Rakstīt grāmatu “Dzimuši, lai skrietu” Kristoferu Makdugalu pamudināja pavisam vienkāršs jautājums – kāpēc man sāp kāja? Viļoties rietumu medicīnas skaidrojumos un ieteikumos (ir jāpārtrauc skriet!), autors uzzina par indiāņu cilti – izcilākajiem skrējējiem pasaulē, kuri spēj noskriet apbrīnojami garas distances un kuru vienīgā acīmredzamā motivācija ir kustības prieks.
Dzīvojot gandrīz pilnīgā izolācijā, Meksikas taraumaru cilts indiāņi gadsimtiem ilgi ir praktizējuši tehnikas, kas ļauj noskriet simtiem jūdžu bez apstājas. Pārcilvēciskais talants iet rokrokā ar apbrīnojami labu veselību un garīgu stabilitāti. Pateicoties savādniekam un vientuļniekam, vārdā Baltais Zirgs, kurš jau ilgstoši dzīvojis šai neparastajā ciltī, autors atklāj ne vienu vien taraumaru cilts noslēpumu, un galu galā arī superatlētu sevī.
“Kas attiecas uz sevišķi garām distancēm, taraumaru skrējēji ir nepārspējami: viņi noskries sacīkšu zirgu, gepardu, olimpisko maratonistu. Ļoti maz ir tādu ciltij nepiederošu cilvēku, kuri redzējuši taraumaras darbībā, taču kanjoni jau gadsimtiem ilgi bijuši pārsteidzošu stāstu avots par viņu pārcilvēcisko sīkstumu un mierpilno dabu. [..] Kāds piedzīvojumu meklētājs pavadījis desmit stundas, rāpjoties augšup un pāri Vara kanjona kalnam ar mūli; taraumaru skrējējs pieveicis šo attālumu deviņdesmit minūtēs.” Kristofers Makdugals
“Grāmata “Dzimuši, lai skrietu” ir laikam visiedvesmojošākā grāmata par skriešanu, kādu man gadījies turēt savās rokās un lasīt. Tajā stāstīts par Tarahumara cilts indiāņiem, kuri dzīvo Meksikas kalnos un neticamā kārtā spēj regulāri skriet prātam neaptveramus attālumus. Grāmatas autors, pats būdams skrējējs, mēģina iedziļināties šo indiāņu dzīvesveidā un izprast to fenomenālo spēju cēloņus. Vai šādas pārcilvēciskas spējas tiešām piemīt tikai vienai ciltij? Vai tomēr katrā no mums iekšā snauž gargabalnieka gēns, tikai mūsu lielākā daļa to nav pamodinājusi? Ne bez ievērības atstāts fakts, ka šie indiāņi skrien paštaisītās sandalēs vai vispār basām kājām un, kā par brīnumu, iztiek bez jebkādām modernā mūsdienu skrējēja tipiskajām problēmām un traumām. Viena grāmatas nodaļa veltīta tieši šai apavu tēmai, kurā autors apkopojis informāciju par to, cik negatīvu iespaidu mūsdienu skriešanas apavi atstāj uz mūsu ķermeni. Taču grāmata nav par skriešanu basām kājām, tā ir par skriešanu vispār, par skriešanas prieku, par to, ka skriet var būt viegli, ka skriet var katrs no mums un ka tieši tam mēs esam radīti. Tiesa, šis basās skriešanas aspekts it kā nemanāmi vijas cauri sižetam, lai gan varbūt to tā uztver tikai tāds baskāju skriešanas piekritējs kā es. Ļoti labi sižetā iepīti arī dažādi fakti par ultramaratoniem, kurus novērtēs ļoti garo distanču cienītāji. Grāmatas galvenais varonis – amerikānis Micah True jeb Baltais Zirgs, kurš stāstā pilda vidutāja lomu starp Tarahumara indiāņiem un pārējo pasauli, kā arī ir viens no dižākajiem cilvēkiem garo distanču skrējēju sabiedrībā – nesen atstāja šo pasauli, tāpēc, kavējoties atmiņās, ir vērts šo grāmatu pārlasīt vēlreiz.” OreMan, Latvijas Baskāju skriešanas biedrība
Grāmata “Dzimuši, lai skrietu” ir iedvesmojoša lasāmviela, kas motivē nodarboties ar sportu ikdienā un nostiprina pārliecību, ka mēs visi esam dzimuši, lai skrietu. Komentāros uzraksti kāpēc tu skrien, un pēc Nordea Rīgas maratona mēs izlozēsim trīs skrējējus, kas iegūs šo grāmatu savā īpašumā. Grāmatveikalu plaukots “Dzimuši, lai skrietu” parādīsies nedēļas nogalē. Iegādājoties interneta grāmatnīcā www.jr.lv un reģistrējoties, var saņemt 10% atlaidi grāmatas iegādei.
km 
-
Skrienu, lai dzīvotu (ilgi un laimīgi).
