Brešas mākslas maratons

Mareks

Nevienam nav noslēpums, ka itāļiem ēdiens nozīmē dzīves svētkus. Itāļu virtuve no citām atšķiras ar lieliskām garšas īpašībām un tās veselīgumu: visi produkti ir ļoti labas kvalitātes, un, tā kā produktu apstrāde nav sarežģīta, ēdieni saglabā svaigumu un dabisko garšu. Taču termins „itāļu nacionālie ēdieni” ir diezgan daudzveidīgs. Itālija pasaulei piedāvā ļoti daudzus oriģinālu virtuvju variantus, kas atspoguļo dažādo Itālijas reģionu vēsturi un tur izplatītos produktus, jo Itālijas, kā vienotas valsts pastāvēšana ir datējama tikai ap 19.gs. septiņdesmitajiem gadiem.

Itāļu pieķeršanās makaronu ēdieniem ir visiem labi zināma, bet ne visi zina, ka pasta itāļu valodā ir ne tikai vispārējs apzīmējums visiem makaronu ēdieniem, bet arī sinonīms vārdam „ēdiens”. Ne velti, lielākajā daļā Itālijas pusdienlaikā darbs tiek pārtraukts vismaz uz divām stundām, kad itāļi, neatkarīgi no “maka biezuma”, dodas mājup kārtīgi paēst un pagulēt dienas dusu, ar apvienojošu nosaukumu – siesta.

Ja kādam radīsies jautājums, ko es skrējējs te sapņoju par itāļu virtuvi, tad šādi pārmetumi būs lieki, jo nav uz pasaules neviena maratonista, kurš nezin terminu “pasta party”. Pirms Brešas maratona man iekrita kārta gatavot viņas augstību “pasta party” ēdienu. Līdzīgi kā Renāram Rozem un tagad jau viņa sieviņai Zanei pirms Roterdamas maratona 2012 un Džo un eees pirms Valensijas maratona 2012, gatavoju pastu ar pesto mērci. Man tik ļoti garšo pesto, ka domājot par šo tekstu, nenoturējos un uzjaucu Pesto alla Genovese ar grieķu jogurtu, lai pamielotos.

Liels bija mans prieks, ka pēc Brešas maratona Linda paziņoja, ka pasta ar pesto mērci viņai ļāva izdzīvot maratona laikā, jo viņa nomirtu no garlaicības, ja nevarētu uzturēt sarunu par pesto mērci maratona laikā ar dženovieti – pesto mērces pagatavošanas karali. Un iespējams, nākamo vīra tēvu.

Taču, ņemot vērā faktu, ka neesmu pieradis gatavot pastu tik daudz cilvēkiem, es izvārīju pastu apmēram 1/3 vairāk, kā pirmsmaratona vakariņām bija nepieciešams. Līdz ar to es biju drošsirdīgs paziņot, ka pēdējā vakarā gatavošu Itālijas pirmizrādi – pastas salātus sm72 apdarē. Maldās tie cilvēki, kas uzskata, ka jebkurā pasaules malā no jebkura ledusskapja ēdienu pārpalikumiem var uztaisīt soļanku, jo Itālijā soļanku aizvieto pastas salāti. Tā kā latviešu iedzimtajā skopumā nevēlējamies atstāt kādu produktu neapēstu, tad mūsu pastas salātos ietilpa:

• 2 dienu pieredzes bagāta pasta;
• Aināra neapēstie itāļu salātu mix;
• pāris nomaldījušies tomātu;
• sauja risoto neiekļuvuši sīpolu;
• no Latvijas līdz atvestais, bet neapēsts Krievijas siers šķēlītēs un Gouldamera vietējais siers šķēlītēs;
• Aināra sīki sagriezts, itāļu virtuves karalis – ķiploks, kurš aizvieto umami (E-621 starp citu Brešas maratonā izsvilpu maratonistu ar 621 numuru);
• pesto mērcei pāri palikušais grieķu jogurta pārpalikums;
• majonēze;
• sāls un pipari pēc garšas;

Šie pastas salāti palīdzēja gandrīz pilnībā iztukšot ledusskapjus, paēdināt maratona izsalcinātos skrējējus un pabarot mani un Aināru vēl brokastīs pirms atgriešanās Latvijā. Līdz ar to gadījumā, ja Jums ir jāiztukšo ledusskapji, ņemiet vērā šo itālisko pieredzi un neaizmirstiet paaicināt ciemos.

