Gadu noslēdzot, par mēneša skrējēja kandidātiem kļuva tie skriešanas pārstāvji, kuri ir spīdējuši zenītā ne tikai kādā konkrētā mēnesī, bet visa gada un ne tikai aizgājušā gada griezumā. Lai piedod pārējie, bet šis kandidāts bija grūti pārspējams. Kurš gan viņu nav pamanījis? Un, atzīstās, kurš vēl nav nonācis viņa bildēs? Vērojot fotogrāfijas viņa Facebook laika joslā, rodas sajūta, ka viņš ir klonēts, jo paspēj pabūt burtiski visur. Tā vien šķiet, ka viņam diennaktī ir iedalīts vairāk par 24h un lielākas enerģijas rezerves nekā lielai daļai citu cilvēku. Jāatzīstas, ka līdz šim arī nezinājām, tieši cik daudz. Ņemot vērā, ko viņš jau ir paspējis savā dzīvē piedzīvot un izbaudīt, gribētos domāt, ka intervējam kādu jau pensijas vecuma vīru (Marek, neņem ļaunā) – kamaniņas, golfs, riteņbraukšana, ziemas peldēšana, fotografēšana, skriešana… Ir skaidrs viens, ka ar vienu interviju ir par maz, bet centāmies. Mareks Gaļinovskis (MRX) arī savās atbildēs ir visaptverošs un entuziasma pilns. Lūdzu, uzlādējieties arī jūs, lasītāji! Lasīt tālāk.
Visa gada garumā minis uz papēžiem un elpojis pakausī līderiem, neļaujot viņiem atslābt un parādot, ka ar viņu ir jārēķinās, līdz sezonas nogalē “Neiespējamā skrējiena” 100km distancē nav piekāpies nevienam. Arī mēneša skrējēja balsojumā šoreiz vienprātība. Nopietni sakrāti ultramaratonu (tostarp rogainingu) nopelni – pirmās vietas, otrās vietas, trešās vietas, bronza pasaules čempionātā, otrā vieta Latvijas kausā. Saraksts ir garš. Tāda bija arī sezona. Bet ko tālāk? Pichonim ir plāni. Viņš zina, ko viņš grib noskriet. Tu arī gribi zināt? Mēneša skrējējs – Pēteris Grīviņš. Lasīt tālāk.
Kad jau vairāki mēneša skrējēji tika pieminējuši Mošķi kā vainīgo pie fakta, ka viņi reģistrējušies noskrien.lv, sapratām, ka Biedrs Nr.2 ir jāsauc uz nopratināšanu. Viņa pārliecināšanas spējas tiek pielīdzinātas reliģiskai sludināšanai, un runā, ka to ietekmē VSK Noskrien ieguva savu sākotnējo veidolu. Viņš ir viens no retajiem (varbūt pat vienīgais?) mūsu zemes pārstāvis, kurš skrējis Sanfrancisko maratonu. Nu jau bieži redzams brīvprātīgo rindās, kā arī veiksmīgas izlozes rezultātā arī aizskrējis līdz Valmierai (drošības labad gan jāpiebilst, ka no Rīgas, ne Liepājas). Oficiāli Mošķis pazīstams kā Juris Guba. Tad nu iepazīsimies tuvāk ar cilvēku, bez kura šis klubiņš būtu, ja ne sliktāks, tad citāds jau nu noteikti.
Izvēloties mēneša skrējējus, gadās tādas reizes, kad par izvirzīto kandidātu kāds saka – šo atliekam uz vēlāku laiku, jo ticu, ka viņš / viņa parādīs vēl ko vairāk. Tā tas bija arī ar šo mēneša skrējēju – apspriesta jau iepriekš, bet “atlikta maliņā”, gaidot lielākus sasniegumus. Un sagaidījām ar – pārliecinoša uzvara Siguldas kalnu maratonā, piekāpjoties vien 6 vīriem. Bet šķiet, ka arī šis jau vēl nav nekāds ceļa gals, tik vien kā tāda viegla iesildīšanās kam nopietnākam. Skatoties uz līdzšinējo straujo progresu rezultātos, likumsakarīgi šķiet, ka labākais vēl tikai sekos. Mēs gaidīsim!
Nopietna, apņēmīga, uz mērķi orientēta un vienmēr smaidīga – tāda ir mūsu šī mēneša skrējēja – borga jeb Anete Švilpe. Lasīt tālāk.
Juris Grustiņš pēc finiša 5000 m distancē starptautiskajās sacensībās «Rīgas Kausi» 1973. gada maijā. Autors: Z. Mežavilks. Foto no LSM krājuma (LSM 1136).
Ievada vietā
Ir 1971. gada silta jūlija pievakare. Maskavā Lužņiku stadionā noslēdzas pēdējā vieglatlētikas disciplīna PSRS Tautu 5. spartakiādē – 5000 m finālskrējiens vīriešiem. Sākas pēdējais aplis, taču Latvijas sportists Juris Grustiņš nav pat tuvumā līderiem, kuri, pašiem vēl nezinot, mērķē uz jaunu PSRS rekordu. Paiet vēl vismaz sekundes 20, un tad Juris sāk varenu finiša spurtu. Tribīnēs skatītāji uzķer situācijas maiņu un skaļiem saucieniem uzmundrina neparasti ātro skrējēju. Vai tiešām panāks vadošo pāri, kurš jau tuvojas finišam? Tādā gaisotnē dzima šobrīd Latvijas vecākais (46 gadi!) vieglatlētikas rekords individuālajās disciplīnās. Tā autoram šogad apritētu 70 gadi. Tāpēc atcerēsimies, kā viens no labākajiem latviešu staieriem no kustīga puišeļa izauga par izcilu skrējēju laikā, kuru Latvijā var saukt par vieglatlētikas zelta ēru. Lasīt tālāk.
Jaudīgi, jaudīgi, jaudīgi! Trīsreiz startēt ultramaratonā, trīsreiz uzvarēt tajā, un ar katru reizi arvien uzlabot savu iepriekšējo sniegumu, kas arīdzan ir trases rekords. Vai nojaušat, par ko ir runa? Augusts nu jau ceturto gadu ir Baltijas baso pēdu ultramaratona mēnesis (pirmajā pastāvēšanas gadā pasākums notika septembrī), un jau trešo gadu tā garākajā distancē triumfē Līva Medne. Basām kājām, 53 kilometri… Un tas nav viss – lai arī Līva nav bieža klasisko skriešanas sacensību dalībniece, dažādas piedzīvojumu sacensības un rogainingi ir jau gandrīz viņas ikdiena. Kaut gan izrādās – viņai nepatīk kalniņi. Mēneša skrējēja – basā rekordiste Līva Medne jeb skai-tlot-ajs. Lasīt tālāk.
km 
-