Kur civilizācija netiek klāt, tur saglabājas cilvēka dabīgās spējas un arī senās zināšanas. Šī varbūt varētu kļūt par manu pirmo izlasīto grāmatu par skriešanu vai veselīgu dzīvesveidu. Kaut gan no otras puses – ko tur ko lasīt, tas vienkārši ir jādara un tad vienā mirklī “atnāk vaļā” un informācija sāk nākt pa taisno.
Būs jāiegādā, ja nepaveiksies izlozē.
Skrienu un vispār kustos, jo man sagādā baudu nebūt vārgulim. Lai mežā varētu izbaudīt orientēšanos un kājas neķertos aiz zariem. Lai riteņa nešana sestajā stāvā nebūtu mocības. Lai būtu lielāks prieks būt dzīvam.
Skrienu, lai ne tikai redzētu, bet izjustu gadalaiku maiņas, lai izbaudītu ziedoņa reibinošās smaržas, lai satiktos ar stirnām un pastrīdētos ar dzeguzēm par gadu skaitu, lai sajūsminātos par cīruļu augstuma rekordiem un pabaidītu pīles. Skrienot es izjūtu sevi kā dabas daļu un – jo vairāk skrienu, ja vairāk tas man nepieciešams. Nu jau katru dienu…
Izklausās, ka tā ir laba grāmata un laikam būtu stulbi prasīt cik maratonus tartari ir uzvarējuši.
Es skrienu, jo esmu skrējējs. Un skrējēji skrien.
Uj, nevis taraumaras, nevis tartari. Atvainojos.
Es skrienu, lai sajustos laimīga!
Jāpiekrīt Ievai, būs jāiegādā vai jāaizņemas, ja nepaveiksies izlozē.
Skrienu tāpēc, ka nevaru neskriet. Ja tiek izlaista vairāk, kā viena diena, tad garastāvoklis slikts, pašsajūta nekāda, kā arī no rīta lielisks veids kā pamosties.
Es skrienu, jo ta es varu no visa atselģties!
Ja nav noslēpums cik naudiņas viņa maksās?
Kā jau iepriekš minēju, tad man nav vairs jāmeklē liela motivācija, lai skrietu, tā jau ir kļuvusi par vajadzību. Varētu teikt, ka zināmā mērā tas ir ieradums, varbūt pat atkarība, kas man patīk!
Ja kādam ir vēlme un vēlēšanās,man ir pdf fails ar šo grāmatu angļu valodā ;)
Runā… visa galamērķis esot laime.
Pie vērtēšanas, iespējams, būtu jāņem vērā arī šie: http://www.noskrien.lv/kada-ir-tava-motivacija-skriet/
arī komentāros ierakstītie.
Es skrienu, lai pārbaudītu savu spēju limitus.
Es skrienu,lai netraucēti pabūtu vienatnē ar sevi.
Es skrienu, jo skriešana man uzlabo garastāvokli, sakārto domas un es jūtos daudz dzīvespriecīgāka, kā arī, lai būtu vesela un laimīga!!!
Es skrienu, jo esmu dzimis, lai skrietu! Es bērnībā daudz skrēju un pēcāk mani pasaule iemācīja, ka skriet ir garām. Man prieks, ka esmu atpakaļ uz ceļa ;)
Pievērsiet uzmanību grāmatas vāka bildes lejasdaļai cik principiāli atšķirīgi katrs skrējējs ir “sagatavojis” pēdu, lai piezemētos un atspertos nākamajam solim. Purngals pret Papēdi!
Ultramaratonistam, vegānam Skotam Jurekam (uz vāka pa kreisi) nesen ir iznakusi pašam sava grāmata “Eat % Run” un Kristofers Makdugals epizodiski būs vieszvaigzne grāmatas reklamēšanas tūrē pa ameriku. http://www.amazon.com/Eat-Run-Ultramarathon-Greatness-ebook/dp/B005OCHOZS
Es skrienu, lai dzīvotu un dzīvoju, lai skrietu. ;)
skrienu, lai pārkāptu sava prāta uzliktās robežas, un atkal un atkal izdzīvot sajūtu, ka pie noteikta attāluma šķiet kājas nes pašas un nekas nav neiespējams! :))
skrienu, jo gribu to darīt
Man skkriešana ir kā meditācija – laiks sarunai ar sevi, pārdomām, un pēcāk arī laimes hormonam :D Neskriet nevaru – palieku kašķīga un īgna, riebjos pati sev.