Un nobeidzot uz jautrākas nots par itāļu mīlestību pret pastu atcerējos vienu itāļu tautas anekdoti:

“Morgā itāļu profesors atgriež vaļā līķa vēderu, bet tur pilns ar pastu. Profesors saka zinātniskajam asistentam: ”Lūdzu atnesiet dakšiņu!” Bet kamēr zinātniskais asistents meklē dakšiņu, profesors visu apēd ar rokām. Zinātniskais asistents atgriežas un sašutis saka ”Bet profesora kungs, varbūt cilvēks tieši no šīs pastas nomira!” Profesors visu izvemj atpakaļ. Zinātniskais asistents ar pateicību: ”Paldies, ka uzsildījāt!”

Guna

Pīles acīmredzot ir mans maģiskais dzīvnieks – vienmēr paticis tajās noskatīties, bieži ir novērota vēlme paņemt pīli rokās un papaijāt viņas samtaino knābi (nebrīnītos, ja šī sāktu ar mani runāt). Par laimi arī Itālijas daba nav apdalīta un pīles tur ir, tamdēļ jutos tikpat labi kā mājās. Draugi un paziņas zina, ka pēc intensīvas pīļu vērošanas man ir nepieciešams vismaz 8 stundas gara miega atpūta, taču Itālijas spirdzinošais gaiss sajauca manu galvu un ritmu, kā rezultātā gulēšanai atlika ne vairāk par 3-4 stundām katru nakti. Tomēr priecē, ka organisms sevi apbižot neļauj – mierīgi ļāvu kolēģiem sevi aprunāt, kad uz brīdi iesnaudos kopīgu vakariņu laikā, auto, kamēr pārējie iepērkas, vai lidmašīnā (tas jau daudziem nebūs vairs nekāds jaunums, ka ballītēs mēdzu iesnausties).

Andulis

Andulis ir Andulis.

Lauma

Dienas plāns – apbraukt apkārt Gardas ezeram. Jo tālāk uz siltajām zemēm, jo vairāk palmas. Ar palmām nekas nebeidzas, ielas malā aug apelsīni un šur tur redzami kaktusi. Es arī gribu bildi ar apelsīniem! Ja, kaut ko vēlies pasaki skaļi un tava vēlēšanās tiks izpildīta (kur meitenes vēlas aizbraukt, redzēt, uzkāpt?). Autoekipāža piestāj mazā ciematiņā, kur bija gandrīz viss – palmas, apelsīnkoki un citronkoki. Kaktusi pēc tam.

Zem saulainās Toskānas saules, kur ielejā ir +8C, kur jūsmojam par kalniem un mākoņiem, kur augšup ved šaurie sepentīna ceļi ir ziema, +1C, migla, smalks lietus, sniegs un iebrauktas auto sliedes sniegotajā ceļā.

Linda

Kāpēc latvieši brauc uz Itāliju? Domājot stereotipos – lai iepirktos vai slēpotu. Acīmredzami esam turīgi kalnieši. Esot Itālijā, arī mēs nevarējām nebūt vieni no tiem. Lietainākā diena tiek ziedota šopingam. Nu tad starts. Komandas norunātais kontrollaiks – 40 minūtes. Pirmais veikals – bikšu mērīšanas maratons. Kļūda, kas tiek apjausta tikai tagad, bet pieļauta no paša rīta ģērbjoties – uzvilktas pirkstiņkurpes (jūs tās noteikti pazīstat ar nosaukumu Vibram FiveFingers vai VFF). Tad iedomājieties – izvēlos bikses, dodos mērīt, novelku savas pirkstiņkurpes, mēģinu ietilpt biksēs – kļūda – rūķu izmērs. Atkal jāsaģērbjas savās drēbēs, jāvelk VFF un jāiet pēc cita bikšu pāra. Un tā vēl trīs reizes. Tie, kuriem ir bijusi darīšana ar VFF uzvilkšanu, sapratīs, par ko ir runa.

