Pagājušā gadā noskrēju savu pirmo pusmaratonu un vēl piecus pusmaratonus, kā arī Siguldas kalnu maratonā 33km. Šī sezona man bija gan atklājums savai varēšanai, gan jaunu sasniegumu pilna, gan arī nepatīkamu pārsteigumu iebojāta.
2011. gadā savu pirmo pusmaratonu noskrēju Nordea Rīga maratona ietvaros. Sekoju līdzi akcijai Uzdrošinies noskriet, piedalījos akcijas koptereniņos; lai arī pati nebiju šajā akcijā, tieši akcija un mans pirmais garais skrējiens man deva pārliecību, ka varēšu noskriet savu pirmo pusmaratonu. Pusmaratonam uzstādīju mērķi iekļauties divās stundās, ko pateicoties lieliskajai tempa turētājai ro arī veiksmīgi izdarīju. Patiešām izbaudīju savu pirmo pusmaratonu, kas iecirta garo skrējienu āķi lūpā visai dziļi.
Tomēr prieks bija tikai pāris nedēļas, kad mani pārsteidza ziņa par to, ka man ir atklāts C hepatīts. Kas tas par zvēru, protams, nezināju, tikai tik daudz, ka biju dzirdējusi, ka Igo ar to slimoja, ilgi ārstējās un izārstējās, kā arī to, ka ārstēšanās ir dārga. Tas bija visai šokējoši, jo meklējot internetā informāciju par šo slimību, atceroties savu analīžu rezultātus ilgu gadu garumā, izrādījās, ka visticamāk es ar C hepatītu dzīvoju jau vismaz 13-16 gadus. Tas bija skaidrojums brīžiem ļoti lielajam nogurumam, sliktajām analīzēm, par kurām mana ģimenes ārste tikai raustīja plecus un pat neiedomājās man ieteikt citas analīzes, lai pārbaudītu, vai man nav antivielas pret C hepatītu. Vienvārdsakot – pārdzīvoju, dusmojos uz ārsti, un intensīvi domāju – kas tālāk?
Par spīti, vai varbūt tieši tāpēc, turpināju skriet. Skriešana bija laiks, ko pavadīt ar sevi, varēju daudz domāt, un pēc tam vairs nedomāt. Paralēli tam veicu analīzes Latvijas infektoloģijas centrā (LIC), gaidīju rezultātus, atkal veicu analīzes, gaidīju rezultātus, gaidīju rindu uz aknu biopsiju, lai saprastu, cik bojātas ir aknas, atkal gaidīju rezultātus, daudz lasīju un meklēju informāciju par C hepatītu. Tā vēl pēdējā brīdī izlēmu par piedalīšanos Siguldas kalnu maratonā un pieveicu 33 km, tiesa ar rezultātu, kas man ne visai patika, bet tam bija objektīvs iemesls.
Un tad pienāca novembris, Lāčplēša diena, kad LIC ārstu konsīlijs bija nolēmis, ka man ir jāārstē C hepatīts. Zinot, ka C hepatīta ārstēšana ir ārkārtīgi smaga, blakusparādību saraksts ir ļoti garš (gandrīz kā leģendārais teiciens no 3 vīriem laivā – nebūs tikai ūdens celī), ar bažām devos pie savas ārstes, saņēmu zāles pirmajam mēnesim, un šķīros no 140 Ls. Izejot īso apmācību pie LIC māsiņas, saņēmu pirmo zāļu devu (injekciju) un devos mājās gaidīt, kā tad tas ir – ārstēt C hepatītu.
Teikšu tā, tas patiešām ir grūti, un par spīti tam, ka apņēmos skriet cik vien varēšu, jo viena no zāļu blakus parādībām ir depresija, bet, kā zināms, skriešana palīdz pret depresiju, bija diezgan daudz brīžu, kad man gribējās sēdēt zem segas un pateikt, ka man viss ir piegriezies un pārtraukt terapiju.
