Forums

druupijs said

stereotips said

vai ir tā, ka tikai es saožu sudrabu? atslābstam, pie vainas Nameja gredzens man uz pirksta.

Laabs koments- taadz viltiigs ;) Par šodienu vispār neko nevar prognozēt, jo daudzi skries Tērvetē :)

Komandas spēks noder jebkādos apstākļos,tāpēc skrienam un vēl skrienam-mums izdosies.
Visiem veiksmi šodienas lietainajā skriešanā-turās:)

Ansis Ozoliņš said

valdis ņilovs said

valdis ņilovs said

stereotips said

tā tā tā, taktiska kļūda. izskatās, ka publiska plānošana vairāk motivē zaķi, nekā vilku. bet tomēr plānotais kreisais āķis certa komandas labajā vaigā ir trāpījis. apsveicu mūsu komandas esošos un topošos censoņus ar pagaidu bronzu. plāns ir vienkāršs. ejam noskriet xorix komandu. jāpiezogās klusiņām, kā nindzjām.

Nu moins-tas tomēr izdevās.Super- malači,kuri cīnījās:))
Stereotips ir baigi labais džeks-tik daudz noskrēja.
Bez Tevis būtu čābīgi.
Par zaķi un vilku-vel neko nevar prognozēt,kurš ir kurš.
Visiem milzīgs paldies,bet nedrīkst apstāties ir jāliek priekšā jauns mērķis-kāpt pamazām uz( virsotnes smaili);)

Ansi-Tu ir labais skrējējs,tā turpini.Super:))

Paldies :) Nu bāc. Kāpēc es sāku reģistrēt savus skrējienus tikai no 6. aprīļa??? Tā būtu stabili otrie

Saņemās,ja labi komandā noskriesim,tad var sanākt pat dubūlt uzrāviens:)
Līdz Milldas komandai nieka 78km(kopā mēs to varam)-Noskrienam:)

esmu atpakaļ ierindā , piedodiet , kolēģi par pazušanu :D
šonedēļ centīšos labot situāciju :)
Jūs gan visi esiet malači :) Super :)

stereotips said

paldies svētajam feidipīdam, joolija ir atpakaļ.

Šī ieraksta dēļ biju spiesta noskaidrot,kas ir Svētais Feidipīds :D

stereotips said

Signis said

Es reiz skrienot vienā vēstures lekcijā dzirdēju, ka tas skrējējs ir skrējis nevis lai pavēstītu par uzvaru, bet lai brīdinātu. Nu ar domu, atēnieši pieveikuši pārspēka armiju un sadzinuši tos atpakaļ jūrā, bet tie nevis mukuši atpakaļ uz savu Persiju, bet uzņēmuši kursu uz Atēnām. Tukša pilsēta, armija nepaspēs uzvaras priekos nokļūt atpakaļ. Tad nu tas džeks ir skrējis. Nomiris ir nevis no maratona distances noskriešanas, bet gan no iepriekšējo dienu skrējieniem uz Spartu un atpakaļ (turpceļā ir 140 jūdzes, ko paveicus 36 stundās). Un te arī atradu tekstuālu līdzīgu aprakstu - http://www.lakepowell.net/marathon.html

tātad, ziņnesis trijās dienās noskrēja pāris spartatlonus, desertā paņēma maratonu un, domājams, aizskrēja ideālā endorfinizētā nāvē. šis 100% apstiprina feidipīda svētumu.

Paldies, Signi, par linku. Man ļoti iepatikās šis stāsts, kas bija tā virspusīgi dzirdēts. Nemaz nezināju, cik nozīmīgs tas bija Eiropai. Ja vēl kādu šis stāsts interesē, bet latviešu valodā patīk lasīt labāk nekā angļu, tad - lūdzu! :-)

The Marathon Story
Maratona stāsts
The Battle that Changed Human History
Kauja, kas izmainīja cilvēces vēsturi
By Paul Ostapuk

Notikumu vēsturiskais fons
The first two decades of the fifth century B.C. marked one of the great turning points in world history. These were the years of the Persian and Greek wars. The powerful Persian Empire in 546 B.C. extended from Asia to Eygpt to what is now Turkey. This great empire built the first Suez Canal which linked the Mediterranean Sea with the Red Sea.
Divas pirmās dekādes piektajā gadsimtā pirms Kristus iezīmēja ievērojamu pagrieziena punktu pasaules vēsturē. Tie bija Persiešu un Grieķu karu gadi. Ietekmīgā Persiešu impērija 546 gadā pirms Kristus dzimšanas izpletās no Āzijas uz Ēģipti līdz vietai., kas tagad ir Turcija. Milzīgā impērija uzbūvēja pirmo Suecas kanālu, kas savienoja Vidusjūru ar Sarkano jūru.

