Īpaši runīgs viņš nav, acīmredzot ir viens no tiem, kurš sevi parāda ar darbiem. Jāpiezīmē, ka visnotaļ izteiksmīgi. Savu pirmo maratonu šī gada Nordea Rīgas maratona ietvaros noskrējis ātrāk par trim stundām. Vēl pavisam nesen kādā no Krimuldas serpentīna koptreniņiem, kas tika rīkoti, gatavojoties Siguldas kalnu maratonam, viņš tika uzrunāts, uzslavējot viņa tempu, skrienot augšup pa serpentīna bruģēto taciņu. Atbilde bija pieticīga: “Citi skrien vēl ātrāk…” Nezinu gan, ko viņš bija domājis ar tiem “citiem”, bet Siguldas kalnu maratonā (SKM) ātrākais garajā distancē bija tieši viņš – Mārtiņš Puriņš.
Tieši otrādi – stājoties uz starta, biju pārliecināts, ka nevaru uzvarēt. Par sešinieku cīnīties gan biju gatavs.
Kad pēdējā aplī neviens konkurents mani nenoķēra un uz priekšu vēl kustējos ļoti raiti, sāku saprast, ka varētu izdoties.
Liela daļa SKM godalgoto vietu ieguvēji ir orientieristi. Vai Tu arī pārstāvi šo sporta veidu?
Jā, var teikt, ka pārstāvu orientēšanās sportu. Nekādu mērķu tur gan man nav. Kalnu rūdījumu nedod, bet noteikti ir daudz labāk par šosejas skriešanu.
Vai šis bija Tavs pirmais kalnu maratons?
Jā, pirmais. Es gan pats SKM nelabprāt saucu par kalnu maratonu. Pirmo reizi tas laikam iekrita acīs tad, kad daži pazīstami orientieristi piedalījās. Latvijā SKM ir unikāls ar savu garuma un trases kombināciju, un gribējās sevi pārbaudīt šādā pasākumā.
Kad un kāpēc sāki skriet?
Uzsākot otro klasi, māte aizveda mani uz orientēšanās pulciņu, to varētu saukt par pirmo sākšanu.
Lai gan tā nopietnāk nekad netrenējos, visi skolas gadi tika aizvadīti tikai un vienīgi šinī sporta veidā un nekas cits nekad nav mēģināts. Sākot studijas, pamazām pametu orientēšanos. Divus gadus vispār nekustējos, līdz pagājušogad pavasarī atcerējos, ka agrāk vēlējos kādu dienu noskriet maratonu. Tā man sanāk kā tāda otra sākšana skriet.
Patīk man kustēties un tagad vēlos saglabāt balansu starp orientēšanos un šosejas skriešanu, varbūt kādu dienu šiem diviem varēšu klāt piemest arī rogainingu, ultraskriešanu un piedzīvojumu pasākumus.
Vai skriešanai izmanto kādu treniņplānu?
Nē. Skrienu kad, kā un cik gribās, sanāk un patīk.
Kādi plāni nākamajai sezonai?
Gribas piedalīties kādā no UTMB 2014 skrējieniem. Tad nu kaut kur būs jāaizbrauc un jādabon punkti. Ir jau šis tas padomā.
Labprāt arī uzlabotu savu labāko pusmaratona rezultātu.
km 
-
maz runā, daudz dara! apsveicu, Mārtiņ!
Nevar taču runāt un skriet/darīt vienlaicīgi – katram savs! :) Apsveicu, ka ar tādu (it kā nekādu) attieksmi iegūti lieliski panākumi, bet tādi jau ir tie “klusie ūdeņi” :)
Es savukārt esmu no apnicīgajiem runātājiem. un man patīk viņu pieminēt. Mārtiņš ir apbrīnas vērts eksemplārs!! Lai izdodas maijā iecerētā ultra ;)
Paldies Mārtiņam un Lindamam, vienmēr jauki uzzināt nedaudz vairāk par, citējot matiss “apbrīnas vērtiem eksemplāriem” ;) Visu cieņu! Lai labs balanss starp orientēšanos un asfaltu un, proams, lai izdodas ieplānotās ultras!
Patīk šī attieksme – Skrienu kad, kā un cik gribās, sanāk un patīk.
Neiespringstot un gūstot prieku var sasniegt varbūt pat vairāk nekā mocot sevi un tuvākos ar savu “treniņplānu”. Super, apsveicu, Mārtiņ!
Viss pareizi, dzīve jātver viegli un jābauda. Apsveikumi.
