Esmu galīgi slims dažas dienas pirms maratona, un iepriekšējā nakts ir vispār šausmas. Nevarēšana aizmigt, mošanās desmitiem reižu, lai paskatītos, ka nogulēts ir dažas minūtes. Sapņos nokavēts starts, aizmirstas kedas un pat jau noskriets tas maratons. Pie sevis to visu uztveru kā maratona sastāvdaļu – nu, ka tas viss ir iemesls, kāpēc skrienu to maratonu, ka tas ir kaut kas tāds, kas spēj mani satraukt, izmest no ikdienas, un liek domāt par to. Ņujorkas maratons nebija izņēmums. Bet šoreiz par ko citu.
Šis skrējiens ir kā simboliska vēsts ar skriešanas starpniecību paust vienotību un sadraudzību starp dažādu tautību un pārliecību cilvēkiem. Tas nav komerciāls vai politisks projekts, un tā organizatori darbojas uz brīvprātības principiem.
Savā ceļā Miera Skrējiens (www.peacerun.org) pieskaras miljonu cilvēku dzīvēm. Skrējēji apmeklē tūkstošiem apdzīvoto vietu un tiekas ar tūkstošiem vietējo iedzīvotāju, no rokas rokā nododot lāpu un daloties ar savu iedvesmu un sapni par labāku pasauli. Skrējēji apmeklē skolas, interešu un skrējēju klubus, kā arī vietējās un valsts varas institūcijas – visus, kas jūtas iedvesmoti tikties ar komandu un piedalīties, savu iespēju robežās.
Ne velti visas virsotnes tiek sauktas par камень vai akmeni. Katra no tām ir kā liels, dažāda izmēru, formu un dzīvīguma pakāpes akmeņu krāvums. Nupat esi ticis galā ar četrus kilometru garu nolaišanos pa šiem akmeņiem un iekļūsti taigas tipa mežā. Kroplas priedes, akmeņaina, dubļaina un saknēm pilna taka. Viss nosmaržo pēc lāču voljēra. Apstāties, lai apdomātos, nevari, jo tad tev apkārt lidojošam kukaiņu baram būs iespēja nosēsties un sākt savu кровососущий vai asins sūkšanas misiju. Lasīt tālāk.
Lattelecom Rīgas maratona EXPO, viesojoties “Stirnubuka” stendā, redzēju, kā divi puiši ar nepārprotamu nodarbošanos pieteicās Siguldas posmam. Viņi ir no Kolorādospringsas un dienē Amerikas armijā. Šeit viņi bija dažu nedēļu mācībās un brīvdienas izmantoja savu skriešanas atkarību remdēšanai. Tad es atcerējos par Alex, kurš pēc pirmā “Stirnubuka” posma rakstīja organizatoriem par lielisko maču. Piedāvāju jums interviju par to, kā tad ir būt no skriešanas atkarīgam amerikāņu armijniekam Latvijā.
Skriešana ir viena lieliska nodarbe. Labu sajūtu avots rīta agrumā, vakaros vai brīvdienās. Labs iemesls doties uz parku vai pludmali, izpētīt taciņas netālajā mežā un pārliecināties, ka līdz kaimiņu miestam vien nieka stundas skrējiens.
km 
-