Milānā savu pirmo maratonu izvēlās skriet ne tikai skrējēji no Latvijas, bet arī paši itāļi un citu tuvāko valstu skrējēji. Tur varēja satikt parastos skrējējus no Amerikas Savienotām valstīm, Kanādas, Dienvidāfrikas un Jaunzēlandes. Polijas, Beļģijas, Zviedrijas, Dānijas un Slovēnijas. Gaidot startā mikrofonā varēja dzirdēt ļoti daudz valstu nosaukumus. Pirms maratona es iepazinos ar kādu franču skrējēju, kuram Milāna arī bija pirmais maratons. Tad nu lūk par viņu. Lasīt tālāk.
Pusmaratonu var noskriet jebkurš. Resns, tievs, garš, īss, vīrietis vai sieviete. Vienīgi, patīkamāk tas notiks, ja pirms tam būsi trenējies. Nekad mūžā domās skrienot nedomāsi, kā arī nākamajā dienā varēsi iet vesels kā rutks uz darbu. Un skriešanas gēns tevi jau būs paņēmis savā varā, neļaujot bez skriešanas iztikt ne nedēļu. Lasīt tālāk.
Biju jau sen nolēmis, ka vajadzētu piedalīties kādās skriešanas sacensībās, kamēr atrodos Francijā, kā man pašam to patīk dēvēt, ilgstošā komandējumā. Pat Lyon Urban Trail izlasīju reģiona avīzē gaidot rindā uz pusdienām. Ilgi domāju piedalīties vai nē, līdz beidzot izdomāja, ka jāaizbrauc. Lasīt tālāk.
Viss sākās jau 2009. gada septembrī. Bija pēdējā diena, lai pieteiktos Dublinas maratonam. Uztraukums bija liels, jo pēdējie desmit gadi bija diez gan neaktīvi pavadīti sportiskajā ziņā. Gadu atpakaļ biju atsācis reizi nedēļā sporta zālē skriet pakaļ florbola bumbai un gada laikā biju noskrējis divus 10km skrējienus, un dažus 5km skrējienus. Rezultāti… tie lai labāk glabājas arhīvos. Lasīt tālāk.
Šā gada 1. janvārī notika tā, ka mēs, edGars un Kampars, noskrējām maratonu pa pludmali Liepāja – Jūrmalciems – Liepāja. Par to arī šis stāsts, no ievada ar Dzintara boulingu, līdz atvadām ar atiešanas skrējienu.
Boulinga pasākumā, kas bija jauks, bet par ko nav šis stāsts, runājām, kur un kā skriesim 1. janvāra skrējienu. Kofeīnam darbs pa kājām maisās, Mošķis uz dzimto pusi – Ventas krastā, brauks. Liepājā paliekam es un Kampars, jā ir vēl arī unknown un justmaris, bet kaut kā viņi vēl nav pielipuši mūsu ciešajam kodolam. Tad nu norunājam 1. datumā sazvanīties. Lasīt tālāk.
Šo pasākumu gaidu ar lielu nepacietību. Esmu noilgojies pēc maratona – kopš pēdējā šāda pasākuma ir pagājuši gandrīz 4 gadi, un Expo ir tā svarīga sastāvdaļa, jo bez numura izsniegšanas ir dažādi citi pasākumi: semināri, produktu demonstrācijas, dažādu kaimiņu un attālu maratonu reklamēšana un, protams, skriešanas labumu tirdziņš. Lasīt tālāk.