Greece on the other hand, consisted of a scattering of independent city-states, called poleis. These early city-states spawned the democratic ideas that have persisted into modern times. Athens eventually became the largest and most prosperous polis. Another Greek polis, Sparta, was not so democratic. They kept their kings and maintained a conservative, regimented society built around military training and the art of war.

Savukārt Grieķija tolaik sastāvēja no izkaisītām un neatkarīgām pilsētvalstīm, sauktām par poleis. Šīs agrīnās pilsētvalstis izauklēja demokrātijas idejas, kas dzīvas arī mūsdienās. Atēnas laika gaitā kļuva par vislielākos un bagātāko pilsētvalsti. Cita pilsētvalsts – Sparta – nebija tik demokrātiska. Tā paturēja savus karaļus un saglabāja konservatīvu, strikti pārvaldītu sabiedrību, kas balstījās uz militāro apmācību un kara mākslu.

Persiešu/Grieķu karš

The Persian Empire over the years expanded to the Mediterrean Sea. In the process some Greek settlements were conquered. Ionia was one such settlement. After many years, they tried to revolt against the Persians but the uprising was immediately squashed by the powerful Persian Army. By the year 490 B.C., the Persian Army was ready to expand their territory and move into Europe. They landed a large force just outside of Athens on the plains of Marathon and prepared for attack.

Persiešu impērija gadu gaitā izpletās līdz Vidusjūrai. Šajā laikā tika iekarotas dažas grieķu apmetnes.Viena no šīm apmetnēm bija Ionija. Pēc daudziem gadiem viņi mēģināja pretoties persiešiem, bet persiešu spēcīgā armija sacelšanos nekavējoties apspieda. Ap 490 gadu pirms Kristus dzimšanas persiešu armija bija gatava paplašināt savu teritoriju un devās uz Eiropu. Maratonas līdzenumos, netālu no Atēnām, viņi izcēla krastā milzīgu armiju un gatavojās uzbrukumam.

Feidipīda loma

The Athens, vastly outnumbered, desperately needed the help of Sparta's military base to help fend off the attack. Time was short, so the Athenian generals send Phidippides (or Philippides) a professional runner to Sparta to ask for help. The 140 mile course was very mountainous and rugged. Phidippides ran the course in about 36 hours. Sparta agreed to help but said they would not take the field until the moon was full due to religious laws. This would leave the Athenians alone to fight the Persian Army. Phidippides ran back to Athens (another 140 miles!) with the disappointing news. Immediately, the small Athenian Army (including Phidippedes) marched to the plains of Marathon to prepare for battle.

Atēniešiem, kuri skaita ziņā nebija daudz, bija ārkārtīgi nepieciešama Spartas militārā palīdzība, lai atvairītu uzbrukumu. Laika nebija daudz, tādēļ atēniešu ģenerāļi sūtīja Feidipīdu, kas bija profesionāls skrējējs, uz Spartu, lai lūgtu palīdzību. 140 jūdžu garā distance bija ļoti kalnaina un grūta, bet Feidipīds to noskrēja 36 stundās. Sparta piekrita palīdzēt, bet paziņoja, ka reliģisko likumu ievērošanas dēļ nedosies uz kaujas lauku līdz iestāsies pilnmēness. Tas nozīmēja, ka atēnieši bija atstāti vieni cīņā ar persiešu armiju. Feidipīds skrēja atpakaļ uz Atēnām (tās pašas 140 jūdzes!), lai paziņotu nepatīkamo ziņu. Tad nelielā atēniešu armija (ieskaitot Feidipīdu) devās uz Maratonas līdzenumu, lai sagatavotos kaujai.

Maratonas kauja

The Athenian Army was outnumbered 4 to 1 but they launched a suprise offensive thrust which at the time appeared suicidal. But by day's end, 6400 Persian bodies lay dead on the field while only 192 Athenians had been killed. The surviving Persians fled to sea and headed south to Athens where they hoped to attack the city before the Greek Army could re-assemble there.
Atēniešu armijas kareivju skaits bija samazinājies no katriem 4 uz 1, bet viņi veica pārsteidzošu uzbrukuma triecienu, kas tajā laikā izskatījās pašnāvniecisks. Dienas beigās kaujas laukā gulēja 6400 miruši persiešu ķermeņi, bet atēnieši bija zaudējuši tikai 192 kareivjus. Izdzīvojušie persieši bēga uz jūru un devās dienvidu virzienā uz Atēnām, kur cerēja uzbrukt pilsētai pirms grieķu armija savāks savus spēkus tur.