Terapijas pirmajā mēnesī jutos daudz maz labi. Skrēju. Ar Laumiic ieviesām trešdienas kopīgos skrējienus, jo tumsā drošāk un divatā jautrāk. Janvāra vidū diemžēl nācās uz kādu brīdi pārtraukt skriešanu, jo visu laiku bija temperatūra, attiecīgi, ja pirms skrējiena vēl jutos pietiekami labi, lai ģērbtos un ietu skriet, tad pēc īsa brīža, bija skaidrs, ka organisms dumpojas – pat ļoti lēni skrienot bija augsts pulss (ar tempu 7:30min/km pulss kāpa uz 150), tāpēc līdz februāra vidum nācās atpūsties. Par laimi tas sakrita ar aukstāko un sniegaināko ziemas posmu.
Tā kā bija ne tikai temperatūra, bet arī visi pārējie analīžu rādītāji krita kā akmeņi uz leju, svars krita tik pat strauji, man tika samazināts papildus injekcijām dzeramo tablešu skaits. Izrādījās, ka tabletes arī ir pie vainas lielākajai daļai sliktumu, jo jau pēc nedēļas vai divām, sapratu, ka jūtos pietiekami labi, lai atkal skrietu. Tā nu februāra vidū atjaunojām ar Laumiic trešdienniekus, kas brīžiem tomēr bija ceturtdienās, un turpināju skriet. Pamazām atjaunojās kaut kāds ātrums.
Tomēr pagaidām ir bēdīgs noslēgums. Ārstēšanas efektivitāti nosaka pēc vīrusa slodzes līmeņa asinīs, un pēc tā, cik terapijas rezultātā samazinās slodze. Pēc trīs terapijas mēnešiem diemžēl vīrusa slodze nebija samazinājusies pietiekami, tāpēc saņemot analīžu rezultātus mani pārņēma diezgan melns izmisums. Tomēr āste bija pārliecināta, ka, tā kā vīruss asinīs samazinās, ir jāmēģina, un jāturpina terapija vēl 3 mēnešus, un tad atkal jāskatās kas notiek.
Pasaulē notiek pētījumi, lai atrastu efektīvākus preparātus, jo ar esošajiem ārstešanās ilgums, atkarībā no vīrusa genotipa, ir 24 līdz 48 nedēļas, kā arī ārstēšanas efektivitāti varētu vēlēties lielāku (I genotipam nedaudz zem 50%). Man arī šajā ziņā nav paveicies – ir I genotips, kas jāārstē 48 nedēļas un vēl piedevām nepadodas ārstēšanai. Tā kā biju dzirdējusi, ka šobrīd arī Latvijā notiek pētījums par jaunu medikamentu efektivitāti, devos pie cita ārsta, kas gan mani apbēdināja, ka līdz pētījuma sākumam vēl ir jāgaida, tāpat vēlāk arī mana ārste pastāstīja, ka ir vērts turpināt terapiju vēl 3 mēnešus, un tad skatīties rezultātus. Ja arī tad tie būs negatīvi, varbūt mani iekļaus pētījumā. Bet tas dod tādas duālas sajūtas – no vienas puses iespēja piedalīties pētījumā ar jaunām zālēm, kas paaugstina ārstēšanas efektivitāti, ir lieliska, no otras puses – jau pēc visai grūtām 24 nedēļām terapija, ar vēl smagākām blakus parādībām, ir jāturpina vēl 48 nedēļas.
Pa šiem trīs mēnešiem atkal skrēju, brīžiem jutos labāk, brīžiem ne tik labi, zaudēju krietnu daļu savu matu, toties ieguvu garākas skropstas (draudzene domāja, ka man ir gaumīgi pielīmētas mākslīgās), pietuvinājos savam iepriekšējam svaram, kas man bija neaizsniedzams, izbaudīju, kā ir, ja nekas nedzīst, un ir jāuzmanās no jebkādām sīkām sadzīves traumām. Pavisam prāta aptumsuma brīdī stāvēju uz starta Stipro skrējienā, kur trases vidū mani ne tikai pārmāca nogurums, bet arī pacēlās temperatūra līdz gandrīz 38, izbaudīju dīvainas parādības uz ādas, ko nekas „neņem”, garastāvokļa svārstības, mūžīgi sliktās nedēļas nogales, bet iemācījos smaidīt, un uz jaukajiem brīvdienu novēlējumiem māt ar galvu, zinot, ka pēc pāris stundām mans labākais draugs būs dūnu sega un pretdrudža tabletītes. Uzzināju, kā ir, kad ir mazasinība, un nav spēka uzkāpt pa trepēm līdz trešajam nemaz nerunājot par 4. stāvu, Cik dīvaina sajūta ir naktī atverot acis un jūtot, ka tās ir pilnīgi sausas, ka apmulsumā vienīgais ko darīt ir vērt acis ciet un gulēt tālāk. Ak jā, un lai visu to dabūtu, vēl samaksāju bargu naudu.