Skrienu, lai izvēdinātu galvu un plaušas. Skolā un darbā kustēšanās nav pārāk daudz, tāpēc skriešana palīdz izdzenāt asinis un ļauj “neierūsēt”.
skrienu, lai grēkotu ar ēdienu, lai izvēdinātu galvu no dumām domām, lai noķertu iedvesmu, lai izmestu negatīvās emocijas, lai gūtu prieku, lai apskrietu apkārt pasaulei, lai rastu atbildes uz jautājumiem
Skrienu, jo patīk. Skrienot varu sakārtot savas domas, rast enerģiju darbam – dzīvesspars.:)
skrienu,jo man patīk un tas rada prieku :)
Diemzheel, skrieshanu taa pa iistam noveertee tikai tad, kad VAIRS kaut kaadu iemeslu deelj nevari skriet… ilgaaku vai iisaaku laika posmu – nav iipashi svariigi…. kad zaudee iespeeju skriet – zaudee lielu dalju dziives garshas, dziives dalju, varbuut pat savaa zinjaa personiigi lielaako un noziimiigaako dalju, jo skrieshana ir kaut kas vairaak par eeshanu, par tehniku un apaviem, par rezultaatiem un meerkjiem, par pulsu un aerobo zonu, par distanci un tempu, par eksisteeshanu, par izdziivoshanu, par meditaaciju, par laimi… skrieshana ir unikaals instruments, kas sniedz tev visu, ko tev vajag dziivee – atbildes uz visiem taviem jautaajumiem, visus sarezgiitaako situaaciju risinaajumus. Skrieshana vienmeer runaa tava organisma vietaa. Arii neskrieshana, reizeem…
Skrienu, lai nedaudz atrautos no zemes.
Skrienu, jo šī man tiešām ir fiziska atkarība, bez kuras nevaru iztikt.
Izlaižot visus līču-loku spriedelējumus (par veselību, būšanu ar sevi, domu sakārtošanu utt.), pāri paliek: es skrienu, lai skrietu :D
Es skrienu, lai būtu izturīga. Izturība savukārt dod lielāku prieku skriet. Vēl skrienu, lai sakārtotu domas un pieņemtu pareizus lēmumus.
Es skrienu jo tas ir man zināmais lētākais un efektīvākais veids,kā nedomāt un justies laimīgam par to,ka esi.
Skrienu, lai varētu izbaudīt pozitīvo satraukumu un jauku cilvēku sabiedrību skriešanas pasākumos, kas dod ļoti, ļoti daudz pozitīvu emociju. Un finišā milzu gandarījumu.
Man patīk sacensības! Un piedaloties tajās vienmēr cenšos kādu noskriet…un lai tas izdotos ir jāskrien un jo vairāk skrienu,jo vairāk tas patīk…
Skrējēji skrien aiz tā paša iemesla, kura dēļ putni lido un zivis peld… Suga tāda. :)
Anduli, drīzāk tāds dzīvesveids.
Laumiic, varam teikt arī tā. Viens otru neizslēdz. :)
Varbūt būšu banāls ,bet tā tiešām ir atkarība. Bet es neiešu ārstēties. Turpināšu bēgułot.
Skrejāmās tupeles parasti stāv virtuvē uz palodzes, kur tuvējā šķirbiņa tās vēdina. Tad nu staigāju tām apkārt kā kaķis pusdzīvai pelei un uzvelkos. Sajūtu, kā parasti apavi (bet varbūt ne tik parasti) mani izaicina un tad nākas aut kājas, lai dotos ārā
Viedoklis par grāmatu – http://drazejs.blogspot.com/2012/04/viss-ir-vienkarsi-skrien.html
Es skrienu, lai organiski iekļautos dabā un kļūtu viens vesels ar to.
Man skriešana kā jau daudziem ir sava veida atkarība. Skrienu, lai gūtu baudu no apziņas, ka kārtējo reizi esmu pieveicis savu slinkumu, ka nepadodos, ka varu!!! Turklāt sacensību gars bieži vien dzen uz priekšu krietni ātrāk kā pirms tam bija iecerēts!