Vismaz desmit gadi skriet orientējoties, ohohõ. Attieksme maina visu, no viena visuma gala līdz otram. Arī rezultāts šoreiz to pierāda. Malacis! ;)
Gan jau ka Mārtiņš saprot, ka uzvarēja SKM tikai tāpēc, ka neskrēja vairāki “grandi”, piemēram, Aigars Fadejevs, tas pats monstrs Artūrs Pauliņš, kam laikam nākamajā dienā bija sacensības Zviedrijā, un vēl daži skrēja plezīram, neskrienot uz rezultātu vai piepalīdzot citiem, piemēram, soļotājs Arnis Rumbenieks.
Bet nu labot “tikai” personīgo pusmaratonā man liekas pārāk pieticīgs mērķis, ņemot vērā, ka personīgais uzstādīts grūtā trasē un grūtos laika apstākļos, vēl pie tam pirms tam gandrīz nemaz nebija trenējies
Prieks par tevi, Mārtiņ, ka izdododas apvienot gribas-sanāk-patīk. Tādus apjomus noskriet un izpildīt šo principu nav daudziem lemts. Man, piemēram, gribas-sanāk pašlaik nekādi neiznāk apvienot – jau pēc 2 stundām nekas nesanāk, bet gribas skriet tempā vismaz 3 stundas. Tas, tu vari atļauties aizskriet 10 kilometrus līdz Magnēta startam, noskriet 10 km distanci un atsildoties (nezaudējot tempu) atskriet mājās. Vēlreiz apsveicu ar Uzvaru.
Tik viegla un pozitīva attieksme pret skriešanu apvienojumā ar fantastiskajiem rezultātiem ir ļoti iedvesmojoša! Tā tik turēt, Mārtiņ! :)
Gan jau, ka, ja butu skrējis Ansis Ozoliņš, tad Mārtiņš būtu apdzīts par apli. Bet neskrēja, tāpat kā neskrēja arī citi “grandi”. Līdz ar to pārliecinoši un pelnīti uzvarēja Mārtiņš.
Visu cieņu! Lai izdodas arī turpmāk!
Orientieristi ir labākie! Renārs Roze arī orientierists! Ogrē ir labākie (vismaz 3)!!!
Ar Mārtiņu nejauši satikāmies pirms SKM no rīta autobusā. Pa ceļam apsriedām inventāru, taktiku… Mārtiņš teica, ka ņemšot distacē līdzi dzeršanas somu un to pamatoja, ka vēlas skriet uz rezultātu un līdz ar to nevēlas tērēt laiku dzeršanas punktos. Mani mazliet pārsteidza šis arguments. Jo pirms tam arī te diskusijās pārsvarā tomēr bija argumenti nest/nenest vai arī pietiekams/nepietiekam organizatoru nodrošinātais ūdens. Bet laiks gan nevienā komentārā laikam neparādījās. Un man bija patiess prieks, kad redzēju, ka Mārtiņam ir izdevies realizēt savu mērķi – skriet uz rezultātu! Tiksimies kādā rogainingā ;)
Ozoliņ, Tavs komentārs garām – Puriņš uzvarēja un šogad ir labākais. Kam tad Rumbenieks palīdzēja? Fadejevs? Kurš tad viņam liedz skriet?
Nē, es tiešām nebiju neko sliktu domājis. Puriņš noskrēja tiešām ļoti labi priekš savām spējām. Taču nevajag arī pārvērtēt šo uzvaru. Kā teica pats Mārtiņš (raksta ievadā teikts), citi skrien vēl ātrāk kalnā augšā. Rumbenieks finišēja vienlaicīgi ar savu brāli. Fadējevs skrēja kopā ar savu audzēkni Priekuli
Starp citu, Fadejevs skrēja 14km distanci un finišēja 1h30:55.7 ieņemot 33.vietu V21 grupā.
Pievienojos sveicējiem!
Malacis! :)
Visu cieņu, Mārtiņ!:) Apsveicu!
Praktiski vienatnē esi noskrējis.
Paldies sveicējiem un lūdzu necepaties.
Rumbenieks varbūt finišēja vienlaicīgi ar savu brāli, bet pēc rezultātiem spriežot kopā skrēja varbūt tikai pēdējo apli. Žēl, ka viņš un Fadejevs neskrēja garo distanci uz rezultātu :(
Un jā, zinu, ka īsās distances 3-4 ātrākie mani droš vien apskrietu. Tā pat arī 33km uzvarētājs (kurš nākamreiz (cerams, ka arī nākamgad) ir apsolījies tikai un vienīgi uz garo :) ). Par pārējo spējām gan nemāku spriest.
