Cīrihes Jaunā gada maratons – ideāls gada sākums!

Piecēlos ap plkst. 6:00, tieši laikā, lai blakus esošajā ēstuvē pabrokastotu, konstatētu, ka mainīta mūsu lidmašīnas izeja uz citu, ne to, pie kuras nakšņojām, paklīstu pa lidostu, aplūkojot dažu veikaliņu piedāvājumu, un dotos uz izeju, lai kāptu ceļojuma turpceļa pēdējā transporta līdzeklī uz sava otrā pusmaratona mītnes zemi – Šveici.

Ierodoties Cīrihes Kloten lidostā, nopirkām S-Bahn biļeti uz pašu Cīrihi un jau ap 12:00 bijām tikuši līdz mūsu viesnīcai. Aprakstā bija rakstīts, ka viesnīcā var tikt iekšā tikai no 14:00, bet mūsu numuriņš laikam bija jau iztīrīts, tā kā tikām iekšā uzreiz. Nezinu, cik zvaigžņu viesnīca šī bija, bet pēc skata viss izskatījās smuki. Bijām jau meklējuši kādu no pašiem lētākajiem variantiem, bet tā kā Cīrihē dārgs ir pilnīgi viss (Cīrihe skaitoties pilsēta ar visaugstāko dzīves līmeni visā pasaulē), it īpaši jau ēdiens, tad arī šī lētākā viesnīca (lai gan neko sliktu par to nevaru teikt) bija visai padārga – 110 Šveices franki jeb 52.80 Latvijas lati par vienu nakti.. Un tas pat bez iekļautām brokastīm – tās maksāja papildus 26 frankus jeb 12.48 latus vienam rītam no vienas personas. Šo ekstru gan neizmantojām un brokastis gādājām paši.

Nākamais solis bija paēst kaut kur kaut ko līdzīgu pusdienām, nopirkt kādā veikalā kādu ēdienu citām ēdienreizēm un dažas stundiņas pagulēt. Visapkārt līņāja, tāpēc restorāna meklējumi nebija visai patīkams darbs, kaut arī viesnīcas istabiņā atradām lietussargu izmantošanai uzturēšanās laikā. Nedaudz pastaigājot apkārt, nevienai jēdzīgai ēstuvei tā arī neuzkūlāmies, tāpēc apēdām pa zupai vietējā viesnīcas restorānā. Negribēju ēst neko daudz vairāk, lai vēlāk nebūtu problēmas skriešanas laikā. Vēl apēdām kādu banānu, kādu šokolādes gabalu un patiešām arī pagulējām kādas trīs stundiņas. Piecēlāmies ap 19:00 un nolēmām pirms doties uz skriešanu vēl aizbraukt uz Cīrihes centru pie Cīrihes ezera paskatīties, kā tur notiek jaunā gada gaidīšana. Centrā satikām draugus no Latvijas – Salvi un Lauru -, kuri, apceļojot netālās kaimiņvalstis, tagad bija atbraukuši arī līdz Cīrihei, lai tālāk dotos, iespējams, uz Parīzi. Nedaudz pastaigājām pa centru, nekādas īpašās atrakcijas vēl nenotika, bet šādi tādi tirdziņi un gaismas jau bija.

Cīrihes jaunā gada maratona vieta patiesībā nebija pašā Cīrihē, bet blakus apgabalā/vietā – Schlieren. Mēs bijām iegādājuši sabiedriskā transporta biļeti, kas derīga vienu diennakti visiem Cīrihes transporta līdzekļiem, bet nolēmām ar to doties arī uz Schlieren, jo ārpus Cīrihes sanāk braukt tikai 1-2 pieturas. Diezgan veiksmīgi ar pavisam nelielu maldīšanās piedevu no Schlieren centra un dzelzceļa stacijas autobusa pieturas nokļuvām Unterrohr sporta hallē, kur paredzēts maratona starts un visu trīs distanču (maratona, pusmaratona un ceturtdaļmaratona) finišs. Nokļūstot šeit, iestājās pavisam cita atmosfēra – visapkārt sportiska paskata ļautiņi sporta drēbēs, tiesneši, sporta inventārs, sporta preču veikals, laukums ar tribīnēm un nekas neliecina par jaunā gada strauju tuvošanos – ja nu vienīgi personāls zilajos kreklos ar uzrakstu `Zurich Neu Jahrs Marathon 2010`.