Šobrīd stāsta pirmais posms ir noslēdzies – saņemti analīžu rezultāti, kas parādīja, ka ar visām zālēm vīrusa daudzums manā organismā pieaug. Esmu pārtraukusi terapiju, un, lai cik tas nebūtu smieklīgi, pirmā doma bija – o, varēšu skriet Nordea pusmaratonu. Paguvu jau arī vēl pa zemāko cenu pieteikties Ventspils pusmaratonam. Tagad gaidu, kad Latvijā sāksies jauno zāļu klīniskā izpēte – esmu izmēģinājuma trusīšu rindā. Runā, ka tas varot būt jau drīz, varbūt pirms tā vēl paspēšu noskriet Liepājas pusmaratonu, kas man pagājšgad ļoti patika. Dzīve kādā brīdī atkal ieviesīs korekcijas skriešanas un vispār visos plānos uz vēl kādu brīdi, labākajā variantā uz 48 nedēļām, tā kā turu īkšķus, ka jaunās indes uz manu vīrusu iedarbosies labāk un iznīcinošāk.
Tiekamies tuvākajos mačos, varbūt skriešu bet varbūt būšu tikai līdzjutējs, jaauj kājas un jāpārbauda spēki garākā skrējienā.
Daži linki, kuros ir informācija par C hepatītu:
http://www.hepatits.lv/
http://www.veselasaknas.lv/lv/
http://www.hepatitis-central.
Blogi un forums:
http://www.c-hepatits.
http://chepattarstesana.
http://www.calis.lv/forums/
km 
-
Novēlu Tev izturību un lai viss izdodas! Cerēsim uz to labāko un Tev izdosies uzvarēt!
Novēlu izturību un nepadoties. Ar tavu apņēmību es domāju, ka tev viss izdosies.
Izlasot garo rakstu par Ingas smago dzīves periodu- slimību,gandrīz pat apraudājos.Tiešām cilvēciski palika smagi- iekšēji.Pašam ir bijuši kritiski momenti,ka esi neziņā,ko iesākt,kā būt tālāk.Es mēģinu dzīvot ar apziņu,ka ir augstāk stāvoši spēki,kas var ietekmēt dzīvi(gan labi,gan slikti).Ticība-ļoti,ļoti,ļoti svarīga mūsu trauslajā dzīves periodā,jo tā dod itin visu.Katram cilvēkam ir sava misija uz zemes,tikai kā mēs protam un spējam to izpildīt-ir atkarīga no mums pašiem,un gribas.Slimības posms Ingas dzīvē ir smags un neviens nevar pateit,cik ilgs.Esi spēcīga Inga-turies,mēs visi turēsim par Tevi īkšķus,lai viss veiksmīgi ritētu ar izveseļošanos.Noskrienot kārtējo distanci būsim ar Tevi.Tev izdosies uzvarēt slimību!:)
Nav citu variantu – TU UZVARĒSI ŠĪS DRAŅĶĪBAS,tāpat kā pievārēji savu pirmo pusmaratonu.Apņēmību un izturību.
Apņēmības un izturības Tev pietiek pašai. Savukārt mēs – katrs, kurš izlasa šo rakstu – sūtam Tev savas labās domas. Un mēs esam daudz, stipri un vienoti. Domas ir materiālas, tas darbojas.
Viena labā doma arī no manis!
Viss vienmēr beidzas labi, ja kaut kas nav labi, tas nozīmē, ka nekas vēl nav beidzies! :)
Pievienojos katrā vārdā Ainara teiktajam. Sūtu arī savas labās domas!
Lai Dieviņš palīdz Tavos visgrūtajos brīžos! Izturību Tev un Taviem tuvajiem un mēs ticam, ka viss būs labi!
