Lai arī jūnija mēneša skrējēja saka, ka šī titula iegūšana esot bijis viņas mērķis šim gadam, viņa, iespējams, nenojauš, ka par kandidāti tika aizkulisēs izvirzīta un aprunāta arī jau pērn, kad mūs pārsteidza ar savu pēkšņo un ievērojamo parādīšanos skriešanas sacensībās. Pēc tā tad šī gada sniegums ir tikai likumsakarīgs, bet tāpēc ne mazāk pārsteidzošs. Latvijas čempiones tituli, apdraudēti ilggadīgi rekordi, pjedestāli un citas uzvaras. Un to visu spēj paveikt “ierindas” skolotāja, kas skrien savam priekam. Karīna, novēlam tev nezaudēt skriešanas, darba un citu nozīmīgo lietu prieku un turpināt piepildīt savus mērķus tikpat un vēl veiksmīgāk kā līdz šim. Mēneša skrējēja jūnijā – englishteacher jeb Karīna Helmane.
Dalība un finišs Pasaules čempionātā caur sāpēm un traumām bija kā kulminācija tam, ko šī mēneša skrējēja palēnām un mērķtiecīgi darījusi līdz šim – pirmais maratons ātrāk kā 3:30, pjedestāli dažādos ultramaratonos, slēpošana, riteņbraukšana, kā arī Swedbank darbinieku pievēršana skriešanai – Swedbank komanda bija vienīgā, kas spēja konkurēt ar VSK Noskrien Lattelecom maratona komandu kausā maratona distancē sieviešu konkurencē. Labs piemērs, kā lietas jādara, lai izdotos. Un nav jau brīnums, var teikt, ka viņa ir piedzimusi Fizkultūras institūtā. Ko tas nozīmē – lasiet intervijā ar Sigitu. Viņa arī zina, ko darītu, ja nesportotu.
Mums jau pierasts, ka pēc skriešanas pasākuma jāgaida bildes Feisbukā, tad var izdzīvot pasākumu vēlreiz un pieglabāt kādu kadru savai piemiņai par pasākumu. Viens no mūsu uzticamajiem fotogrāfiem ir Kārlis Pakārklis. Uz tikšanos viņš ieradies ar kladīti, kurā glītā rokrakstā, kārtīgās rindiņās sarakstīti skrējienu rezultāti. Ik pa brīdim, kad sarunā pieminam kādu skrējienu, tas tiek meklēts pierakstos, lai mums atbildētu precīzi.
Skrējis savā jaunībā, bijis klāt dažādos leģendām apvītos pasākumos un arī tagad nevaram iedomāties pasākumus bez viņa līdzdalības. Izrādās, ka Kārlis ne tikai fotografē, bet kādu reizi paskrien arī pats. Kā arī fotografē ne tikai mūs – skrējējus – un katru gadu uzrīko arī personālizstādi.
Marts viennozīmīgi pagāja skrējiensoļojuma Rīga – Valmiera zīmē. Žūrijai viegli nebija – skrējēji, rekordisti, jaunie ultramaratonisti, nepārspējami brīvprātīgie, fotogrāfi un visādi citādi aktīvi cilvēki. Bet viens tomēr ieguva pārsvaru ar savu iniciatīvu. Tie, kam draugi un tuvinieki sekoja līdz tiešsaistē, un brīvprātīgie, kas ar to darbojās, jau zinās – Rīga – Valmiera bija rezultātu tiešsaistes programma, kurā brīvprātīgie atzīmēja dalībnieku ierašanos kontrolpunktos un mājās palikušie to visu varēja redzēt un uzzināt, kur viņu trakais ģimenes loceklis atrodas. Tagad tik jāatrod vainīgais un tas ir dzinchathegreat, kurš oficiāli pazīstams arī kā Dzintars Rērihs. Viņš arī sabiedrībai noderīgs bijis pērn, turot tempu populārākajos asfalta skriešanas pasākumos, bijis iniciators dažādiem koptreniņiem un ir arī Teikas koptreniņu dibinātājs. Par ko slavēt, netrūkst. Kas viņam pašam sakāms par šo?
Mums patīk skriet, mums patīk piedalīties sacensībās, mēs no tā gūstam prieku. Mēneša skrējējs ir tas, kurš spēj iedvesmot un šis mēneša skrējējs to noteikti pieprot – viņš ne tikai iedvesmo, viņš rada un vairo mūsu prieku. Pērn viņš mūs uzveda Āžu kalnā. Šogad būs no laimes jāspiedz, jo ir tapis seriāls – pieci taku skrējieni dažādos Latvijas mežos, kuru organizēšanas pilnveidošanai pat notiek pieredzes un ideju gūšanas ceļojumi uz ārvalstu pasākumiem. Pats sevi nesauc vairs par atkarīgu, bet pat jau par slimu. Inficējies un inficē arī citus – gan pārnestā nozīmē, gan arī tiešā. Mēneša skrējējs februārī RimantsL jeb Rimants Liepiņš. Lasīt tālāk.
Viņi skrien, viens vairāk, otra mazāk, bet skrien. Un janvārī, kad sniegi snieg un ledi salst, viņi uzrīko koptreniņu Rīga – Biksti – iespējams vēl vienu VSK Noskrien ikgadējo pasākumu. Kārtējo reizi žūrija lēma, ka ir cilvēki un viņu sasniegumi, ko nevar atdalīt, līdz ar to janvārī kronētie – Trakais un ilZZuks, jeb Dainis un Ilze Limanāni. Lasīt tālāk.
km 
-