Otrais pusmaratons noskriets labi, kā arī pats galvenais ir uzlabots iepriekšējā gada rezultāts un izskriets no 1h30min. Tāda interesanta trase. Skrējiena sākumā pats grūtākais bija noķert TT, jo startā startēju no vidus un kamēr izlauzos caur priekšā skrejošajiem laiks un spēks arī nedaudz prasīja, bet kā šos panācu skrējiens arī kļuva vieglāk, jo blakus bija lieliska kompānija. Pirmie divi apļi bija salīdzinoši viegli un tos kalniņu tā īsti nejutu, bet pēdējos divos apļos man tie jautrie kalniņi nu pavisam nepatika. Pēdēja apli nedaudz sāku kāpināt tempu un 19km centos aizlaisties no TT. Tas izdevās. Pēc finiša sapratu, ka vajadzēja jau ātrāk aizlaisties no TT, jo finišēju ar labu rezervi un spēka bija gana, lai uzlabotu esošo rezultātu vēl par kādu minūti. Nu neko, būs iespēja to izdarīt Ventspilī! Liels paldies Tuksnesa vetrai ar Lielkuili par kompāniju! Kopumā ļoti foršs pasākums!
13:28
13/12/2011
Sveiki visiem man arī ir izdevies pieveikt pirmo pusmaratonu. No tā visspilgtāk atmiņā paliks divas lietas: finiša taisne, kad likās, ka pilnīgi viss traucē sasneigt iecerēto laiku (vējš pa stirpu, mazias kalniņš kļuvis lielāks un laiks arī sācis iet ātrāk :)). Kā arī mana nezināšana par laika lasīšanas čipa lietošanu – saņemto čipu to ieliku bikšu kabatā un tā arī devos uz startu, tikai brīdī kad tiesnesis (īsi pirms starta) prasīja vai visiem čipi ir piestiprināti pie kurpēm, sapratu savu kļūdu un steidzos labot (rezultātā nācās nedaudz nokavēt stratu). Vel arī mazliet sabijos, kad skrējiena sākumā (krietnu gabalu ) nācās skatīties uz 1:45 tempa turētāju mugurām, lai gan biju plānojis mazliet ātrāku skrējienu. Mierināja vienīgi pulkstenis, kas rādija, ka skrienu atbilstoši savam plānam. Kopumā uzskatu, ka pasākums bijia labs un rezultāts priekš pirmās reizes arī ļoti ok. Prieks arī par iegūtajām VSK noskrien piespraudītēm :)
apsveicu visus ar pusmaratona veikšanu! Māc nostaļģija izdzirdot vārdu Biķernieki :) kādreiz biju veicis pāris reizes Tautas Dziesmas maratonu .... tā kā trase labi zināma ...
Šo pasākumu, diemžēl, nevarēju apmeklēt, jo darba grafiks tāds, ka visam laika nepietiks, bet apsolos uz NRM ierasties :)
NOSKRIEN!
19:42
15/03/2011
22:08
24/04/2009
TT paši labākie, bet protams :)
Pirms starta patika puiši ar dzīvo mūziku! Trase - kā jau Biķerniekos, karsti (varēja startu pārcelt pa pāris stundām agrāk, tomēr...). Intersanti bija izdomāta tā konstrukcija līdzjutējiem. Daudz aktīvu cilvēku tas priecē. Šodien gan atpūta pēc vakardienas.
Ā, starp citu. Es tā paskatījos, ka TT krekliņiem šoreiz diezgan neveiksmīgs logo izvietojums jeb dizains.
22:52
24/04/2009
laumiic said
TT paši labākie, bet protams :)
Pirms starta patika puiši ar dzīvo mūziku! Trase - kā jau Biķerniekos, karsti (varēja startu pārcelt pa pāris stundām agrāk, tomēr...). Intersanti bija izdomāta tā konstrukcija līdzjutējiem. Daudz aktīvu cilvēku tas priecē. Šodien gan atpūta pēc vakardienas.