Paldies par laba vēlējumiem un labajām domām :) Saraudinājāt mani. Ceru, ka mana pieredze vēl kādam liks nepadoties, uzaut kedas, un skriet par spīti visam, jo laikam jau tomēr skriešana ir viens no veidiem, kā pārvarēt grūtus brīžos, atceroties, ko es varu izdarīt,ir vieglāk pieveikt kārtējo grūtumu :)
Tava apņēmība, neatlaidība, ticība un gara spēks ir Tavs ceļš uz izveseļošanos! Labās domas no manis!
Novēlu tev lielu, lielu izturību!!! Un pievienojos pārējiem par labājām domām!!!
Apbrīnoju spēju domāt par skriešanu šādā dzīves posmā. Tā kā Veselība ir prioritāte, tad pievienojos laba vēlētājiem un turpināšu virtuāli sekot līdzi meiteņu trešdienas skrējieniem ;) lai izdodas!
Un es domāju, kur esi palikusi pēc pagājušās aktīvās sezonas. Neienāca pat prātā ka var būt kāda tik nopietna šaize. Lai mūsu visas labās domas materializējas!
pivienojos un sūtu arī visas labākās un pozitīvākās domas! noteikti, noteikti, noteikti – būs viss labi!!! :))
Pavisam noteikti sūtu savas labās domas, lai izdodas, tev ir cīnītājas gars!!Turies! ;)
Turies!!!
Pievienojos izturības velējumiem un novēlu pēc iespējas ātrāku atveseļošanos! Cilvēki kuri nepadodas, tā ir nenovertējama bagātība! Turi buru! ;)
tas viss atkal noved pie domām par to, cik sīki mēs esam Māmiņas Dabas priekšā un vienīgais, kas mums ir -ir mūsu Gribasspēks un Neatlaidība, lai pieveiktu gan maratonu, gan vīrusus.
visas labaas domas arii no manis!! tavs speeks un nepadoshanaas ir vislabaakaas zaales!
Kā var inficēties ar C hepatītu?
•Medicīnisku manipulāciju laikā, piem., ķirurģijā, pārlejot inficētas asinis, zobārstniecībā utt.
•Lietojot intravenozās narkotikas
•Seksuālā kontakta laikā
•Sadzīvē: tetovējot, caurdurot pīrsingu, lietojot inficētus manikīra un skūšanās piederumus, zobu birstes utt.
Biežākie inficēšanās veidi mūsdienās:
•nesterilas adatas, narkotiku lietošana
•hemodialīze
•tetovējumi u.tml.
•ādas bojājumi ar nesteriliem instrumentiem
•perinatāli no HCV inficētām mātēm
•gadījuma dzimumsakari un bieža partneru maiņa
•nepārbaudītu asiņu un to preparātu pārliešana
Tik stipriem cilvēkiem viss izdodās , Tev noteikti izdosies :)
Cepuri nost Tavā priekšā, ka centies nosriet to vīruseli. Esi stipra-nepadodies un domāju, ka pa visiem kopā tiksim ar to galā.
Tad tadēļ pēdējā laikā esi starp līdzjutējiem … Bet es zinu, Tu pieveiksi šo slimību-galvenais tam ticēt!
Nepadodies un veseļojies! :)
Mēs esam ar Tevi, tā kā tiekamies sacensībās un citos skriešanas ceļos! :)
Pievienojos labo domu sūtījumiem. Tikai daži Tavi pirstarta padomi Kuldīgā ir ļāvuši nešaubīgi saprast, ka piederi pie stipriem ļaudīm. Pie tiem, kuri nepadodas. Tev izdosies! Noteikti izdosies!
Sūtu dziesmu: http://www.youtube.com/watch?v=Y1K5lWiNGmY
Dziesma ir par krūts vēzi, bet tāpat ļoti iedvesmojoša.
turies, turies, turies! pievienojos sm72, Tev ir liela drosme un spīts, ja reiz centies NOSKRIET to draņķību! es ticu, ka vismaz 50% no katras slimības ir “galvā”, tieši tādēļ ar tik daudzu līdzi-jutēju palīdzību Tev IZDOSIES! :)
Tāpat kā dabā pašlaik viss plaukst un uzzied, lai mobilizējas arī Tavi dzīvības spēki un palīdz atgriezties stiprai veselībai.Mēs visi esam ar un par Tevi!