Sports Halle Unterrohr - starta un finiša vieta

Piesakām savu klātieni, saņemam numurus ar vārdiem un Latvijas karodziņiem, kā arī vēl dažus suvenīrus – pārtiku un zeķes -, un kāpjam augšā tribīnēs pārģērbties. Tikai dienu pirms prombraukšanas esmu beidzot iegādājies ziemas skriešanas apģērbu – pieguļošās bikses un kreklu zem skriešanas jakas – un tagad šim apģērbam būs pirmais testa skrējiens. Jokoju, ka šīm biksēm (liekas, profesionāļi tās sauc par tights) būs daudz labākas aerodinamiskās īpašības par manām iepriekšējām vējā plandošajām biksēm, un tam vajadzētu ļaut man no sava ātruma nomest kādas piecas sekundes uz kilometru :)

Es ar sievu pirms starta

Šogad šāds Cīrihes jaunā gada maratons norisinās jau sesto reizi un ir pulcējis rekordlielu dalībnieku skaitu – ap 650. Salīdzinājumam – pirmajā reizē esot bijis vien ap 50 skrējēju.. Šogad arī esot pirmā reize, kad vairāk kā puse no dalībniekiem ir ne no Šveices, bet apkārt vienalga visi runā vāciski un nekādus paziņojumus saprotamākā valodā īsti nedzirdu. Daudz maz vācu valodu arī saprotu, tāpēc nav tik traki, lai gan Šveicē vācu valoda izklausās pavisam citādi kā Vācijā..

Drīz jau arī klāt pusnakts, tiek skaitītas sekundes līdz jaunā gada iestāšanai un līdz ar pēdējo sekundi tiek dots starta šāviens maratona distancei. Pārējie tikmēr apsveic viens otru ar jaunā gada iestāšanos, plaudē maratonistiem, filmē viņus vai dara vēl ko citu. Kad maratonisti ir aizskrējuši, man un citiem pusmaratonistiem ir nepilnas 10 minūtes laika, lai dotos uz savu starta vietu, kas ir 500 metrus uz priekšu no sporta halles. Vēl 200 metrus tālāk 00:20 būs starts ceturtdaļmaratonistiem, kuru starpā ir arī mana sieva Alīna. Redzamība nav nekāda labā – kā nekā nakts ;) Nekas speciāli izgaismots nav, ceļu rāda vienīgi pilnmēness, jaungada uguņošana un citu sportistu galvas lukturi. Esmu nolēmis startēt bez luktura, jo savu esmu aizmirsis mājās, bet uz vietas jaunu lukturi pirkt par 25 kronām tā īsti negribas. Domāju, ka diez vai varētu būt tā, ka startā visi aizskries no manis prom un es palikšu viens tumsā.. :D

Un, lūk, jau arī starta šāviens un dodamies trasē. Vesels bars man pirmajās minūtēs aiznēsājas garām, tomēr liekas, ka skrienu pietiekami labā ritmā. Palūkojoties Garmin, secinu, ka tomēr esmu iesācis krietni par ātru – nedaudz virs četrām minūtēm uz kilometru. Nepaātrinos, nemēģinu tikt nevienam līdzi, un tā, kā vēlāk izrādīsies, arī ir pareizā taktika. Tempu nedaudz samazinu, lai arī vēl joprojām tas, iespējams, ir man nedaudz par ātru – mazliet virs 4:30 min/km. Tomēr turu tempu, kā ir, un pirmie daži kilometri paiet kā nebijuši. Visi, kas ir gribējuši mani apsteigt, to ir izdarījuši pirmo pāris kilometru laikā, un ap piekto kilometru secinu, ka pats sāku tuvoties kādam no priekšā skrienošajiem konkurentiem. Skriešana notiek gan Limmat upes krastu – pa vienu pusi prom, tad pāri tiltam un pa otru pusi atpakaļ. Pa starpām šur tur vēl uguņo, varu vērot interesantus skatus, bet tomēr, lai nepaliktu garlaicīgi, izlemju sākt skaitīt vāciski pie sevis, cik konkurentus es turpmāk apdzīšu un cik apdzīs mani ;) Sāku ar pirmo tipu, kuram biju tuvojies un kuru apsteidzu, uzskrienot pirmo reizi uz tilta pār Limmat. Tālāk apsteidzu vēl dažus vienu pēc otra un mani kāds spēj apsteigt vienīgi tad, ja esmu paguvis jau apsteigt septiņus citus skrējējus. Tālāk gan skaitļi gluži neatspoguļo īsto realitāti – gadās gan tādi, kurus esmu apsteidzis, bet kuri pēc tam apsteidz mani (vai otrādi) un tādējādi tiek pieskaitīti vismaz divas reizes, gan arī tādi, kas apsteidz mani, bet īstenībā nav mani konkurenti (vadošie ceturtdaļmaratonisti). Tomēr bilance pēc pirmā apļa 10.5 km garumā ir šāda – mani ir apdzinuši 23 skrējēji, kamēr pats esmu ticis garām 34 personām. Labo panākumu iedvesmots uzsāku otro apli. To uzsākot, ceļš sadalās – ceturtdaļmaratonistiem jāskrien pa labi nost no trases, bet pusmaratonistiem un maratonistiem jāskrien taisni vēl vienā aplī. Ātrumā nesaprotu, kur man īsti jāskrien, nekādu zīmju nav, bet ir cilvēki, kas regulē satiksmi un sauc, kur kuram jāskrien (protams, vāciski..). Es nejauši ieskrienu ceturtdaļmaratonistu iezīmētajā ceļā, saucot `Half-marathon where?`. Man no mugurpuses atskan izmisīgi saucieni: `Links! Links! Halb-marathon links!` un es ar izveicīgu augstlēcēju sānu lēcienu pārlecu pāri norobežojošajai lentai un esmu atpakaļ savā trasē. Aiz muguras izdzirdu vien smieklus un dodos otrajā aplī.

