10:54
08/04/2013
Skrienot pa aizsalušu ezeru, kur jebkurā virzienā tuvākajos 2 km neviena un nekā nav (āliņģu, nārīņu, roņu, voblu, laivu uc.), pamēģināju veco joku ar skriešanu acīm ciet kādus 100+metrus. Joks jau nevis ieskriet krastā vai aizmigt skrienot, bet mēģināt skriet precīzi taisni.
Divi secinājumi:
- smadzenes visu laiku dauza pa galvu un ziņo, ka jāver acis vaļā, jo tūlīt, tūlīt pārkritīsi pār zemes malu vai vismaz izdursi aci ar ezera vidū ieauguša koka zaru utt.;
- virziena izjūta man diezgan precīza, jo nevienā no reizēm vairāk par aptuveni pāris grādiem diži šķībi neaizskrēju.
Pamēģiniet neaizskriet šķērsām! Pie tam saulei jābūt izslēgtai, lai nespiežas acīs un nebūtu kā virziena noteicējs
10:59
15/03/2011
11:08
27/10/2010
Esmu gājusi pa ielu acīm ciet - jo pretī bija tik spoža saule, ka nespēju noturēt vaļā.
Esmu skrējusi tumsā pa meža ceļu acīm ciet, bija tik tumšs, ka lielas atšķirības nebija. Ar nelielu izaicinājumu - atminēties, kurā vietā ceļš nogriežas, lai neieskrietu karjerā.
Uz aizsaluša ezera, kur jebkurā virzienā tuvākajos 2 km nekā nav, ir iespējams izvēlēties virzienu, kurā saule acīs nespiežas.
Man smadzenes tādus signālus nesūtīja. Par taisnumu/šķībumu grūtāk spriest, jo ceļš nebija taisns.
21:00
21/06/2011
Laulasmaa Ultra vienā posmā katrā aplī var brītiņu pagulēt skrienot.
Varbūt ne pa tēmu:
Reiz pa kaut kādu Discovery kanālu bija sižets, kur cilvēkiem uzlika kaut ko uz galvas, aizsēja acis un lika iet taisni. Padodot signālus sanāca tālvadība ar staigāšanu līku loču pašiem to nenojaušot.
Atradu līdzīgu sižetu: http://www.youtube.com/watch?v=Kf0E9llkZIU