Daudziem no mums Nordea Rīgas maratons vai Valmieras maratons ir sezonas svarīgākās sacensības, daudziem tas ir pirmais pilnais maratons vai pusmaratons. Pēdējās nedēļas ir aizvadītas cītīgos treniņos un esat gatavi sacensībām. Nedēļa pirms starta ir viens no svarīgākajiem posmiem visā sagatavošanās ciklā. Pēdējā nedēļa var būt gana mokoša un uztraukuma pilna, tāpēc sadarbībā ar vienu no Latvijā vadošiem garo distanču skrējēju treneri Juri Beļinski, sporta ārstu dk. Juri Piebalgu un izturibai.lv dodam nelielus padomos kā tad aizvadīt šo pēdējo nedēļu.
Lasīt tālāk.
|
||||||
Komandas blogi |
Skrējējiem, kas vēlas noskriet maratonu vai pusmaratonu, ir, protams, nepieciešami tauki. Sākot no aptuveni 25 km (atkarībā no ātruma un pulsa) enerģija tiek gūta pārsvarā no ķermeņa taukiem. Tādēļ garo distanču skrējēji kļūst pēc tam lēnāki, jo ātrums nāk no glikoigēna krātuvēm ogļhidrātiem, kuri jau pirmajos 20 km tiek iztērēti. Tādējādi beigās atliek tikai viens enerģijas avots – tauki. Lasīt tālāk.
Laimīgie cilvēki laiku neskaita, bet, lai arī cik laimīgs tu būtu, telefons tev noteikti ir. Skriešanā vajadzīga tikai gribēšana skriet, bet bieži vien gribās zināt cik tad esmu noskrējis (pie tam to vajag lai pievienotu skrējienu noskrien.lv lapā). Šīs divas lietas var apvienot un pie tam to visu var izdarīt pārsvarā bez maksas. Ievieto savā telefonā kādu no skriešanai domātām aplikācijām un dodies skriet. Kādas tās ir un kuru izvēlēties? Lasīt tālāk.
Liela daļa cilvēku nekad neuzzinās, kāda ir sajūta pēc noskrieta pusmaratona. Vēl lielākai daļai tas pats izpaliks ar maratonu. Bet ir cilvēki kuriem ar to ir par maz. Viņi skrien Siguldas kalnu skrējienā, viņi skrien 100km, viņi skrien apkārt Moblānam. Bet ir arī cilvēki kuriem ar skriešanu vien nepietiek, vai arī precīzāk – viņi skrien maratonu pēc tam, kad nopeldējuši gandrīz četrus kilometrus un 180km nobraukuši ar riteni. Tie ir dzelzs vīri no Ironman.lv. Latvijas rekordists un Ironamn.lv treneris Romāns Melderis atbild uz jautājumu, kas tad ir triatlons. Lasīt tālāk.
Labā lieta par skriešanu ir tāda, ka atšķirībā no citiem sporta veidiem, lai ar to sāktu nodarboties ir vajadzīgas divas lietas – pulkstenis un apavu pāris. Var pieņemt, ka pulkstenis ir visiem. Ja tev nav, tad pats zini, ka laimīgie laiku neskaita. Tātad, lai skrietu, vajag skriešanas apavus. Protams, skriet var basām kājām, zābakos un tenisa čībās. Vienu vai divas reizes. Ja gribi skriet daudz un bieži, tad tev jāzina viss par skriešanas apaviem. Lasīt tālāk.
Uz jautājumu „kāpēc vajadzīgs pulsometrs” atbild ir pavisam vienkārša. Lai tu skrietu, pulsometrs nav vajadzīgs, respektīvi pulsometra neesamība nav pietiekams iemesls lai neskrietu. Jā, protams, pulsometrs padara skriešanas treniņus efektīvākus un vienkāršāk ir sekot līdzi tam, lai skrējiens būtu arī veselīgs. Un ar pulsometru tavs treniņš būs interesantāks, jo mūsdienās pulsometri piedāvā dažādas izmantošanas iespējas un skrējienā iegūtos ciparus pusi dienas var analizēt. Lasīt tālāk. |
2024. gadā: noskriets - 413170.76 km skrējuši - 344 biedri Pēdējās septiņās dienās: noskriets - 6054.83 km skrējuši - 176 biedri skrējieni - 549 reizes
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
km 
-