Šopinga sausais atlikums – bikses nopirku, kontrollaikā iekļāvos, bet to visu iztērēju vienā veikalā. Skarbi. Secinājums – labākiem rezultātiem no svara ir treniņi un pareiza apavu izvēle.

Kā ar slēpošanu, jautāsiet, ja jau to pieminēju? Teorētiska iespēja bija. Neizmantojām.

Ainārs

Brešas Mākslas maratonā mēs bijām monolīta komanda, kurus vienoja iedzimtā inteliģence un savas kultūras sakņu apzināšanās. Māksla un radošums mūs vadīja 24/7. Ēdiena gatavošanā, savstarpējās attiecībās un citās baudās. Bez bremzēm. Gan latviskojot pasaules dzejas mantojumu.

Sēžu aiz restēm tumsnīcā mitrā. Nebrīvē uzbarots ērglis jauns. Oriģinālā A.Puškins – Сижу за решеткой в темнице сырой. Вскормленный в неволе орел молодой.

Gan izmantojot gruzīnu mutvārdu daiļradi, lai akcentētu komandas biedru spēju aizmigt jebkurā vietā.

• – Svaigas zivis tirgojat?
• – Svaigas, svaigas. Protams, svaigas.
• – Kāpēc tad nekustās?
• – Guļ.
• – Un smird kāpēc?
• – A, tu kad guli, kontrolē savu rīcību?

Signis

Brauciens uz “Brescia Art marathon” notika kā pateikšanās tiem cilvēkiem, kas visvairāk darbojas ap noskrien.lv būšanu un veidošanu, par to, ka noskrien.lv ir. Mūsdienās pat tik draudzīgu un atvērtu cilvēku kā skrējēji portāla veidotāji var kopā strādāt vairāk nekā sešus gadus un nekad pat tā īsti nesatikties. Sacensībās mēs skrienam un aprunājam rezultātus, traumas. Koptreniņos vienmēr ir iespēja noskriet vēl vai doties mājās.

Mēs, iespējams, devāmies lielā avantūrā un redzējām no neparastākām pusēm, kādi tad ir tie, kas veido noskrien.lv. Piecās dienās var iemīlēt un apnikt viens otram, ātrāk gribēt mājās vai pat paskriet. Un es varu droši teikt – sasodīts, mēs esam labi. noskrien.lv ir drošās rokās.

Aināram vienmēr būs, ko pateikt, izmantojot klasiķu vārsmas. Sākot no divu vīriešu attiecībām līdz pat pareizi pagatavotiem kaķiem. Un kad viņš sāk smieties… Guna aizmigs jebkurā vietā un atradīs pārbāztu naktsklubu vasaras kūrorta pilsētā ziemas sezonā, bet tai pašā laikā vienmēr atradīs pīles un papeldēs. Mareks no trešās un ceturtās dienās ēdiena uztaisīs piektās dienas ēdienu. Gandrīz mirs, bet visi būs paēduši. Un zina labu metodi īsto olīvu atrašanai lielveikalā. Lauma nekad nepaliks vārdu parādā un apčakarēs suvenīru tirgotājus. Un ir riktīgi drosmīga. Ne aci nepamirkšķināja, kad konstatēja, ka būs jāguļ vienā istabā ar divas reizes precējušos piecu bērnu tēvu. Andulis spēj sasmīdināt visas meitenes pie galda un  galantāku vīrieti neesmu redzējis. Vienmēr atradīsies aizmugurē, pagaidīs atpalicējas un neļaus nevienai pazust. Un Linda. Viņa parūpēsies, lai visi ir padzēruši un laikā pamodušies. Tiem, kurus pamodina pēc stundu miega, mīļi dos vēl piecas minūtes. Un nolīdzinās jebkuru nesaskaņu un visus centīsies saturēt kopā.

Paldies, ka jūs esat.