Cerams, ka nevis neveselība ievīesīs korekcijas Tavos turpmākajos skriešanas plānos, bet gan skriešana ienesīs savas pozitīvās korekcijas slimības prognozētajā gaitā. Skrējējus nevar (nedrīkst!) pieveikt. Vīruss drusku pabaidīja – un prom būs, ja jau VISI tik ļoti to vēlas.
Lai Tev, Inga, viss izdodas!!!
Būtu labi, ja varētu organizēt finansiālu palīdzību. Mēs esam daudzi, ja katrs vismaz pa druskai, tad kāds atbalsts ārstniecībai salasīsies. Bet visādi citādi, protams, lai Tev viss izdodas un galvenais ticēt, ticēt un vēlreiz ticēt, tad jau arī viss būs OK.
Neesmu Dievs, lai teiktu, ka viss būs labi, bet pilnīgi noteikti zinu, ka sasniegt kaut ko var tikai un vienīgi cīnoties par to. Lai pietiek spēka šajā cīņā. Izturību un nepadošanos. Un ticību. Turies!
Sper, sper, Pērkoni, deviņiem zibeņiem,
Sadedz, slimība, ziliem uguņiem,
Nīksti, dilsti, vīruseli,
Zūdi kā rudens lapa no zara!
(pārfrazēts Skyforger:)
Tev izdosies. Par to nav šaubu.
Paldies :) Jūs visi esat lieliski.
Vienkārši ir jāpieņem, ka arī ar labiem cilvēkiem notiek sliktas lietas.
Bet, kad kāds jūsu draugs sūdzas par nogurumu, dzīves apnikumu vai nesaprotamu fizisku un garīgu izsīkumu, iesakiet aiziet pie ārsta un pārbaudīties uz C hepatītu, jo šī slimība tiek saukta par kluso nāvi – tai nav īpašu simptomu, tā klusi piezogas un grauž :(
Novēlu izturību un saglabāt ticību, ka viss beigsies labi!
Un paldies par rakstu. Tieši šādi raksti vislabāk atgādina cik veselība ir svarīga un ceru, ka liks mums visiem aizdomāties un vairāk rūpēties par to.
Lai izdodas noskriet to slikto kaiti!
Inga_K, turēšu visus īkšķus, lai tas nelabais atkāpjas redzot noskrieniešu pārspēku! Tiekamies kaut kur skriešanas trasēs!:)
Tev viss būs lieliski:)Turi degunu gaisā:)
Izgāju to pašu. To vārdiem nevar aprakstīt(depresija,bezspēks un augstā temperatūra u.c izpausmes). Pēdejo mēnesi Ribvarin tablešu sauju stūmu mutē ar spēku, nevarēju norīt. Izārstējos, bet organisms joprojām atceras..
Atsāku skriet, ir ļoti grūti it sevišķi karstā laikā…
Tomēr skriešana palīdz pret visām kaitēm:)
Uz satikšanos skrējienā:)))
p.s Kad Dalai Lamam jautāja, kas viņu visvairāk pārteidz runājot par cilvēci, viņš atbildēja:
Cilvēks. Jo viņš ziedo savu veselību, lai nopelnītu naudu, tad viņš atdod šo naudu, lai atgūtu veselību.
Un tad arī tik daudz satraucas par nākotni, ka neizbauda tagadni; rezultātā viņš nedzīvo ne tagadnē ne nākotnē; viņš dzīvo it kā nekad negrasītos mirt, un tad nomirst nekad tā lāga nedzīvojis.
R.
Spēku un izturību!
Turies, Inguci! Gandrīz apraudājos, izlasot Tavu bēdu stāstu! Es ticu, ka Tev viss būs labi! Galvenais – nepadodies un nepārstāj ticēt sev un visam labajam!
Veseļojies.
