Biedriem

Komanda piedalās

Kuponu maratoni

Varbūt gribi maratonu?
Lasīt tālāk.

Maratontūrists

Tā kā pēdējā laikā dažs apkārtējais izrāda interesi par maratoniem, tad sapratu, ka arī pašam būtu interesanti apkopot gandrīz jau aizvadīto maratonu sezonu. Lai rakstīšanas process neievilktos līdz nākamā gada sezonas noslēgumam, talkā lūdzu manu aktivitāšu lielāko atbalstītāju, kas visos aprakstītajos notikumos ir bijusi klāt. Mūsu kopdarbā mazliet par maratona pasauli no fotoobjektīva abām pusēm. Lasīt tālāk.

Mans skriešanas stāsts

Cik vien spēju sevi atcerēties, līdz šim skriešana vienmēr man bija sagādājusi milzīgas mokas un nevēlēšanos iet uz skolu, ja zināju, ka fizkultūras nodarbībā būs jāskrien ikgadējais rudens kross vai, vēl trakāk, jānoskrien 1,6 km uz ātrumu, lai 12. klases gala ieskaitē iegūtu labu atzīmi. Tomēr par spīti nelāgajai pieredzei esmu vienmēr kaut kur dziļi sevī glabājusi sākotnēji šķietami nesasniedzamo sapni kādreiz noskriet pusmaratonu un maratonu. Pirms pāris mēnešiem tā pa īstam sākās mana skriešanas karjera, un pirms dažām dienām Ozolnieku pusmaratonā es arī noskrēju savu pirmo pusmaratonu. Nu jau sākotnēji šķietami nesasniedzamā sapņa vietā ir konkrēti mērķi, no kuriem paši tuvākie ir ne tikai noskriet maratonu, bet pēc dažiem gadiem skriet arī apkārt Monblānam. Šīs būs stāsts par to, kā es nonācu tur, kur tagad esmu, un kā man šajā procesā palīdzēja VSK Noskrien. Lasīt tālāk.

Pusmaratons ierēdņu galvaspilsētā Briselē

Kopš laikiem, kad strādāju valsts pārvaldē, ir saglabājies kupls paziņu loks, kas šobrīd strādā un mitinās Beļģijas galvaspilsētā Briselē. Vēlme viņus apciemot bija viens faktors, bet apvienot to ar noskrietu pusmaratonu ārzemēs šķita vēl labāka doma. Šķiet, jau vasaras sākumā tika iegādātas aviobiļetes, sakurināti vēl pāris skrējēji un briedināta doma par Briseles pusmaratonu zelta rudenī – 2.oktobrī. Lasīt tālāk.

Mans pirmais maratons

Man ļoti patīk staigāt pa kalniem. Līdz šim divdesmit piecus gadus esmu nodarbojies ar orientēšanos, taču pēdējos gadus skrēju ļoti reti. Tagad esmu atsācis arī daudzmaz regulāri skriet un nolēmu, ka varētu šīs lietas kaut kad atvaļinājumā apvienot un noskriet savu pirmo maratonu kalnos. Pa asfaltu maratona distanci vēl šķiet neesmu gatavs skriet, vismaz tādas sajūtas man ir ikreiz pēc pusmaratona, tāpēc nolēmu, ka mans pirmais maratons būs pa kalnu takām. Pirmkārt, patīkamāks segums, otrkārt – ja paliek grūti, pret kalnu mierīgi var pāriet soļos un tu nebūsi tāds vienīgais. Lasīt tālāk.

Valmieras maratons – mans pirmais maratons

Apmēram pirms diviem gadiem šajā laikā šai pat VSK Noskrien vietnē publicēju rakstu ar līdzīgu nosaukumu, kā šim rakstam, vienīgi abiem vārdiem `maratons` priekšā bija trīs papildus burti – `p`, `u` un `s`. Nu varu šīs pusītes aizvākt un pateikt pavisam īsi un konkrēti – Valmierā esmu noskrējis maratonu!

Lasīt tālāk.