Ā, starp citu. Es tā paskatījos, ka TT krekliņiem šoreiz diezgan neveiksmīgs logo izvietojums jeb dizains.
Taču pats krekliņš ir ļoti foršs, vai ne?! :)
Pasākums aizritēja vienā kuiļa rūcienā, tik intensīvs tas bija. Visu laiku ar kādu sveicināties vai iepazīties.
Starts no Matīsa, kas sarunā līdzbraucējus. Esmu priecīgs, ka mašīna pilna. Sirsnīgi ļaudis tie Andersons un Traniņa. Iekāpj arī laumiic. Kā ievēro Dace, Matīsam acis iemirdzas ieragot CCC finisher vesti.
Jap, pie reģistrācijas uzsita mazliet sajūta, ka kkas trūkst - Mošķa nebija. Vēl jau daži nebija, pikols, piemēram. :) Nav jau tik traki, dzīvi ir, tik šodien fiziski nepārstāvēti. Bez minētās bija arī sajūta, ka apkārt grozās vieni noskrienieši dzeltenās nozīmītēs.
Šoreiz mans sociālais uzdevums bija vien piekārt karogu un pēcāk noņemt to. Piekārt palīdzēja _Edgars_, noņemt Marta (maffija). Abi jaukie cilvēki iepazīti pirmo reizi.
Pie fotogrāfēšanās iepazīta pulvermuca, ko gan labāk saukt Sanda :) Tā kā pagājšgad nospraustais plāns "ik sacensībās iepazīt vismaz vienu jaunu noskrienieti" ir pārpildīts jau trīskārt. Man arī patika divstundnieku mājasdarbs - vienoti t-krekliņi. Es par to tikai domāju. Bet ar darbiem neesmu ticis pat vēl līdz savas Skrien Latvija komandas (xorix1) iepazīšanai.
Kā jau noziņoju Mošķim, teicamnieks izskatījās gana vesels, to pierādīja arī paša izteikto prognožu optimistiskākā varianta izpilde 1h50.
Skrējienu sāku pilns cerību. Taču iepriekšējā skrējienā izvadītā frāze "malacis jau 300 km noskrieti šogad" nolika lietas savās vietās. Plānā 1h40 +/- 5min sanāca -5min, jeb 1h44:09. Kad 2. apļa 2. pusē laputis attālinājās no manis uz neatgriešanos, es mazliet saskumu, bet ne pārāk. Prātā nāca attieksme/pašatdeve, kādu no manis gaidītu, ja es būtu kādas sporta skolas rindās. Es tā nemīlu mocīties, jo ticu - viss ir treniņos. Ja būtu runa par godalgām, tad vēl varētu saprast uzpusiplēšanos, tagad ne. Skrēju cik spēju, vēroju, kā pamazām arvien vairāk garām sāk plūst skrējēju straume. Dzirdināšanas punktos sāku ņemt gan enerģijas dzērienu, gan ūdeni (otro reizi tā, pirmā Siguldā, līdz tam ņēmu tikai ūdeni), mēģinot tā glābt situāciju.
Stāstīju sev, ka par sekundēm svarīgāks ir dzīvs saglabāts (nenokauts) skrietprieks. Sāka sāpēt akna, to uztvēru kā zīmi, ka ātrāk skriet nebūs jēga.
3. apļa 2. pusē paskrien garām ātrākie, t.sk. Renārs Roze. Papļāpājam 4. aplim sākoties. Uzmundrināts (un lepns/priecīgs, ka ar mani runā sacensību vicelīderis :) (Latvijas vērtējumā) dodos tālāk.
Pēdējam aplim vidū redzu diezgan lielu cilvēko baru (~20), bet noķert nespēju. Mani motivē meitenes, kurām cenšos noturēt līdzi.