Man līdzīgs bēdu stāsts, kas nu jau gandrīz trīs mēnešus pieder pagātnei un ceru, ka arī paliks pagātnē uz neatgriešanos. Diagnozi uzzināju 2007.gadā nododot asinis donoros, pēc tam 2x gadā nodevu analīzes, novērojos LICā un pagājušogad pavasarī saņēmu piedāvājumu ārstēties. Ar dakteri vienojāmies, ka vasarā krāšu spēkus un naudu un, ja būs genotips, kas paredz īso kursu, tad rudenī sākšu (mans aprēķins bija, lai iespējami maz palaistu garām skriešanas pasākumus). Tā mēs abas, neko par otras bēdu nezinot, visu vasaru esam plecu pie pleca skrējušas ar līdzīgām domām. Pirmo poti saņēmu 8.septembrī un vēl bija spēks noskriet Jūrmalā Baltic Miles gan 5, gan 10km, Ogrē kalnaino 7 km (skrēju gan tikai lejā no kalniem, augšā vilkos), Valmierā un Siguldā pa 5-tim un tad likos ziemas guļā kompānijā ar C briesmoni, jo paskriet es vairs nevarēju. Izrēķināju, ka uz februāra beigām mūsu tuvība būs beigusies un būs jāsāk jauna dzīve, pieteicos uz Berlīnes pusmaratonu. Pagaidām visi plāni strādā.
Inguci, turies, nepadodies. Mums tiekot tāds smagums, cik katrs var panest. Tu esi stipra, tāpēc tik daudz jācieš, bet tas vainagosies ar panākumiem.
Piebilde pie Igas_K teiktā: “Bet, kad kāds jūsu draugs sūdzas par nogurumu, dzīves apnikumu vai nesaprotamu fizisku un garīgu izsīkumu, iesakiet aiziet pie ārsta un pārbaudīties uz C hepatītu”
Ja nav vēlēšanās komunicēt ar ārstiem (piemēram attieksmes dēļ, k;a tas ir arī Ingas stāstā), tad labs veids, kā pārbaudīties, ir pieteikties nodot asinis kā donoram. Tur nu gan tiek pārbaudītas visas zarazas un pie tam bez maksas un ja vēl izrādies vesels, tad esi arī kādam reāli palīdzējis.
Var arī vienkārši bez ārsta nosūtījuma aiziet uz Gulbja laboratoriju un uztaisīt HCV antigēna testu par 5 latiem.
Jūs ABAS,esat ČOINĀS meitenes,ar visu tiksiet galā.
Didzi, tik foršā kompānijā nemaz savādākas nevaram būt ;)
Noskrien lapa, tās dalībniekiem, iespējams pat pašiem nenojaušot, man devusi milzīgu atbalstu, motivāciju ātrāk atgriezties trasē un līdz ar to dzīvē. Viss, kas mūs nenogalina, padara stiprākus.
dot! Neiet runa par nosūtījumu, bet par attieksmi. Cilvēks bez medicīnas izglītības var arī nezināt uz ko vēl pārbaudīties, bet dakteris, kurš redz, ka ALAT rādītājs ir virs normas un blisina acis un neiedomājas pārbaudīt hepatītu man nešķiet sevišķi nopietns
http://www.delfi.lv/news/national/politics/hepatita-diena-riko-akciju-klusais-slepkava-dodas-uz-saeimu.d?id=42373340
pirmo reizi mūžā iegāju http://www.manabalss.lv, bet minēto iniciatīvu nemanīju….
Inga_K, veseļojies! Un varbūt tomēr – pasaudzē, vismaz reizēm, sevi.
http://manabalss.lv/par-dzivi-bez-c-hepatita/show šeit var nobalsot.
vajag baudīt dzīvi…
vajag tai ļauties…
vajag aplauzties un sasisties…
un krist…
un iemācīties piecelties…
baudi!…
ļaujies!…
dzīvo!!!
Inga_K, man šķiet, ka Tu jau esi iemācījusies “piecelties”…un tas ir pats galvenais!Nav svarīgi, kas ar mums notiek. Svarīgākais ir tas, kā mēs ar to tiekam galā. Tā ir dzīves pamatvērtība. Tev izdodas un tas ir galvenais :) Veseļojies un manas labās domas ir ar Tevi! :)
Kopš vakardienas balsošana ir atsākusies, un sācies ilgais ceļš uz 10 000 balsīm par hepatīta terapiju bez maksas.
Visi, kam ir internetbanka, balsojiet, un mudiniet to darīt savus tuviniekus!
Saite http://www.hepatits.lv
[…] Cīņa ar hepatītu. Kā tas lika mainīt attieksmi pret dzīvi, skriešanu? Varbūt arī tas kaut kādā ziņā ietekmēja lēmumu par trenera piesaistīšanu? […]