Nu ja – un veselības aspekts arī nav mazsvarīgs… ceru, ka to uzlaboju :))
skrienu, jo mana draudīgaa ēna man min uz papēžiem :D
Skrienu, lai ēstu – garšo ēst! :D
Bet vispār skriešana vēl viena no n-tajām dimensijām, jāskrien, lai varētu vēl un igāk un vairāk noskriet, citādi nīgrums nāk virsū!
Vispār būtu ļoti interesanti pārlasīt šo stāstu vēlreiz latviski. Vienmēr esmu domājis, nez, kā pareizi būtu tulkot, piemēram, `Trail running`. `Taku skriešana` ne pēc kā neizklausās. Tas pats ar vēl daudziem terminiem, kas angliski ir ļoti iegājušies, bet latviskojumus neesmu dzirdējis.
Skrienu, lai sakārtotu domas, nomierinātos no ikdienas stresa, aizbēgtu no rutīnas. Skriešana pati par sevi nav rutīna. Skriešana katru reizi ir kaut kas jauns.
Es skrienu, lai izskrietu savu “sūdu” un tāpat vien.
Man patīk ēst, ēst daudz!
Un man patīk tas, ko skriešana izdara ar manu gribasspēku un vēl vismaz 15 ne mazāk slikti iemesli lai skrietu!
man liekas, ka mans tētis (72 g, aktīvs zinātnieks) skrien, lai izkustinātu kaulus un smadzenes; mana Māsa skrien apkārt Momblānam, lai izkrāsotu savu dzivi; mans vīrs pēc darba skrien, lai pārslēgtos uz citām domām; mans dēls skrien, jo viņa vecāki skrien; mūsu draugi un viņu bērni skrien un visi bariņā dodas uz Eiropu skriet.
es nezinu, kāpēc es skrienu. Tā vienkārši ir sanācis.
Es skrienu, lai būtu stiprāka – garīgi. Arī fiziski, bet, manuprāt, fiziskais spēks izriet no garīgā, ko vari vairot skrienot.
P.S. MRX ļoti precīzi uzrakstīja manas domas par tām sajūtām, kas rodas, kad nevari skriet. Kad skrien, ir patīkami apzināties, ka to vari, jo ne vienmēr tas ir iespējams.
P.S.2. Iedomājos, ka varētu būt pavisam cita sajūta, iepazīstot šo grāmatu ar apziņu, ka Caballo Blanco ir aizgājis savu ceļu. Jo tad, kad es iepazinu šī burvīgā stāsa varoņus, man patika doma par to, ka viņi kaut kur tagad skrien… Īpaši Caballo – kaut kur Meksikas kalnos. Tā kā Caballo Blanco ir viens no iespaidīgākajiem (es teiktu – visiespaidīgākais) grāmatas varoņiem, tad viņa aiziešana, manuprāt, ietekmē arī grāmatu. Tagad tā varētu būt kā leģenda par Balto Zirgu, kas īstenojis savu sapni par brīvu un īstu skrējienu…
Skrienu, lai būtu vesels, lai trenētu raksturu un pārvarētu sevi
Pagaidām gan laikam grāmata nav pieejama arī minētajā JR internetveikalā, vismaz atrast neizdevās.
Skrienu, lai uzlabotu savas dzīves kvalitāti, kura, savukārt, dod man iespēju skriet.
Ja tā pavisam godīgi, tad man jāpiekrīt aijach – es arī nezinu, kāpēc es skrienu, tā vienkārši ir sanācis. Protams, ir labi izbaudīt skriešanas “blakusparādības” – kalnā skrienot noskriet par sevi divreiz jaunākus kolēģus, izjust kontroli par savu ķermeni, laimes hormona pieplūdudmu, bet vai tieši tāpēc es skrienu? Nez vai…
Skrienu , lai sacensībās apskrietu sava līmeņa konkurentus. Lēni un ilgi skriet man liekas ir grūti.
Skrienu, jo patīk!
Skrienu lai būtu vesels (gan fiziski, gan garā) un tā ir arī lieliska iespēja pabūt vienam, citreiz arī tieši pretēji – ar kādu socializēties. Un sacensības tas jau ir dēļ tā, ka ir iespējams savu pagātnes “es” izaicināt un pārspēt.