SKM gan 90% kalnos ir jākāpj nevis jāskrien, vismaz garajā distancē. :)
Pirmais aplis nebij vienatnē. To lielākoties veicu ar pāris 33km skrējējiem (un arī 14km, bet viņi skrēja nepareizo apli). Tad cerēju, ka viņi paliks arī uz otru apli, bet diemžēl viņi atpalika :(
Ansi, Valmiera jau nav grūta trase…
es ar domāju nākamgad atkal uzskriet garo,cerams nebūs problēmas ar potītēm,kas man bija 2009g un vēl joprojām šad tad atgādina par sevi :( bet nu ceru viss izdosies un sanāks pacīnīties nu varbūt ne jau pa pirmo vietu,bet par sešinieku cerams ;)
Apsveicu ar lielisku rezūltātu 5st. kalnu 53km tas ir baiigi labi
Mazliet statistikas, ar ko aizbāzt mutes nelabvēļiem :)
Uzvarētaju rezultāti 55km distancē:
2008. Artūrs Veics 5:31:13
2009. Igors Kazakevičs 5:54:19
2010. Jānis Krūmiņš 4:41:56
2011. Gediminas Grinius 5:10:31
2012. Mārtiņš Puriņš 5:03:14
Arņa Rumbenieka rezultāti pa gadiem:
2009. 5:59:00
2010. 5:05:26
2011. 5:26:52
2012. 5:50:23
Acīmredzami, ka vienīgie, ar kuriem Mārtiņam būtu reāli jācīnās, ir Jānis Krūmiņš, daži lietuvieši un varbūt Arnis Rumbenieks.
Starp citu, Mārtiņam ir otrs visu laiku labākais rezultāts garajā distancē.
dot, bet man bija īsāka trase. Man šķiet, ka patiesībā pat 53 nebija.
Īsāka, bet ar lielāku kāpumu (un kritumu) summu.
Kā arī dubļaināka – salīdzinot vismaz ar 2011. gadu.
puikas, sāksiet dubļus svērt? :)) Man trase bija īsāka par 1,5h, taču tam nav nekādas nozīmes saistībā ar šo ekspresinterviju, jo Mārtiņš SKM uzvarēja kā debitants. Stc, ko tauta teikta par ceļojošo ideju uzrīkot skarbu tri Siguldā? Peldam Gaujā pāris km, tad uzminam pedāļus Vienības brauciena maršrutiņā pa Siguldas šūpolēm un pēcāk paskrienam dublīšus ~30km? Gan kādi importa tūristi arī ierastos, ja to visu saorganizētu pavasarī vai rudenī, piemēram, saulaini zeltainajā septembra atvasarā vai ap Jāņiem, kad parasti lietusmākoņi nav deficīts.
Dot, katru gadu trases garums un arī pati trase ir pavisam savādāka. Nekorekti salīdzināt. Piemēram, Kazakevičs, ko tu pat nepiemini kā potenciālu Mārtiņa konkurentu, bija augstajā 19. vietā prestižajā Monblāna skrējienā (98km). Te viņa blogs par to skrējienu iedvesmai: http://www.draugiem.lv/blogs/?p=3056523
Viņš pat īpaši nebija gatavojies, bet skrēja tiešām par 100%.
Es ļoti labi zinu, kā Rumbenieks trenējās. Viņš katru gadu brauc pa ziemu uz vairākām treniņnometnēm kalnos, viņš saņem algu no Ventspils un trenējas profesionāli. Ja viņš gribētu, skrietu daudz ātrāk.
Jebkurā gadījumā man liekas, ka vajadzētu tomēr ievērojami palielināt balvu fondu sacensībām, kādu sponsoru piesaistīt, lai būtu motivācija arī elitniekiem šīs sacensības uztvert nopietnāk un piedalīties.
Sveiciens !
Rezultātus pēc laikiem nevar salīdzināt, laikapstākļi un trases dažādas, it īpaši dēļ dubļu jūras un kāpumu daudzuma. Ļoti daudz izšķīra apavi. Salīdzinājumam, man labākais iespējamais maratona rezultāts pašlaik ~2:56, mazajam brālim ~2:30. Attiecīgi tas, ka noķēru mazo brāļuku (Tas kas Arnis Rumbenieks) bija apavu, gatavības un motivācijas apvienojums.(Mazais brālis ielidoja pēdējā naktī un nedēļu iepriekš sagatavotie apavi ar nodilušu zoli izrādījās ļoti vieglprātīgi nepiemēroti :(.). Savukārt man šķiet viss bija ideāli. Arnis pēc otrā apļa saprotot, cik tālu priekšā pārējie, nolēma nemocīties, vienkārši noskriet. Tā nu man izdevās beidzot finišēt kopā ar mazo brāli. Novērtējot, šogad priekš skrējējiem bija ļoti grūta trase salīdzinot ar slēpotājiem/orientieristiem e.c. Pat piedaloties “normāli” (Ne speciāli gatavojoties) šīm sacensībām, nedomāju, ka Igoram, Aigaram vai Arnim būtu viegli cīnīties. Šogad tik tiešām daudz nozīmēja apavi, orientierista solis un specifiska gatavošanās tieši šiem mačiem. Apsveicu Mārtiņu !
