2013.gada pēdējā mēneša – decembra skrējēja nopelni runā jau paši par sevi – Skrien Latvija seriāla VSK Noskrien “spicākās” komandas viens no dalībniekiem – punktu pienesējiem, viņa kontā pērn – divi asfalta 100nieki, trīs pusmaratoni, kas noskrieti ātrāk par 1h15min, LSC 30nieks basām kājām, kā arī Tempa turēšana 2012.gada Nordea Rīgas maratonā pastalām kājās. Un tas nav viss. Uldis nesmādē arī īsākas distances – sacensībās skrējis arī 800, 1000, 1500, 3000m. Bet decembrī žūrijas uzmanību izpelnījies ar saviem panākumiem gada pēdējā dienā Igaunijas mežos – uzvarējis Dream of the Final Night 12h skrējienā, noriņķojot 132 apļus (tie arī 132,2 km) dziedādams (tiešā šo vārdu nozīmē – klātesošie neļaus samelot). Jūsu uzmanībai druupijs jeb Uldis Kļaviņš. Lasīt tālāk.
Šo apcerējumu nebija plānots publicēt – savā slimošanas laikā piespiedu brīvprātīgā kārtā sāku plānot 2014.gadu. Es, pretēji Zatleram, zinu, kas es esmu, bet man grūtības dažkārt sagādā jautājums: „Ko tu īsti vēlies?”.
Cīņa par novembra mēneša skrējēja nozīmīti bija sīva. Lai arī sezona beigusies un vairs nebija izteikts spilgtu kandidātu birums, pacīkstēties tomēr nācās un šajā cīniņā lai arī nelielā, bet vadībā izvirzījās Imants. Lai arī jau manīts šosezon skrienam 50 km, 100 km un piedalāmies Ņergu treniņos, tomēr tikai tagad – novembrī noskrējis savu pirmo klasisko maratonu tā klasiskajā trasē. Viņš arī bija viens no idejas autoriem Latvijas 95 gadu jubilejas skrējienam, kas sapulcināja ļoti kuplu dalībnieku skaitu un aizkustināja ne viena vien skrējēja emocijas, patriotiskās jūtas un arī dažas muskuļu grupas. Imants arī bija atbildīgais par Siguldas kalnu maratona pēcballīti, bijis tempa turētāja amatā gan oficiāli, gan privāti – nu vienkārši – aktīvs biedrs ne tikai kilometru krāšanā, bet arī sabiedriski darbojoties.
Divas uzvaras divos kalnu ultramaratonos mēneša laikā – nebija vietas diskusijām mēneša skrējēja izvēlē. Jau tad – pavasarī, kad sekojām līdzi Mārtiņa gaitām Madeiras salā (Mārtiņš finišēja 4.vietā Madeira Island ultra trail sacensību 115 km distancē), viņa vārds pavīdēja kandidātu sarakstā, bet tika atlikts malā ar domu “gan jau viņš vēl parādīs”. Un žūrija nebija kļūdījusies – parādīja ar’! Lasīt tālāk.
Izvēloties septembra mēneša skrējēju mums nebijis gadījums – divi laureāti. Septembrī notika Pirmais Baltijas Baso pēdu ultramaratons, kura organizēšanā neiztika bez OreMan un minikin jeb Edgara un Alīnas Renču līdzdalības, šis arī bija galvenais izvēles kritērijs, kāpēc mēneša skrējēja godā šoreiz divi skrējēji. Viņi arī uzskatāmi par redzamākajiem baskāju kustības pārstāvjiem Latvijā, Latvijas Baskāju skriešanas biedrības dibinātāji. Edgars ar savu ārējo tēlu nešaubīgi pievērsis uzmanību, sākotnēji ar “dīvainajiem” apaviem, vēlāk jau skrienot basām kājām, bet nu jau kļuvis populārs kā trakais no Pļavniekiem, kurš ziemā skrien pa rajonu tērpies šortos, T-kreklā un mazapģērbtās kājās. Un nu jau pierādījis, ka basām kājām un minimālajos apavos var skriet ātri – šogad sasniedzis virkni personīgo rekordu – Valmieras maratonu pieveicis ar laiku 3:10:16 un dienu pēc intervijas Siguldas pusmaratonā jauns rekords 1:24:25 (par vairāk kā 2 minūtēm ātrāk kā nesen Kuldīgā uzstādītais iepriekšējais personīgais rekords). Alīna pēc ilga pacietības un traumas ārstēšanas perioda Valmierā beidzot atkal noskrēja pusmaratonu, bet līdz tam bija sastopama sacensībās trases malā kā nenogurstoša atbalstītāja ne tikai savam vīram, bet arī citiem skrējējiem, vasarā metusi izaicinājumu sev un savām pēdām, mēnesi no vietas skrienot katru dienu basām kājām. Un ārpus tā vienmēr smaidīga un pozitīva!
“Chingonu titulam virzīju jau gada sākumā, kad bija tikko noskrējis Valmiera-Rīga un bija uzvarējis igauņu 12h skrējienā Dream of the Final Night. Toreiz vēl pieminēju pavisam neseno dalīto 1.vietu vecuma grupā SKM 53km distancē un avantūru Rīga-Salacgrīva. Bija iniciators arī dažiem koptreniņiem ziemā.
Tagad viņa kontā visu iespējamo distanču pieveikšana Nordea Rīgas maratonā, 2.vieta igauņu Laulasmaa ultra 168km skrējienā un iespaidīgais sniegums TDS, kur viņš aiz sevis atstāja prāvu baru to valstu skrējēju, kuri var savā valstī trenēties kalnos, atšķirībā no Chingona, kurš šim pasākumam uztrenējās Slīpajā Smilšu Stadionā Biķerniekos un Beberbeķu takās. Es vēl arvien jūtos nelāgi, ka man kronītis ir iedots, bet tādam īpašam mūsu kluba skrējējam titula vēl nav. Es par Chingonu.” Tāda bija viena no nominācijas “runām” mēneša skrējēja izvēles aizkulisēs. Svaigi noskrējis Monblāna TDS 119km distanci ieņemot augsto 42.vietu – Chingons no Babītes jeb Laimonis. Lasīt tālāk.
Divas uzvaras divos kalnu ultramaratonos mēneša laikā – nebija vietas diskusijām mēneša skrējēja izvēlē. Jau tad – pavasarī, kad sekojām līdzi Mārtiņa gaitām Madeiras salā (Mārtiņš finišēja 4.vietā Madeira Island ultra trail sacensību 115 km distancē), viņa vārds pavīdēja kandidātu sarakstā, bet tika atlikts malā ar domu “gan jau viņš vēl parādīs”. Un žūrija nebija kļūdījusies – parādīja ar’! 
km 
-