Vēl 18.maijā varējām viņu sastapt krastmalā, kad posāmies kopbildei, un trases malā atbalstot mūs, kad jau mērojām kilometrus Nordea Rīgas maratonā. Pēc ierakstiem ar sportu saistītajos sociālajos tīklos var manīt, ka vēl 22.maijā viņa orientējās Garkalnes kāpās, bet jau nākamajā dienā laida pasaulē meitiņu Hannu. Varētu domāt – dulla, traka, neprātīga!, bet pazīstot viņu dzīvē, tā gan negribas teikt, jo visu dara ar apdomu, pamatīgi, iepriekš izzinot un izpētot, tādēļ vienmēr būs interesanta sarunu biedrene par tēmām, kas viņai ir tuvas. Visu grūtniecības laiku dalījās ar savām skriešanas gaitām šajā periodā bloga ierakstos, gaidām arī turpinājumus, atsākot skriet. Iepazīstieties ar maija mēneša skrējēju – Jekaterinu. Lasīt tālāk.
Forša ir sajūta, kad tu stāvi pūlī, gaidot startu, un dzirdi – ei, tas ir tas džeks, kas uztaisīja noskrien.lv. Bet vēl foršāka ir sajūta, ka ar tevi ir tādi cilvēki kā šī mēneša skrējēja, kas taisa noskrien.lv. Un ne tikai noskrien.lv. Viņa ir visur – sacensībās, pat uz pjedestāliem un kā brīvprātīgā, pasniedzot ūdeni, koptreniņos, parastos treniņos, viņa tur tempu, skrien Pasaules čempionātā 24h skriešanā, piedalās preses konferencēs, intervē mēneša skrējējus. Un kā jūs sapratīsiet no šīs intervijas – diemžēl neada. Linda, paldies, ka tu esi. Aprīļa mēneša skrējēja – Lindams. Lasīt tālāk.
“Tie, kas viņu pazīst, zinās teikt, ka nav lojālāka un draudzīgāka noskrienieša. Vecbiedrs, skrējējs ar pieredzi. Milzīgs atbalsts mums visiem Kurzemē – sagādā naktsmājas, vienmēr noorganizē Rietumkrasta koptreniņus, kad viesojamies pilsētā”.
“Fantastiska labestība un dzīves prieks no viņa staro pastāvīgi. Pozitīvais biedrs – jauks, smaidīgs, izpalīdzīgs, atsaucīgs.”
Martā kā brīvprātīgais bijis neatsverams atbalsts skrējiensoļojuma Rīga – Valmiera organizatoriem darbojoties vairākos posteņos, tostarp arī sagaidot skrējējus pie baznīcas, kad pats negulējis nakti piereģistrēja visus finišējušos, veica visas nepieciešamās formalitātes un “bija formā”. Mūsu liepājnieks – EdGars!
Jau otro gadu savācāmies paprāvā pulciņā un skrējām pa ledu pāri pieRīgas ezeriem. Jau otro gadu šādu koptreniņu iniciēja, inspicēja un organizēja mūsu biedrs Geo. Ja vien būtu nominācijas – gada skrējiens, ezeru ledus koptreniņi varētu droši pretendēt uz šo titulu. Paldies Geo par to. To novērtējusi arī žūrija un februāra mēneša skrējēja godā cēlusi Jurģi Purgaili jeb Geo.
Jau otro reizi mūsu pieredzē gadījums, ka mēneša skrējēju statusā pāris. Ja tiek nominēts viens, tad nevar nepieminēt otru, tā arī šajā gadījumā – janvārī Kvaki bija visvairāk kilometrus saskrējusī starp dāmām. Vēl pagājušā gadā forumā varēja lasīt viņas ierakstus par cīņu ar vēzi, pārciešot ķīmijterapiju un starošanu. Bet par Kvaki nevar runāt nepieminot Regulatus – sacensībās jau būsiet arī viņu pamanījuši. Īpaši spilgti atmiņā abi, iespējams, palikuši 2013.gada Viļņas 100nieka dalībniekiem, kur Kvaki, pati noskrējusi savu stafetes posmu, noskrēja vēl ~50km atbalstot savu dzīvesbiedru, kurš izaicināja savu varēšanu 100km distancē. Tā nu viņi kopā skrien, strādā un atpūšas – Kvaki un Regulatus jeb Indra un Rihards Vālandi. Lasīt tālāk.
Teiciens „Bez īpašas sagatavotības nemēģiniet to atkārtot mājās” mudina apzināties risku, ko uzņemamies mēģinot pārbaudīt savu spēju robežu. Ko secinām, kad mēģinām sasniegt savu spēju robežu? Man 42 maratoni no 47 skrējieniem liek secināt, ka cilvēka spēju robeža ir neizmērojama. Un piedzīvotā laika apstākļu buķete piešķir visam tikai vairāk krāsu (mīnusi, vējš, aukstums, sniegs, ledus, lietus, slapjums, karstums, saule,utt.) Lasīt tālāk.