Pirmos kucēnus neslīcina, tāpēc pēc pirmās „Uzdrošinies noskriet” akcijas VSK Noskrien lūdza uzdrošināties vēl piecpadsmit skrējējiem, kas nekad nebija noskrējuši. Viņi uzdrošinājās un noskrēja. Valmieras maratonā pirmo reizi finiša līniju šķērsoja astoņi pusmaratonisti un trīs maratonisti. Tagad mēs ar droši sirdi varam teikt – „galvenais ir uzdrošināties.” Gatavošanās, koptreniņi, starta drudzis un pēdējie kilometri pirms finiša ir tikai punkta uzlikšana. Galvenais ir uzdrošināties. Un tu varēsi noskriet pusmaratonu, maratonu un jebko. Pusmaratonisti. Lasīt tālāk.
Pirmos kucēnus neslīcina, tāpēc pēc pirmās „Uzdrošinies noskriet” akcijas VSK Noskrien lūdza uzdrošināties vēl piecpadsmit skrējējiem, kas nekad nebija noskrējuši. Viņi uzdrošinājās un noskrēja. Valmieras maratonā pirmo reizi finiša līniju šķērsoja astoņi pusmaratonisti un trīs maratonisti. Tagad mēs ar droši sirdi varam teikt – „galvenais ir uzdrošināties.” Gatavošanās, koptreniņi, starta drudzis un pēdējie kilometri pirms finiša ir tikai punkta uzlikšana. Galvenais ir uzdrošināties. Un tu varēsi noskriet pusmaratonu, maratonu un jebko. Maratonisti. Lasīt tālāk.
Jau vairāku gadu garumā ir izveidojusies tradīcija – katru rudeni kopā ar sievu braucu ceļojumā, kura pamatmērķis ir noskriet pusmaratonu. Lēmums, kur un kad braukt, tiek pieņemts pavasarī, jau pirms pavasara Rīgas maratona. Rūpīgi izpētu AIMS kalendāru, pieskaņoju datumus savām un ģimenes svinamajām dienām, izstudēju potenciālo galamērķu mājas lapas, pieņemu lēmumu. Šoreiz sanāca tā, ka iepriekšējā rudenī sāku iet un pabeidzu daivinga kursus, un bija vēlme un iespēja apvienot abus – gan skriešanu, gan niršanu. Tamdēļ tika izvēlēta šī eksotiskā vieta Āfrikā – Šarmelšeiha. Lasīt tālāk.
Šis tomēr nebūs stāsts par maratona noskriešanu. Šis būs stāsts par to ko cilvēks var. Ja grib. Jā, parastais viduvējais Latvijas iedzīvotājs. Un Nāves ielejā, Sahārā un Alpu kalnos vairākas dienas pavadot skrienot var finišēt ar Latvijas karogu rokās. Ja grib. Artūrs pirms dažiem gadiem nebija skrējējs, bet nu viņš ir labākais un pieredzējušākais ultramaratonists Latvijā un skriešanas ziņā viņam vairāk izaicinājumu nav. Lasīt tālāk.
Kādu brīdi domāju – vai vispār rakstīt šo rakstu, jo nekāds dižais sasniegums jau tas nav. Ivans Ļisicins šogad Romā noskrēja maratonu basām kājām, OreMan Vibramos noskrējis ne vienu vien pusīti un arī citi biedri savos skrējienos vairāk vai mazāk iekļauj baskāju kilometrus. Mans mērķis arī nav raisīt kārtējo diskusiju par to, kas ir „pareizāk”, jo katram pareizi ir tas, kas vislabāk der. Tomēr, redzot cik daudz materiāla forumos ir pēc atslēgvārdiem – „sāpes potītēs, ceļos, cirksnī, mugurā”, nolēmu padalīties ar savu pieredzi, kas varbūt kādam noder lai tiktu pāri traumām un sāpēm. Lasīt tālāk.
Gatavojoties pirmajam maratonam, garā treniņa diena bija svēta. Visa ģimene, mājas solis un viss uz pasaules tika pakārtots garajam skrējienam. Pats skrējiens tajā visā pasākumā aizņēma vismazāk laika, jo pirms tam jāsagatavojas un jānobriest, bet pēc tam jāatpūšas un jāatjaunojas. OreMan šogad noskries savu pirmo maratonu Valmierā un ļāvis ieskatīties vienā savā garajā treniņā. Lasīt tālāk.
Kādu brīdi domāju – vai vispār rakstīt šo rakstu, jo nekāds dižais sasniegums jau tas nav. Ivans Ļisicins šogad Romā noskrēja maratonu basām kājām, OreMan Vibramos noskrējis ne vienu vien pusīti un arī citi biedri savos skrējienos vairāk vai mazāk iekļauj baskāju kilometrus. Mans mērķis arī nav raisīt kārtējo diskusiju par to, kas ir „pareizāk”, jo katram pareizi ir tas, kas vislabāk der. Tomēr, redzot cik daudz materiāla forumos ir pēc atslēgvārdiem – „sāpes potītēs, ceļos, cirksnī, mugurā”, nolēmu padalīties ar savu pieredzi, kas varbūt kādam noder lai tiktu pāri traumām un sāpēm. 
km 
-