienu būtu kaut 1km noskriets ir tā dīvaini, es personīgi skrienu dēļ procesa, un jo šis process ir ilgāks, kvalitatīvāks (es domāju bez muskuļu sāpēm, noguruma utt.), jo vairāk man tas patīk un sniedz to baudījumu.
Bet katram ir savs mērķis, un tas jau ir svarīgākais, jo bez mērķa daudzas lietas nemaz nesanāk, un vienam tā ir 1 nozīmīte, citam vesels emociju piedzīvojums, bet tas tāpat ir rezultāts kuru vēlamies sasniegt un kas sniedz to savu iekšējo gandarījumu.
Takā apsveicu Dziņa un novēlu neapstāties pie tā, nav daudz meiteņu kas tavā vecumā tik mērķtiecīgas :)