Kā tas viss iesākās? Es pat nezinu, bet es zinu, kā tas beidzās… Bija tumšs 29. jūlija vakars un pavisam viens, tikai datora monitora apspīdēts, es aizpildīju pieteikuma anketu Daugavpils 50km skrējienam. Tieši tā un tieši toreiz viss iesākās. Lasīt tālāk.
|
||||||
Komandas blogi |
|
2024. gadā: noskriets - 375758.93 km skrējuši - 340 biedri Pēdējās septiņās dienās: noskriets - 5237.82 km skrējuši - 172 biedri skrējieni - 510 reizes
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
22.jūlijs, 2:30 naktī. Vakar noskrieti 100km pa 10h35min. Biju viena no trim drosmīgajām sievietēm, kuras uzdrošinājās nostāties uz starta līnijas un noskriet. Pēc neliela afterparty un divu stundu miega es jūtos moža, ka varētu kalnus gāzt, ja vien tās kājas nesāpētu. Bet, ja sāp kājas, tad atliek izmantot rokas un, kamēr nav zudušas finiša emocijas, uzrakstīt pāris vārdus. 
Mana sacensību diena sākas pussešos no rīta, uz dīvāniņa, kaut kur Manhetenas viducī. Draudzenes brālis žēlsirdīgi atļāva pārnakšņot savā smalkajā 42. ielas dzīvoklī, pašlaik viņa mazais kaliko šķirnes kaķis laiza manu elkoni, bet modinātājs ārdās, lai mani pamodinātu. 
Skatoties no šodienas viedokļa pirmo maratonu noskrēju kaut kad ļoti, ļoti sen pilnīgi nesagatavojies, daļu distances vienkārši gāju, bet laikam jau līdz galam tiku, jo kā pierādījums mājās stāv Lielvārdes josta, kas tika pasniegta finišētājiem. Jā, tas bija Tautasdziesmu maratons, gadu man toreiz varēja būt 17-18, un man nav ne mazākās nojausmas par rezultātu. Vienu vārdu sakot, – nepatika un bija skaidrs, ka tas nav man un vairāk nekad nemēģināšu. 
Neliels laiciņš pagājis kopš 
Gaidītā diena ir klāt. Precīzāk – ir 19.novembra rīts. Saulains un silts. Cik nu silts var būt novembra otrajā pusē. Palikuši vēl pēdējie sagatavošanās darbi, lai dotos uz Luksemburgu skriet savu pirmo trailu. Varētu to saukt arī par ultramaratonu, jo visi skrējieni, kas garāki par klasisko maratonu tiek tā dēvēti, bet pašam šķiet, ka par „ultrām” varētu dēvēt ko krietni garāku, bet tas ir tīri subjektīvi. 
km 
-