Forums

papucis said

eees, gulēji stāvus? :)

:D Samērā ticams variants :D

Rainers said

Nu tā draugi,ticat vai nē,bet suns man piebaidījis problēmas! :) Tik negaidīti viņš uzradās,ka nobijos ne pa jokam.To,ka starp mums ir žogs es sapratu tikai pēc tam...Pa druskai es vēl paskrēju,bet jutu ka kaut kas ne tā,tāpēc apmeklēju mediķus,kuri konstatēja augstu spiedienu (pirms tam nekad tādas problēmas nebija). Noņēma kardiogrammu,vēl šoto pamērīja un nosūtīja pie ...un palūdza lai es tomēr to skriešanu piebremzēju līdz apstākļu noskaidrošanai-nu tad man neliela pauze...

Man vakar arī suns gandrīz sirdstrieku piebiedēja.. un to, ka pa vidu žogs arī tikai pēc mirkļa sapratu.. napatīk man tie suņi..
Cerams, ka Tev tur nekas nopietns, tikai pārbīlis no suņa un drīz arēsi atkal skriet!!!! :)

Attiecibā uz suņiem mani patīkami pārsteidza veloceliņš, kad pa to sāku skriet. Izrādījās, ka tie suņi, kas tur pastaigājas ir attiecīgi audzināti, pieraduši utt. Atšķirībā no citām vietām, kā Kleistu mežs, vai Bolderājas dzelzceļš, kur visai bieži gadās saimnieki, kuri uzskata, ka es ar savu skraidīšanu tracinu viņa sunīti

Rasels said

A ko, mednieku/makšķernieku veikalos visi gāzes baloniņi jau izpirkti?

Pamēģini ar straujas rokas kustību pārteigt suni nesagatavotu, Tev 99% gadījumu tas neizdosies, bet gan izdosies iedot sunim papildus "iemeslus" notraktēt Tavu straujo kustību par uzbrukumu un attiecīgi reaģēt un tad sekas var būt pavisam bēdīgas.
Te varētu ilgi un dikti runāt par dzīvnieku audzināšanu un tiešu saimnieku atbildību par savu četrkāju darbiem un nedarbiem.

Pašam ir suns, amerikāņu stafordšīras terjers, skolots kinologu uzraudzībā un ikdienas mājās apstākļos pie suņa tiek strādāts.
Manuprāt, galvenais suņu audzināšanā ir socializācija ar apkārtējo pasauli (automašīnas, sētnieku slotas, kaķi, citi suņi, skrējēji, vārnas uc.)

Bet ja runājam par pesonīgo drošību, tad ar gāzes baloniņu pavisam noteikti nebūs pietiekami lai atvairītu patiešām agresīvi noskaņota suņa uzbrukumu.
Kinologs reiz man teica tā, ka lai cīnītos un uzvarētu suni ir vajadzīgas vismaz divas lietas:
1) Nazis,
2) Savs suns mājās, jo bez pieredzes ar dzīvnieku cilvēkam ir ļoti grūti saprast, pat iedomāties kā suni var satvert ērtāk, kā to noturēt un citas lietas, kuras ekstrēmos gadījumos var nospēlēt liktenīgu lomu.

Viens no patīkamākajiem risinājumiem varētu būt skriešana pa veloceliņiem vai tiem cieši piegulošām ietvēm, pa vietām kur parasti suņu nav. Protams atsevišķs stāsts ir par klaiņojošiem suņiem, kas jau ir pavisam bēdīgi.

Tāpēc es aicinu:
1)Suņu saimnieki, audzināsim savu četrkājus, būsim atbildīgi par tiem un neaizmirsīsim par piesardzību, jo dzīvnieks tomēr ir dzīvnieks.
2)Mīļie vecāki, esiet tik labi un iemāciet saviem bērniem, ka sunītim mutītē ir zobiņi un dzīvnieks var nesaprast pēkšņi no stūra skrienoša mazā divkāja spējo plātīšanos un klaigāšanu. (Ne visiem suņu saimniekiem ir iespējams savos rados atrast kādu mazo ar ko iepazīstināt (socializēt) savu dzīvnieku, tāpēc reakcija var būt neparedzama.)
3) Skriesim uzmanīgi un redzot suni iepriekš piebremzēsim un lēnām pasoļosim tam garām, lai mums uz savas ādas vai dibena nav jāizbauda kas nepatīkams.

Esmu no tiem suņu saimniekiem kurš pārstāv apmērām šādu gana radikālu ideoloģiju - "Ja suns sakož, vai uzbrūk kādam, tad jānošpricē ir nevis suns, bet gan saimnieks!"
Lūk tā!