Ar cieņu,
Andis
“Nē. Skrienu kad, kā un cik gribās, sanāk un patīk.”
Sprinta treneri meklē sirdsdrapes…
Katrā ziņā, ātri skriet un uzvarēt sacensībās ir daudz labāk nekā noskrien.lv mērīties ar kilometriem, kas bieži vien ir izmocīti dienās, kad organisms brēc pēc atpūtas.
Apsveicu uzvarētāju!
Ansis
(33 km V40 Rank 1)
Ansi,vai tik Tu ar nebiji jaunākais savā grupā??? Tu sacenties ar manu sencīti kuram dzimšanas gads ir 1956! ;) paskaties reāli kurš Tu būtu vienu grupu augstāk,gribi uzvarēt ir jātrenejas
Eu, varbūt nesāksim mērīties (metriem un sekundēm)?!
“Nē. Skrienu kad, kā un cik gribās, sanāk un patīk.” – šis ir forši, jo katrs skrējiens ir baudāms.
“gribi uzvarēt ir jātrenejas” – ne visi/vienmēr skrien tā, lai noskrietu pārējos skrējējus. Ja izbaudot skrējienu, pie reizes sanāk arī finišēt ātrāk par kādiem citiem, tad ko – pieprasīt diskābeli, jo nav trenējies? :o
es ar izbaudu treniņus un sacensības, tik bišku lecīgi izskatijās tas viņa koments par kilometru krāšanu un beigās vietas ierakstīšanu (33 km V40 Rank 1) izskatijās pēc redz kā es izgāju uzvarēju,kaut gan visiem skaidrs,lai uzvarētu vajag trenēties.
Nu ko te apsveikumu uzvarētājam vietā kašķi taisām :(
Katras sacensības ir tādas kā viņas ir, arī no konkurences viedokļa. Mārtiņš jau nav vainīgs, ka kāds no “grandiem” izvēlējās skriet treniņrežīmā vai varbūt šoreiz nobijās no sniega vai kādu citu personīgu iemeslu dēļ nestartēja.
Arī distance SKM ir katru gadu tomēr atšķirīga, šogad īpaši – dēļ sniega sākumā un dubļu vannām beigās. Un diez vai tam kādu atvieglojumu dod pāris km īsākā distance. Tā kā Mārtiņa finiša laiku, domāju, varam uzskatīt par ļoti labu.
Starp citu, šīgada tehniskajā trasē orientieristiem bija priekšrocības; īpaši tas “iekrita acīs” dāmu konkurencē, salīdzinot 33 un 55 km rezultātus pagājušā gada sausajā distancē un šīgada dubļos.
Pārmetums Ansim par vecumu ir nevietā. Pirms pāris gadiem viņš savā distancē bija top trijniekā, būdams pats vecākais. Rezultāts tam, ka trenējas KVALITATĪVI.
Par orientieristu priekšrocībām – vai nav nedaudz pārspīlēts? Man liekas, ka procentuāli triatlonisti ieguvuši augstākas vietas :)
Apsveicu ar uzvaru!!Uzvara ir uzvara,un tie kas neskrēja paši vainīgi :)
tieši tā! uzvarētājus netiesā! malacis, Mārtiņ, apsveicu! =)
Vareni!
“Ja izbaudot skrējienu, pie reizes sanāk arī finišēt ātrāk par kādiem citiem, tad ko – pieprasīt diskābeli, jo nav trenējies? :o”
Paskatoties Mārtiņa nedēļas kilometrāžu, lāgā nevar teikt, ka nav trenējies. :D
[…] pirms gada ekspresintervijā pēc savas pirmās uzvaras SKM teici, ka nākotnes plānos ir saglabāt līdzsvaru starp […]
“Daina
21/11/2012 at 22:06
maz runā, daudz dara! apsveicu, Mārtiņ!”
Citiem vārdiem, latviešu valodā sakot, NAV NEKĀDS PLĀTĪZERS KĀ DAŽS LABS CITS!
Prieks par sasniegumiem!