Pirms finiša mani uzmundrina vēl viens noskrienietis. Neatpazīstu, jautāju vārdu. Šis - Valters. Manu pārsteigumu! Bet vēl nevaru teikti iepazinis Valteru, saulesbrillēs bija. Tā nu man radās finiša spurta partneris, kurš teica ~"jāuzkapā, iekšā gan daudz vairs nav palicis". Es zināju, ka priekš finiša man spēka vēl ir daudz, gribas spēks ir mazāk. Tā nu bērām ogles. Man ir dillema kā finišēt, bet nu tomēr nosveros, ka ja neesi tempa turētājs, tad forši tomēr ir uzksriet cik spēj finišā. Rokās sadevušamies finišēt ir forši, bet uzskriet arī. Tā šajā gadījumā jaunība (visu vērtējam salīdzinājumā) uzvarēja pieredzi (tos daudzos km, ko Valters pieveicies).
Pārģērbšanās, putra, sarunas. Krišjānis tik pieklājīgs. Es neesmu tik glauns. Kā vēlāk spogulī ieraugu, mati man stāvus kā ezim. Šķiet, apbalvošana norit ļoti raiti. Šoreiz nestāvu applaudētāju rindās, stāvu, bet ne pārāk koncentrējos uz uzvarētājiem. Piedodiet. Man labāk sarunas ar maffija un druupijs. Karogs noņemts, atgriežoties redzu ko lielu un daudzsološu Kampara rokās. KLIŅĢERIS! Ļaudis kautrīgi, iespējams, domā, ka `visiem jau tāpat nepietiks`, bet pēc prasmīgās laumiic griešanas pietiek, manuprāt, visiem klātesošajiem. Silta, sirsnīga, mierīga atmosfēra. Daži, t.sk. Kampars atvadās un dodas.
Tad arī mēs, zaļā volvo biedri dodamies (stumt ārā no smiltiņām). Palīdz arī dot. (sveiciens Inga_K, es vēl atceros to ābolu kūku)
Aizvien augstu novērtēju atbalstu no trases malas. Man tas palīdz, rada prieku un vienotības sajūtu. Sajūtu, ka tas, ko es daru, rada prieku ne tikai man. Paldies minikin, matiss, almav u.c.
Tā kā skrēju prātīgā tempā, atlika laika padomāt par ~afirmācijām jeb teiktajiem vārdiem sev trasē. Patika, kā Renāram Rozem pirms finiša atbalstītājs sauca vnk ~nofinišē. Patika (lai ar` manā gadījumā daudz nedeva) tā paša Renāra uzmundrinājums pēdējam aplim ~"pēdējais aplis, jāpiespiež". Šo vārdu tad nu laiku pa laikam atcerējos pēdējā apļa laikā :)
Šie nav visi iespaidi, vien tie, kas man dziļāk iespiedušies atmiņu rievās (neronu mākoņos). Ja par neironiem, par rūdas vīra neironu uzplaiksnījumiem (OreMan), tad tagad saucams (viens no variantiem) vienkārši par Doktoru :) Man gan joprojām labāk tīk latviskais (u)Ormanis :)
Doktors ir man jau garām, vairs īsti neceru viņu noķert. Pat nezinu, kas varētu būt mani šī gada konkurenti. Pēc par 12 minūtēm sliktāka laika kā iepriekšējā pusmaratonā Ozolniekos viss šķiet tik mainīgs. Viens gan ir skaidrs, Skrien Latvija komandu vērtējums uzkurina pamatīgi. Tomēr paturu prātā - veselība pirmajā vietā.