Edgars Simanovičs said

Rasels said

A ko, mednieku/makšķernieku veikalos visi gāzes baloniņi jau izpirkti?

Pamēģini ar straujas rokas kustību pārteigt suni nesagatavotu, Tev 99% gadījumu tas neizdosies, bet gan izdosies iedot sunim papildus "iemeslus" notraktēt Tavu straujo kustību par uzbrukumu un attiecīgi reaģēt un tad sekas var būt pavisam bēdīgas.
Te varētu ilgi un dikti runāt par dzīvnieku audzināšanu un tiešu saimnieku atbildību par savu četrkāju darbiem un nedarbiem.

Pašam ir suns, amerikāņu stafordšīras terjers, skolots kinologu uzraudzībā un ikdienas mājās apstākļos pie suņa tiek strādāts.
Manuprāt, galvenais suņu audzināšanā ir socializācija ar apkārtējo pasauli (automašīnas, sētnieku slotas, kaķi, citi suņi, skrējēji, vārnas uc.)

Bet ja runājam par pesonīgo drošību, tad ar gāzes baloniņu pavisam noteikti nebūs pietiekami lai atvairītu patiešām agresīvi noskaņota suņa uzbrukumu.
Kinologs reiz man teica tā, ka lai cīnītos un uzvarētu suni ir vajadzīgas vismaz divas lietas:
1) Nazis,
2) Savs suns mājās, jo bez pieredzes ar dzīvnieku cilvēkam ir ļoti grūti saprast, pat iedomāties kā suni var satvert ērtāk, kā to noturēt un citas lietas, kuras ekstrēmos gadījumos var nospēlēt liktenīgu lomu.

Viens no patīkamākajiem risinājumiem varētu būt skriešana pa veloceliņiem vai tiem cieši piegulošām ietvēm, pa vietām kur parasti suņu nav. Protams atsevišķs stāsts ir par klaiņojošiem suņiem, kas jau ir pavisam bēdīgi.

Tāpēc es aicinu:
1)Suņu saimnieki, audzināsim savu četrkājus, būsim atbildīgi par tiem un neaizmirsīsim par piesardzību, jo dzīvnieks tomēr ir dzīvnieks.
2)Mīļie vecāki, esiet tik labi un iemāciet saviem bērniem, ka sunītim mutītē ir zobiņi un dzīvnieks var nesaprast pēkšņi no stūra skrienoša mazā divkāja spējo plātīšanos un klaigāšanu. (Ne visiem suņu saimniekiem ir iespējams savos rados atrast kādu mazo ar ko iepazīstināt (socializēt) savu dzīvnieku, tāpēc reakcija var būt neparedzama.)
3) Skriesim uzmanīgi un redzot suni iepriekš piebremzēsim un lēnām pasoļosim tam garām, lai mums uz savas ādas vai dibena nav jāizbauda kas nepatīkams.

Esmu no tiem suņu saimniekiem kurš pārstāv apmērām šādu gana radikālu ideoloģiju - "Ja suns sakož, vai uzbrūk kādam, tad jānošpricē ir nevis suns, bet gan saimnieks!"
Lūk tā!

..Kādu nazi skriešanas laikā labāk izvēlēties?
Droši vien, lai nav atvāžamais, bet var ātri lietot - tātad makstī nēsājamu un pie skrējāja jostas (līdzās dzērieniem un želejām) piekarināmu:D
http://689.lv/lv/product/6111/
Šorīt, rītrosmi skrienot, viens teļveidīgais ziņkārīgi pieskrēja, bet es tik cilpoju tālāk. Kaut kā tās suņa purns trāpijās manas dūres trajektorijā un nevilšus iesitu šim pa žokli (noskanēja vien) - nekāda reakcija nesekoja ne no četrkāja, ne no viņa saimnieka un es, neatskatīdamies, tipināj tālāk. Interesanti, ka šādi jau pirms pāris nedeļām sanāca ar citu suni citā vietā un arī viss beidzās labi.
Esmu secinājis, ka visdrošāk skriet ir parkos, jo tur pārsvarā ir socializēti suņi un arī saimnieki ir tuvumā. Bieži vien viņi tur pat rīko spontānus mītiņus uz vienīgā ceļa. Droši skrienot iekšā šajā barā, nekas slikts nenotiek.
Ja brīvdienās man jāskrien pa tuvējo mežu, kur ir nepārskatāmas platības (daudz koki) un saimnieki neredz savus suņus, tad šeit ir jau lielākas reālākas briesmas un skrienot jāņem rokā asais zobins:D
Noskrien!