Šis skrējiens ir kā simboliska vēsts ar skriešanas starpniecību paust vienotību un sadraudzību starp dažādu tautību un pārliecību cilvēkiem. Tas nav komerciāls vai politisks projekts, un tā organizatori darbojas uz brīvprātības principiem.
Savā ceļā Miera Skrējiens (www.peacerun.org) pieskaras miljonu cilvēku dzīvēm. Skrējēji apmeklē tūkstošiem apdzīvoto vietu un tiekas ar tūkstošiem vietējo iedzīvotāju, no rokas rokā nododot lāpu un daloties ar savu iedvesmu un sapni par labāku pasauli. Skrējēji apmeklē skolas, interešu un skrējēju klubus, kā arī vietējās un valsts varas institūcijas – visus, kas jūtas iedvesmoti tikties ar komandu un piedalīties, savu iespēju robežās.
Kamēr notika balsošana par jūnija mēneša skrējēju, tikmēr viens no kandidātiem pašā jūlija sākumā izveic vēl vienu varoņdarbu, kas viņa titula iegūšanai uzliek apstiprinošo zīmogu. Skriet sācis pirms pāris gadiem, sacensību gaitas uzsācis ar ultramaratoniem, un no visām sacensībām tikai divās nav kāpis uz goda pjedestāla. Mēs teiktu – fenomens. Pats gan izklausās krietni pieticīgāks. Parunājām ar Normundu Lauci par šo un to.
Noskriet maratonu 2:40, turēt tempu maratonā uz 3:00, kvalificēties Bostonai – tas jau ir paveikts. Šogad plānos ir pieveikt maratonu 2:35. Plāni un ambīcijas ir, un viņš ir pierādījis, ka spēj tās realizēt. Un, kas ne mazāk svarīgi – ārvalstu skrējienos skrien mūsu dzeltenajā krekliņā – lojāls komandas biedrs! Rezultātu progress maratonā ir bijis ievērojams no 3:57 2012.gadā līdz 2:40 2015.gadā. Vēlējāmies zināt, kā to sasniegt, tāpēc par maija mēneša skrējēju izvēlējāmies Reini Topu, kas mums pazīstams kā topinjs, lai pajautātu to viņam. Lasīt tālāk.
Aprīļa notikums Nr.1, bez šaubām, bija skrējiensoļojums Rīga – Valmiera. No tā tad arī bija lielākais mēneša skrējēja kandidātu birums. Ievērību izpelnījās gan skrējēji, gan brīvprātīgie, gan skrienoši brīvprātīgie. Rīga – Valmiera Rubenes kontrolpunkts jau kļuvis leģendārs ar savu servisu. To jau otro gadu apsaimnieko Divplākšņi un viņu starpā arī Inta, kurai pēc skrējiena daudz pateicības vārdu veltīts. Kā aizkadrā uzzinājām – “uz brīvprātīgo darbu brauc ar savu ekipējumu, iznes no dzīvokļa labumus, lai atdāvinātu tos skrējējiem”. Un skrējēji to ir novērtējuši. Mēneša skrējēja aprīlī – Inta Amoliņa – skrējēja, mamma, pašaizliedzīga brīvprātīgā, piemērs un motivācija ikvienam.
Pirms nepilniem diviem gadiem viņa pēkšņi parādījās nez no kurienes un uzreiz kāpa uz pjedestāliem, tādējādi pārsteidzot ne vienu vien konkurenti. Izskatīga blondīne, gariem matiem – kas viņa tāda ir, droši vien ne viens vien vērotājs pie sevis un tuvākajiem jautāja. Nu jau viņu redzēt uz pjedestāla skriešanas sacensībās ir ierasta lieta. Šogad jau vienu skriešanas seriālu pieveikusi kā uzvarētāja – bijusi labākā starp dāmām “Noskrien ziemu!” garajā distancē. Spēcīga skrējēja, kas, kā izrādās, skrien savam priekam, jo nopietni trenēties nav laika! Mēneša skrējēja martā – VViva jeb Viviana Kirilova.
Viņš, iespējams, nav no tiem, ko visi zina, bet lielai daļai skrējēju viņa brīvprātīgais darbs ir bijis noderīgs, pēc sacensībām nepacietībā gaidot, kā izmainījušies rezultāti sezonas reitingu tabulās. Darbs “aiz kadra” nav mazāk būtisks, reizēm pat tieši pretēji – tas ir ļoti noderīgs, jo skriešanas pasauli veido ne tikai tie, kas skrien gaisa gabalus vai gozējas uz spīdīgiem žurnālu vākiem. Viņš ir arī viens no TOP15 pēc kārtas noskrietajās dienās. Mēs novērtējam Tavu darbu, Rainy777. Jeb – paldies, Ainar Zēberg!
km 
-