Skriešana ir mans pēdējais “neveselīgais” ieradums, kas man vēl atlicis:D Bez endorfīna ikdienišķās devas nav “aršana”:D
Sāku skriet tik šogad, bet vēlme jau galvā bij iepriekš šaudījusies. Daru to no rītiem pirms darba, apmēram ap sēsiem, kad apkārt viss un visi vēl čuč, nu tik putni bļauj nenogurdami un saule lēnām virs apvāršņa parādās. Tas viss pagaidām tik sava prieka pēc. Un prieks par sevi liels… :)
Skrienu, jo nevaru apstāties.
Skrienu, lai uzlabotu jau sasniegto.
Skrienu, jo PATĪK.
Nu jau atkarība.
Šo vēlētos izlasīt :). katrā ziņā pirmsmaratona depresijai :D pievienojusies nepatika pret jebkādiem apaviem, katru nedēļu kādu gabalu noteikti skrienu basām kājām pa mežu, zariem, čiekuriem, nu jau sanāk ap 20km nedēļā baso kāju skrējieni. Skrienu un fantazēju – beigsies sezona un skriešanas apavus vairs nevilkšu vispār :D. Katrā ziņā basām kājām skrienu nevis, lai izvairītos no skriešanas apavu radītām traumām, bet gan lai sajustu tuvumu ar dabu un neticamu prieka sajūtu. Šobrīd tie ir vienīgie skrējieni, kuros dodos bez piespiešanās.
Man ir daudz ‘neveselīgu’ ieradumu. Man patīk ēst daudz (garšīgi un daudz manā izpratnē ir sinonīmi). Es šat tad paniekojos ar Aliem (kas var būt gardāks par šo). Esmu slinks (varu brīvdienās 10 stundas nozvilnēt pie TV).
Un galvenais ‘netikums’, kas atsver iepriekšējos – ESMU SKRIEŠANAS ATKARĪGAIS. Un varu lepoties, ka neesmu nevarīgs vecis zilpalēkā krāsā, nošņurcis ar milzīgu alusvēderu. Un pagaidām netaisos nevienu ‘netikumu’ mest pie malas. Dzīve ir dota lai to baudītu nevis ‘pareizi’ ar mokām to novilktu
Labais, ro, man prieks par Tevi :)
OreMan, kādreiz jau jāsāk arī skriet ar basām, jo gan jau reiz teicu, ka vasarā pēdējos divus gadus apavus velku tikai, lai skrietu :D (un brauktu ar riteni). Protams, dzīvojot pilsētā tas diez vai būtu iespējams ;).
Teici, teici, to atceros. Nu jā, grūtāk jau tas pilsētā ir, bet arī ne neiespējami ;)
Es skrienu, lai iepazitu sevi tuvak- savas spejas, robezas, bailes un drosmi..
…atkal un atkal pārliecinos, ka uzdot jautājumu – kāpēc es skrienu? – ir pilnīgi lieki. Neviens jau mani nedzen! …iekāpju savās botiņās, apbruņojos ar mūziku un aiztipinu meža virzienā…pēc pāris km un Sapņu trepju, un Velna vārdā saukto vietu apmeklēšanas – saprotu, ka manas dusmas nav tikušas pāri kādam pakāpienam, mana neoma ir aizķērusies aiz kādas saknes mežā…un atkal viss ir OK!
Izdomāju atbildi uz savu jautājumu, kā varētu latviskot Trail runner – Takskrējis (pēc līdzības ar multeni par Road runner jeb ceļskrēji). Tad Trail running varētu saukt par takskriešanu. Tas gan neizklausās tik labi kā takskrējis, bet varbūt ieiesies :)
Jebkurā gadījumā būs interesanti palasīt, kā šīs lietas dēvētas `Dzimuši, lai skrietu` latviskajā variantā.
Man ari stipri interesetu tulkojums, it seviski tapec, ka ikdiena nodarbojos ar tulkosanu un izlasot Born to Run originalvalodaa sapratu, ka iztulkot to latviski butu diezgan liels izaicinajums. Gan slenga del, kas gramataa ir pari parem, gan tadu vardu ka trail runner u.c. latviskosanas del.
Es skrienu, lai nepārvērstos par rausīti, aizmirstu par darba un ikdienas lietām un stresiem, kā arī lai labi justos. Patīk sajūtas pēc skriešanas – enerģija un labsajūta. Skriešana rada atkarību.
Aivars703 jau uzrakstīja arī par manu motivāciju skriet – izrāva vārdus no mutes, jeb šajā gadījumā (kad rakstu) laikam jāsaka, ka norāva pirkstus no rokām.