Ir doma vākt līdzi karogu uz trīsdiennieku - Stipro skrējiens 4, Koptreniņš, Ozolnieku 2. kārta (4.,5.,6. maijā), vai visur būs kopēja gribēšana vilkt laukā un bildēties, to jau redzēs. To varētu padarīt par standartiņu - 15 min pirms starta starta tuvumā.
p.s. nja, parakstīt man patīk.
uj, es tak ar! Mans dienas prieks bija iepazīšanās ar komandas šefu Stayer, gandrīz pat aizrunājām kopskrējienu. Bet bija arī tādas sejas, piemēram, dorfss, kuru neesmu saticis jau pāris gadus. Varbūt nākamgad, jo jo NRM diezin vai tajā pūlī būtu par katru cenu jāizvirza augsti mērķi ;)
Otrās pusmaratona sacensības šogad aizvadītas godam. Jauns PR - 1:44:11. Kopš pagājušā gada nomestas jau vairāk kā 16 minūtes. Ziemas darbs devis redzamus rezultātus. Jāsaka, ka sacīkste tomēr devās diezgan smagi, jo mērķis bija augsts - izskriet no 1:45. Tas arī izdevās, bet faktiski ar kādiem 90% no šābrīža jaudas. Uzdevums izpildīts un sev esmu nosolījies jaunus PR pusītei taisīt vien rudenī. Vasarā sacīkstes paskriešu ar baudu un sevi nepārslogojot. Vēl gan 20. maijā jāpievar maratona distance, bet tas jau būs cits stāsts.
Vēlreiz sveicieni visiem ko satiku un nesatiku svētdien Biķerniekos. Īsi pirms finiša panācu edGars un uzsaucu, ka jāvelk līdz galam. Cerēju jau, ka šis nevarēs, jo izskatījās tāds saguris. :))) Bet edGars paņēma tādu finiša spurtu, ka līdzi netiku. :) Labās kājas augšējais, aizmugurējais muskulis deva nepārprotamus signālus, ka vēl mazliet un viņš labo kāju atslēgs pavisam.
Nu ko, turpinām trenēties un mēģinam satikties NRM, jau 20 maijā!
11:59
21/10/2009
Ak tad Tu , edGar, biji tas nemanāmaic rūķīts, kas karogu uzstādīja- vienubrīd eju uz starta zonu un vēl nekā, bet aizskrienot peec 20 minuuteem iesildiities- staav Noskrienieshu karogs jau :) Paldiess Tev :) aknas sāpēšana pēc manām domām ne vienmēr par pārķertu tempu liecina- man nesen iesāpējās arī lēnām tipinot treniņā, tapē sliecos domāt uz nevienmērīgu elpošanu par vaininieci ;) piemeeram briizhos, kad jādzer ūdens, vai domas aiznesas tālu prom no skriešanas ;)
Ierados biķernieku trasē jau no rīta pirms bērnu skrējieniem, lai izbaudītu visu atmosfēru, jo parasti liekas par īsu tik forshi pasaakumi :) manīju, ka Signis un Ainars, extrēmā un citi atveduši mazos rakarus arī izbaudīt skriešanas svētkus :) Kopā ar Agy noskatijāmies bērnu startus, kur mazās meitenes spēj konkurēt par uzvaru ar puišiem - nodomāju pie sevis, cik tas iespaidiigi un tad arī sāka sarasties arvien jauni noskrienieši tik strauji, ka ar visiem pat nepietiek laika parunāt.. :) Vēl pastāstu kādam, kas nezina, ka starts paredzēts aiz pirmā trases līkuma un tad jau dodamies ar extrēmo iesildīties...
Pie starta koridora man vislabāk patika moments, kad puse no uz startu atnākušajiem skrējējiem īsti nesaprata, kapē otra puse tik draudzīgi stājas trases malā uz fočēšanos :D .. Jā- tāds nu ir izaudzis mūsu draudzīgais bariņš :)
Un tad jau arī sakārtošanās pa koridoriem ir klāt... Interesanti kā vienmēr pavērot elites skrējējus vienkopus speciālā koridorā kā priekš publiskas apskates izliktus :)
Pats par savu skrējienu varu teikt, ka skrējās nepavisam ne tik grūti kā izskatās bildēs pēc manas sejas :D Nordea maratonā domāju laboties un kā tempa turētājs piestrādāt pie smaidīšanas daudz vairāk.. sveicināt noskrieniešus un citus uzmundrināmus ''cīnītājus'' gan es trenējos jau biķernieku trasē :)
Noskrēju Tuvu savām spējām, bet mani nepamet sajūta, ka kaut kur varbūt vajadzēja mēģināt vēl pielikt, jo tikai 13 sekundes šķīra no mana labākā snieguma..
