Vai esi redzējis cilvēku kas no rīta skrien? Protams, ka esi redzējis. Tavuprāt, tā ir jēdzīga nodarbe vai bezjēcīga? Noteikti jebkurš teiks, ka noderīga – skriet tas ir forši, fizkultūra. Bet Kārlim Apkalnam uzreiz ir jautājums – “Cik cilvēki no šī skrējēja rīta agrumā tiek pabaroti? Nav bezjēdzīgākas nodarbes kā no rīta skriet pa parku.” Un pēc brīža viņš paziņo, ka šogad otro reizi ir noskrējis Nordea Rīgas maratonu. “Jo, ja to dara pietiekami ilgstoši un pietiekami regulāri, tad šis cilvēks, kas no rītiem skrien, var izdarīt ko vērtīgu.” Lasīt tālāk.
Dienasgrāmatas raksta ne tikai mīlas mokas atklājušas skolnieces vai romantiski noskaņoti puiši. Izrādās, katram rūdītam skrējējam ir tāda īpaša burtnīca vai fails, kurā viņš katru dienu pieraksta savas sajūtas. Ne jau par princi baltā zirgā, bet par piedzītiem muskuļiem, pulsiem, sāpēm potītēs, noskrietā laikiem, distancēm. Skrējēja dienasgrāmata palīdz pašam organizēt treniņus un saprast kļūdu vai veiksmes cēloņus. Lasīt tālāk.
Neformālās sarunās policisti stāsta par saviem arestu kurioziem, pavāri par ēdieniem ko taisījuši slavenībām un datoriķi par to cik ātri var iekļūt tavā draugu profilā. Skrējēji stāsta par citiem trakajiem skrējējiem. Par Didzi un viņa pusmaratoniem brokastu vietā vai par Mareka attiecībām ar strūklakām.
Par Aināru es stāstu apmēram tā. “Mums komandā ir viens džeks. Reāli aizņemts, daudz darba, visādi pienākumi, ka pat pusdienas nav laika ieēst. Vienīgā iespēja viņam skriet ir uz miega rēķina. Ceļas ātrāk nekā pārējā ģimene un iet skriet. Un jāskrien viņam ļoti ātri, jo mazi bērni, kā zināms, arī agri ceļas.” Lasīt tālāk.
Ir pagājuši četri mēneši pēc mana pirmā maratona. To skrēju Portugālē, Porto. Janvārī uzsāku gatavoties nākamajam maratonam, kuru gribēju noskriet Rīgā. Bet gribēšana sajust maratona gaisotni jau ātrāk, es pirms Nordea Rīgas maratonu gribēju uzskriet kaut kur citur. Acīs iekrita Romas maratons un tur es noteikti gribēju nokļūt. Lasīt tālāk.
Visa cilvēka rīcībā esošā informācija par ārējo pasauli tiek saņemta caur piecām maņām. Pasauli, ko cilvēks pazīst, veido tas, ko redz mūsu acis, dzird mūsu ausis, saož mūsu deguns, sajūt mūsu mēle un satausta mūsu ķermenis. Cilvēks kopš dzimšanas ir atkarīgs no šīm maņām, tāpēc ārējo pasauli pazīst tikai tā, kā to reprezentē piecas maņas. Skrējēji, ja atšķiras no minētā cilvēka, tad tikai ar to, ka ir dzimuši, lai skrietu. Lai skrietu, lielākai daļai skrējēju šīs piecas maņas īpaši nemainās, ja nu vienīgi skrējējs ar citām acīm sāk skatīties uz savu ķermeni un ir tolerantāks pret dažādām ķermeņa sāpēm, bieži vien norakstot to uz „pienskābēm”. Lasīt tālāk.
Prāgas pusmaratons kļuvis par manām pirmām sacensībām ārzemēs, neskaitot, protams, Lietuvu. Kad uzzināju, ka ir iespēja doties kopā ar Ventspils maratona klubu uz Prāgas pusmaratonu, ilgi nedomāju par to, braukt vai nebraukt. Kādreiz taču ir jāizmēģina savus spēkus arī skrējienā ārpus Latvijas! Lasīt tālāk.
Visa cilvēka rīcībā esošā informācija par ārējo pasauli tiek saņemta caur piecām maņām. Pasauli, ko cilvēks pazīst, veido tas, ko redz mūsu acis, dzird mūsu ausis, saož mūsu deguns, sajūt mūsu mēle un satausta mūsu ķermenis. Cilvēks kopš dzimšanas ir atkarīgs no šīm maņām, tāpēc ārējo pasauli pazīst tikai tā, kā to reprezentē piecas maņas. Skrējēji, ja atšķiras no minētā cilvēka, tad tikai ar to, ka ir dzimuši, lai skrietu. Lai skrietu, lielākai daļai skrējēju šīs piecas maņas īpaši nemainās, ja nu vienīgi skrējējs ar citām acīm sāk skatīties uz savu ķermeni un ir tolerantāks pret dažādām ķermeņa sāpēm, bieži vien norakstot to uz „pienskābēm”. 
km 
-