Vai kāds ir pārsteigts? Tas, ka mēneša skrējēja ir tieši viņa, nav nejaušība, tā ir likumsakarība. Citādi to nevar nosaukt pēc 40 cilvēku kolektīva aizvešanas uz ārvalstu sacensībām – Jaunā gada sagaidīšanas pasākumu Igaunijā un uzvaras šajās sacensībās sieviešu konkurencē, noskrienot 105,2 km 12 stundu laikā. Jāpiebilst, ka Martas jeb kā mēs viņu pazīstam – maffijas kandidatūra mēneša skrējēja titulam atlases komisijas kuluāros apspriesta vairākkārt. Un nav jau brīnums – Marta 2012.gadā paveikusi ne vienu vien atzinības vērtu varoņdarbu – 100km skrējienā iegūta 3.vieta, 24 stundu skrējienā noskrienot 137,742 km iegūta 79.vieta pasaulē sieviešu konkurencē, Pasaules kausa posmā 50km skrējienā – 5.vieta, gada laikā septiņas (!) reizes uzlabots personīgais rekords pusmaratonā, kopumā gada laikā savu rezultātu uzlabojot par 13 minūtēm. Lasīt tālāk.
VSK Noskrien esat jūs visi. Jūsu skrējieni, komentāri, pieredze. Jūsu panākumi, kritumi, traumas un uzvara pār sevi. Jūsu dalīšanās ar citiem un jūsu palīdzēšana citiem. Novembra mēneša skrējējs VSK Noskrien pasākuma virtuvē ir līdz ausīm, piedalījies neskaitāmās sarunās par krekliem, lojalitātes kartes atlaidēm, bildējies Playboyam, turējis tempu pusslims, jo kāds cits nav ticis, maksājis no savas kabatas par VSK Noskrien. Šīs gods nav tādēļ. Iepriekšējo mēnešu skrējēji vienbalsīgi dažās stundās noteica, ka sm72 to ir pelnījis, jo ilgu gadu laikā, mērķtiecīgi ejot uz savu lietu, tieši novembrī viņš to izdarīja. Apsveicu, Marek, ar lielisko rezultātu. 
Punkts uz i, protams, bija uzvara Siguldas Kalnu maratonā. Un iespējams tiešī šī uzvara bija nepieciešama, lai mēs visi varētu vairāk uzzināt par Ingu. Viņas savdabīgo piegājienu, kā sākt skriešanas karjeru, vēlmi uzvarēt un 11 maratoniem sezonā. Pie šī viņas sasnieguma būtu jāpastrādā mūsu statistikas zinātājiem – interesanti, kad vēl kāda dāma to ir spējusi. 
Šī mēneša skrējējs nāk ar novēlošanos, bet viennozīmīgi ir pelnījis šo titulu. Lieliska sezona, labi rezultāti un palīdzēšana citiem noskriet esot kā tempa turētājam. Varu pačukstēt, ka mēneša skrējēja žūrijai pie kopsaucēja nonākt bija ārkārtīgi grūti, bet es esmu lepns ar viņiem, jo nepakļāvās spiedienam no augšas un pie septembra mēneša skrējēja nonāca. Artūr, apveicam.
„Vēl reāls kandidāts varētu būt guncha. Ierosinu padomāt par viņa virzīšanu nākamajā reizē. Augustā kļuvis par LR čempionu 50 km un, iespējams, uzstādījis jaunu Latvijas rekordu. Vinnējis LSC 30 km skrējienā, par astoņām sekundēm apsteidzot par sevi daudz jaunāko druupiju un labojot savu PR par piecarpus minūtēm. Un septembrī tad būs kaut ko labu izdarījis arī 24 h skrējienā.” Šo vēstuli neredzēja Mēneša skrējēja piešķiršanas komisija, bet viņu domas bija līdzīgas un vienprātīgas. Apsveicam, Gunār. 
Cik forši bija, kad varēju vienpersoniski izvēlēties mēneša skrējēju vai otrā mēneša skrējēja izvēli noteica pirmais. Pēc tam jau katrs nākamais prasīja garas diskusijas, kurš tad no daudzajiem mūsu skrējējiem būtu pelnījis šo titulu. Jūlija mēneša skrējēja izvēlē vajadzēja vairāk laika, nekā pašam skrējējam, lai iegūtu Latvijas čempiona titulu 100km skriešanā. Pagājušo gadu viņš noskrēja 
km 
-