|
||||||
Komandas blogi |
Par šo skrējēju, droši vien, daudzi teiks, ka viņai sen bija jābūt Mēneša skrējēja godā. Un viņa jau ir bijusi tuvu tam – neskaitāmas reizes pieminēta atlasot kandidātus un tik par mata tiesu no tā līdz šim bija izglābusies. Gadu noslēdzot tas viņai vairs neizdevās – skraidīšana pa purviem, skriešana uz Valmieru, pasaules čempionātos un visādos ultramaratonos un rakstu sacerēšana par savām skriešanas aktivitātēm ir tikai daļa no iemesliem. Essnee jeb Gunta Amoliņa jūsu uzmanībai!
Noskriet maratonu zem trim stundām ir daudzu skrienošo kungu sapnis. Tad nu, kungi, lasiet un apskaudiet – par novembra mēneša skrējēju iebalsota meiča, kura savu pirmo maratonu noskrēja ar rezultātu 3:32:31 un tikai pusotru gadu vēlāk savu pirmo rezultātu laboja par 38 (!!!) minūtēm un iekļuva daudzu iekārotajā trīsstundnieku klubiņā. Ak, un vēl viņa divus gadus “Skrien Latvija” seriālā pelnīja punktus komandai “VSK Noskrien Gliemeži”… Tā ir neviena cita kā lellde jeb Lelde Neimande – skrējēja, kuras vārdu varējām dzirdēt gandrīz katrā šī gada pusmaratonu apbalvošanā.
Septembris mums bija raibs – čempionāti, daudzdienu sacensības, maratoni, kalnu skrējieni un vienkāršas sacensības. Žūrijai jautājām:
Žūrija balsoja un lēma, ka kronīti par piedzīvojumiem septembrī liksim dāmai, kura prot atrast visādus interesantus pasākumus, jo viņai nepatīk skriet pakaļ modei. Tāpēc viņa aizskrēja uz Bikstiem nevis Valmieru, iespējams, tāpēc pērn brauca uz Lavaredo nevis Monblānu. Un šogad viņa pavēra jaunus apvāršņus, piedaloties swim-run sacensībās Norvēģijas fjordos. Varbūt kāds teiks, kas gan tas par sasniegumu, jo meitenes nefinišēja, nespējot iekļauties kontrollaikā, bet uzskatām, ka sasniegums tāpat ir iespaidīgs. Kaut vai uzdrošināšanās un treniņu dēļ vien. Nu un tagad – septembrī viņa atkal pieveica ko netradicionālu – trīsdienu skrējienu, kurā pievarēja 216km. Jūsu uzmanībai mūžam smaidīgā un neatkarīgi no distances garuma un noguruma pakāpes trasēs mūžīgi dejojošā shahs jeb Inese Gulbe.
Kad vēl spriedām par jūlija skrējēju, tika aprunāti arī kandidāti augustam un neviens neieminējās un neiedomājās par viņu. Bet mēnesim beidzoties darbi runā paši par sevi – iesākumā karstajā Kuldīgā, kad daudzi citi mocījās mirdami, viņš izskrien personīgo rekordu pusītē (1:27:46) un pēc 11 dienām jau stāv Ultra-Trail du Mont-Blanc® TDS distances (119 km garumā un 7250 m augstumā) startā. Finišā viņš nonāk pēc nepilnas diennakts un ir 161. no vairāk kā 1200 finišējušajiem (startēja 1809 dalībnieki). Domājat, ka tagad pienāktos pelnīta atpūta, guļot gaisā saslietām kājām? Nekā nebija – pēc divām dienām viņš jau skrien 3.Baltijas Baso pēdu ultramaratona 53 km garajā distancē, kuru pieveic kā piektais pēc 4 stundām un 8 minūtēm. Mēs sakām, ka tas ir traki, bet vispār jau viņš izklausās gaužām prātīgs, un par to liekam mēneša skrējēja kroni galvā Edgaram Vanteram jeb Vančukam. Lasīt tālāk.
Tā saka, ka labs nākot ar gaidīšanu. Ziniet, tā arī ir! Augusts jau stipri otrajā pusē, bet mēs “laižam tautiņās” vēl jūlija mēneša skrējēju. Bet tam ir ļoti pamatots attaisnojums – kronēt šoreiz izvēlējāmies tādu kandidātu, kurš teica, ka mums jānāk līdzi mežā viņu intervēt (beigās gan apžēlojās un tikām cauri ierastajā kārtībā). Ja esi bijis “Stirnu bukā”, tad arī viņu, droši vien, esi manījis kvadracikla mugurā dzenājamies pa un ap trasi. Ja Tev patīk “Stirnu buka” trases, tad zini, ka viņš ir pie vainas. Viņu var vainot arī tad, ja Tev tas šķitis par grūtu… RimantaL labā roka “Stirnu buka” trašu gatavošanā, arī laika posmā, kad gatavojām interviju, atrunājās, ka jādodas vēl darbos pie pēdējā “buciņa”. Cilvēks, kurš dara un arī tipina – Gints Konošonoks jeb mūsu portālā atpazīstams kā GintsK. |
2024. gadā: noskriets - 403392.82 km skrējuši - 342 biedri Pēdējās septiņās dienās: noskriets - 5348.69 km skrējuši - 176 biedri skrējieni - 527 reizes
|
||||
|
Redakcija un kontakti |
||||||
Ilgi viņu “marinējām” – jau visu šo gadu, bet vēl vairāk kopš augusta, kad viņš uzvarēja Cēsis Eco Trail svarīgāko distanci. Kā pats 
km 
-