Phidippides was again called upon to run to Athens (26 miles away) to carry the news of the victory and the warning about the approaching Persian ships. Despite his fatigue after his recent run to Sparta and back and having fought all morning in heavy armor, Phidippides rose to the challenge. Pushing himself past normal limits of human endurance, the reached Athens in perhaps 3 hours, deliverd his message and then died shortly thereafter from exhaustion.

Atkal tika saukts Feidipīds, kuram uzdeva skriet uz Atēnām (26 jūdžu attālumā), lai aiznestu ziņu par uzvaru un brīdinātu par persiešu kuģiem, kas tuvojās. Par spīti nogurumam pēc nesenā skrējiena uz un no Spartas, kā arī pēc smagās bruņās pavadītās kaujas, Feidipīds bija gatavs izaicinājumam. Pārspēdams cilvēka izturības robežas, viņš sasniedza Atēnas aptuveni pēc trim stundām, īsi pēc ziņas nodošanas viņš spēku izsīkumā nomira.
Sparta and the other Greek polies eventually came to the aid of Athens and eventually they were able to turn back the Persian attempt to conquer Greece.
Sparta un citas grieķu pilsētvalstis galu galā ieradās palīgā Atēnām, un viņiem visiem izdevās novērst persiešu mēģinājumu iekarot Grieķiju.

Noslēguma piezīmes un olimpisko maratonu skrējienu sākums

The Greek victory marked one of the decisive events of world history because it kept an Eastern power (the persians) from conquering what is now Europe. The victory gave the Greeks incredible confidence in themselves, their government and their culture.
Grieķu uzvara iezīmēja vienu no izšķirošākajiem notikumiem pasaules vēsturē, jo tā neļāva Austrumu spēkiem (persiešiem) iekarot to pasaules daļu, kas tagad ir Eiropa. Uzvara deva grieķiem neticami lielu pārliecību par sevi, savu valdību un kultūru.

In the two centuries that followed, the Greek culture spread across much of the known world. It made Europe possible and in affect won for civilization the opportunity to develop its own ecomomic life. Modern European-based nations such as the United States and Canada can trace their growth straight back through an unbroken chain of Western historical events back to the Victory at Marathon.
Nākamajos divos gadsimtos grieķu kultūra izpletās visā tolaik zināmajā pasaulē. Tas deva iespēju rasties Eiropai un tā rezultātā civilizācijai bija izdevība attīstīt savu ekonomisko dzīvi.Tādas modernās eiropiešu tradīcijās balstītās nācijas kā amerikāņi un kanādieši arī var sekot savai izaugsmei caur nepārtrauktu rietumu vēsturisko notikumu ķēdi, kas aizsākas ar Maratonas uzvaru.
Centuries later, the modern Olympic Games introduced a "marathon" race of (40,000 meters or 24.85 miles). The winner was Spiridon Louis, a Greek postal worker from village of Marusi and veteran of several long military marches , His time was 2 hours, 58 minutes, 50 seconds for the 40 kilometer distance (average pace of 7:11 minutes per mile).
Pēc daudziem gadsimtiem modernās Olimpiskās spēles ieviesa maratona skrējienu (40 000 metru jeb 24.85 jūdzes). Uzvarētājs bija Spiridons Lūiss, vairāku garo militāro gājienu veterāns un grieķu pasta darbinieks no Marusi ciemata. Viņa laiks 40 kilometru distancē bija 2 stundas, 58 minūtes un 50 sekundas. (vidējais ātrums 7.11. minūtes uz jūdzi)
At the 1908 Olympic Games in London, the marathon distance was changed to 26 miles to cover the ground from Windsor Castleto White City stadium, with 385 yards added on so the race could finish in front of King Edward VII's royal box. After 16 years of extremely heated discussion, this 26.2 mile distance was established at the 1924 Olympics in Paris as the official marathon distance.
1908. gada Olimpiskajās spēlēs Londonā maratona distance tika pagarināta līdz 26 jūdzēm, lai tiktu pieveikti tie 385 jardi no Vindsoras pils līdz pilsētas stadionam, kas ļāva skrējienam beigties karaļa Edvarda VII karaliskās ložas priekšā. Pēc 16 gadiem, ārkārtīgi karstas diskusijas rezultātā, 1924. gada Parīzes olimpiādē 26.2. jūdžu distance tika apstiprināta kā oficiālā maratona distance.