Baudost gandarijumu par finišu atbilstošu savām spējām jau kur gadijies kur ne- Kampars jau skrēja atsildīties, tādēļ izdomāju pievienoties... Jāsaka, ka tik ātrā tempā atsildījos pirmo reizi :D vienubrīd pat sāka sāns sāpēt, bet to pārvarēju...
Tā nu pēc vairāk kā 25 noskrietiem kilometriem bija kārtīga apetīte uz putru :) No tāluma pusdienojot ar OreMan, extremo un elie priecājos kā vairāki noskrienieši kāp uz goda pjedestāla, piegāju tuvāk parunāties ar edGaru un gandrīz putra no rokām izkrita kad sapratu, ka pirmo reizi mūžā būs iespēja oficiāli uzkāpt uz goda pjedestāla... protams sakarā ar VSK Noskrien zvaigžņu komandu, par ko lieki teikt, ka lepns sajutos, ka arī esmu tās sastāvā, par ko paldiess Sm72.
Kliņģeris arī bija garšīgs :)
13:34
27/06/2010
Tā nu sanāca, ka pirmie mači pēc pusotra gada pārtraukuma sakrita ar Latvijas čempionātu pusmaratonā! :)
Gāja grūti, bet savu personīgu rekordu, 1:31:31 (10/08/2008) uzlaboju par 3m:52s!
No visiem 510. finišu sasniegušajiem biju 60. ātrākais, bet savā vecuma grupā no 111. dalībniekiem ierindojos 27. vietā par ko liels prieks! :)
16:51
02/06/2011
Šis bija mans otrais pusmaratons, bet pirmais pēc pasmagas slimošanas un psiholoģiskām un fiziskām grūtībām atsākt normālus treniņus. Tā kā nebija pārliecības, cik vispār ātri varu vairs skriet, tad skrēju tādā kā vairāk treniņrežīmā un izbaudot skrējienu un atmosfēru.
Liels paldies Zanei par lielisko kompāniju 3 apļu garumā! Un paldies visiem skrējējiem un atbalstītājiem par lielisko atmosfēru, uzmundrinājumiem un kompāniju! Bija ļoti foršs skrējiens, izbaudīju no visas sirds. Tagad arī zinu, ka vispār varu kaut cik normāli skriet, pat ja daudz lēnāk kā iepriekš. Rezultāts ~2:25 sliktāks par pirmā pusmaratona ~2:00, bet es negribu pēc slimošanas traki pārspīlēt ar skriešanu, tāpēc atsākšu pamazām. Pie tam ļoti interesanti skriet, kad pēdējā aplī trasē vairs tikai ļoti nedaudzi skrējēji, nav vairs neviena, kas apdzen, drīzāk pati pēdējā aplī pieliku tempu un apdzinu dažus, kas bija nedaudz noplīsuši.. Un finišā sanāca riktīgs sprints, jo paspēju piedzīt vēl 2 meitenes, bet viņas arī beigās kārtīgi pielika soli, un es tomēr par kādām sekundēm zaudēju viņām.
Ir doma ar katru Skrien Latvija posmu (plus vēl Nordea pusmaratonu) noskriet aizvien ātrāk, līdz Valmierā varbūt beidzot izskriet zem 2:00.
Protams, kā vienmēr lieliski satikt VSK Noskrien biedrus, iepazīt jaunus, pēc tam kopīgi ēst putru un kliņģeri. Jau biju aizmirsusi, cik forši ir piedalīties skriešanas sacensībās. Paldies!