Skriešana man patīk, visai ātra un ritmiska, neesmu vēl zaudējis ātrumu, nejūtos arī īsti pat noguris. Taču otrais aplis pierāda, ka ļoti daudzi ir uzsākuši savu skrējienu par ātru – nu jau apdzenu vienu pēc otra, kas vairs nespēj turēt savu uzsākto tempu. Pieņemu, ka starp apdzenamajiem varētu gadīties arī pa kādam maratonistam, bet tomēr otrā apļa statistika ir graujoša – šajā aplī beigu beigās esmu apdzinis 54 skrējējus (!!!), kamēr mani apdzinuši vien… trīs.. (no šīm trim reizēm divas bija vienas personas izpildījumā). Vietām gan ir pagrūti redzēt trasi un to, kas zem kājām, bet pārsvarā ik pa laikam gadās apsteigt kādu ar galvas lukturi un tad uz laiku ir zināma redzamība. Otrais aplis galu galā, protams, sanāk vidēji nedaudz lēnāks kā pirmais, tomēr gala rezultāts ir fantastisks – 1:44:08,7 jeb par nepilnām piecām minūtēm labāks kā manā pirmajā pusmaratonā Valmierā. Līdz ar to esmu izpildījis savu galveno mērķi – noskriet labāk kā Valmierā -, kā arī ir sanācis izpildīt savu otro kluso pusmērķi – spēt ieturēt ritmu 5:00 min/km. Patiesi – vidējais ritms bijis 4:55 min/km (Garmin rāda, ka noskriets vairāk – 21.21 km), visai liels pārsteigums sagādāts man pašam uz jauno gadu :) Varbūt tiešām 5 sekundes uz kilometru sanākušas bikšu dēļ :D

Lai arī kopumā skrējiens nelikās pārāk grūts, tomēr pēdējie pāris kilometri likās gan un pēc nelielā finiša sprinta jutos visai iztukšots. Iespējams, ka tādēļ, ka visu skrējienu iztiku bez nevienas padzeršanās – sākumā vienkārši negribējās ne dzert, ne zaudēt laiku ūdens ņemšanas vietās, bet pēdējā dzirdināšanas punktā ap 16. vai 17. kilometru mēģināju ņemt ūdens glāzi, bet sanāca nomest to zemē. Pēc finiša toties padzēros vairākas glāzes silto izotonisko dzērienu, izlocījos un gāju paskatīties apbalvošanas ceremoniju. Biju jau informēts, ka apbalvoti tiks ne tikai labākie trīs finišētāji katrā grupā, bet arī labākie katras nācijas pārstāvji, tāpēc biju jau gatavs tam, ka tikšu izsaukts uz pjedestāla kā labākais Latvijas pusmaratonists, jo tāds biju arī vienīgais :) Dabūju balvā medus burciņu. Savukārt, nominācijā `Labākā Latvijas ceturtdaļmaratoniste` uzvarēja Alīna, kas 10.5 kilometrus bija veikusi laikā 1:03:11,8.

Balva Latvijas gada labākajam pusmaratonistam ;)

Pēc apbalvošanas gribēju ieiet dušā, bet izrādījās, ka pieejams tikai ūdens robežās no ledus auksta līdz tādam, kas ir apmēram pa vidu no remdena līdz ledus aukstam, tāpēc tāda īsta duša nesanāca. Vēlāk paskatījāmies, kā finišē maratonisti, kaut ko paēdām un ar pirmo autobusu plkst. 5:09 devāmies atpakaļ uz viesnīcu gulēt.

Mani pusmaratona fakti:
Laiks – 1:44:08.7
Vieta – 54.
Dalībnieku skaits (pusmaratons, vīrieši) – 149

Alīnas ceturtdaļmaratona fakti:
Laiks – 1:03:11.8
Vieta – 51.
Dalībnieku skaits (ceturtdaļmaratons, sievietes) – 90

Pilnu Cīrihes ceļojuma aprakstu varat izlasīt manā emuārā.

@OreMan