Teikums no http://www.jr.lv – “Iesakām visiem Nordea Rīga 2012 maratona dalībniekiem!” Nordea pēc 2 dienām. Kas par murgu? Kavējas ar iznākšanu, (pēc weba datiem), ko man viņu pirmsmaratona naktī būs jālasa? ehhh…
Mieru, tikai mieru. Maza kļūdiņa ieviesusies, 2012 vietā jābūt 2013. ;D
Izmantojot Egnz piedāvājumu, tiku pie angliskā teksta. Iesaku tā darīt arī citiem 2012. gada NRM dalībniekiem. :)
Arle, tev tā grāmata jaņem līdzi uz NRM un skrienot jālasa skaļi citiem priekšā! Gan jau līdz finišam izlasīsi. :D
Ja grib skrējiena laikā, iekļaujoties maksimālajā kontrollaikā (6 stundas), izlasīt viesu grāmatu, tad jālasa ar ātrumu teju viena lappuse minūtē.. Varētu arī būt pagrūti, ja jālasa skaļi un pie viena vēl jāskatās arī, kur skrien..
Wow, es tiešām gribu šo grāmatu!!! Kā man viņa noderēs, gatavojoties utmb!
Kāpēc skrienu? Starta satraukums pirms lielajiem skrējieniem. Finiša spurts manā pirmajā maratonā. Finiša spurts manā CCC skrējienā. Tās emocijas ir nenovērtējamas. (Ui, tikko skudriņas atkal pārskrēja!) Tu esi gatavs no prieka kliegt, lēkt, dejot! Šī prieka dēļ ir vērts skriet, daudz skriet.
Nu re, uzrakstīju pāris teikumus un pilnīgi vai “uzskrūvējos”. Tiekamies svētdien! Lai mums veicas!;)
es skrienu prieka pēc, man ir piemeroti apavi, sporta krūšturis un smuks krekliņš, ko citiem atradī! :D
Atradu video ar grāmatas autoru: http://www.youtube.com/watch?v=b-iGZPtWXzE
Skrienu, lai atpūstos no ikdienas un iegūtu pozitīvas enerģijas/emociju lādiņu!
Skrienu tāpēc, ka varu…ja nevarētu, tad lidotu (rāpotu…peldētu…dajebkā uz priekšu tiktu)…
Patīk skriet, tāpēc skrienu, bet patīk tāpēc, ka izdodas atrauties no ikdienas, palīdz “sakārtot galvu” pirms vai pēc darba dienas un izbaudīt visas tās brīnišķīgās takas. Mans jaunais atklājums ir skriešana ārpus pilsētas, nesaprotu kā es varēju agrāk skriet pa Rīgas centru, Gaujas senlejai konkurentu nav!!
Grāmatas iegūst aijach, Atis, vargans. Visiem pārējiem paldies par lieliskajiem komentāriem.
Kādam ir info, šī grāmata jau ir pieejama Jāņa Rozes grāmatnīcā?
Jā ir, jau dabūju savā īpašumā :)Biju jau gan angliski lasījusi, bet latviski labāk.
Es šodien pats sevi apbalvoju ar šo grāmatu :)
Izlasīju kādu 1/5 no grāmatas un sapratu, ka tā nav priekš manis. Grūti lasījās. Nepaķēra. Ja kādam vajag, varu angļu valodā pdf nosūtīt
Kāds nepadalītos un iedotu man palasīt šo grāmatu?
Nu es varētu…
TIKO IZLASĪJU UN SAKU-ŠĪ IR LABA GRĀMATA, IESĀKUMĀ VILKTA GARUMĀ AR LIPĪGĀM,STATISTIKAS UN POPKULTŪRAS MUĻĶĪBĀM,TĪRI LAPPUŠU SKAITAM UN TIRGUM, BET OTRĀ PUSE KUR TUVĀK LIETAI IR LABA.PAVASARĪ MĒĢINĀŠU,JEB ATSĀKŠU KĀ BERNĪBĀ, SKRIET AR PLIKĀM KAJĀM PA MEŽA TAKĀM, JĀDABŪ TIRGŪ PARASTAS PLAKANAS, LĒTAS KEDAS UN TAD IESPĒJAMS AIZMETĪŠU ,JEB ATSTĀŠU ZIEMAI DĀRGĀS “ČĪBAS“…
PAR VESELĪGU DZĪVESVEIDU NEPĀRSITAMS ILGI BŪS POLS BREGS.