Varu noskriet maratonu, varu noskriet septiņus maratonus pēc kārtas, varu tikt ar kājām no Rīgas līdz Valmierai. Izbaudu to sajūtu, kad uzliec kājas uz asfalta un vienkārši skrien. Tu un tavas domas. Jā, paliek grūti, gribas apsēsties autobusa pieturā vai pačurāt krūmos ilgāk nekā vajag. Gribas paiet, bet tik un tā – tu un asfalts. Lielākoties nav jādomā kur skriet, kur kāju likt, kur taupīties un kur tieši otrādi – piemest ogles.
Tāpēc braucu ellē ratā un dzenāju lāčus pa Urāliem, cīnos ar sevi lielāko daļu distances Cēsu apkārtnē vai esmu jau beigts pirmajā pacēlumā Kanāriju salās. Jo tur ir jāstrādā. Tur es biežāk zaudēju, nekā uzvaru. Pat tad, kad tomēr sasniedzu finišu, zinu, ka esmu padevies, nokāris galvu un vienkārši ticis līdz kaut kādam galam.
Šogad man neiet. Gan savas dumības un iedomības dēļ, gan arī droši vien ir brīži, kad tu ēd lāci un, kad lācis ēd tevi. Man bija plāni kā Napoleonam. Ka varēšu tik uz Valmieru un vēl drusku, ka šajā nedēļas nogalēs būšu gatavs izmēģināt spēkus 24h skriešanā un uzreiz to darīt Pasaules čempionātā. Bet realitāte ir tāda, ka pat vāveres distanci neskriešu Kornetos.
Skriešana ir briesmīga atkarība. Varu nedēļām neskriet un nepārdzīvot, bet aizbraucot uz skrējienu un neskriet nav nekāda prieka. Alus negaršo, ballīti negribas un tos noskrējošos ar sevi apmierinātos ģīmjus i redzēt negribas. Lai arī cik grūti ir skriet, kaut vai tu ierodies beigts un padevies finišā, vai pat zvanīji draugam, lai noņem no trases, nekas nav briesmīgāks, kā neskriet, jo tu nevari skriet.
Bet pēc katra noskrējiena būs atkal rāpšanās augšā. Lasot šī gada Barkley maratona blogus, radās doma par Vilkaču maratonu. Kaut kā tāda, no kura baidies. Kaut kā tāda, ko nezini vai vari. Kaut kā tāda, kur nevar vienkarši noiet, jo pat ticis līdz finišam vari būt nefinišējušais. Kaut kā tāda, kur zini ka būs grūti. Kaut kā tāda, kur būs viss, kas nepatīk – takas, kur jādomā par katru soli, briesmīgi stāvas nogāzes, kurās jātiek augšā un pulksteni, kas nepieļaus relaksētu pastaigu.
Ja tu šaubies vai vari to izdarīt, tad tiekamies Vilkaču maratonā, jo arī es šaubos. Bet tieši tāpēc es piedalīšos. Jo es nezinu, vai varu.
km 
-
No manas dalības maksas arī 25% uzvarētājam.
Un medaļu var negatavot, jo droši vien nevajadzēs…
Tiekamies pie Āžu kalna. Šito palaist garām nav iespējams:)
Jā, pāreja no DNF uz DNS nav patīkama, taču drīz atkal būsim kedās
Nu kā tā var rakstīt?!!!!! Es zinu, ka man to šobrīd nevajag, manām kedām vēl kādu laiciņu jāatpūšas, bet izlasīju un sāku šaubīties.
(kaitinoši) Labi uzrakstīts.
Esmu tik iedomīgs, ka domāju, ka es to varu pieveikt.
Tātad var ņemt `nelabu galu` vai `labu galu`.
Žēl, ka Napaleona plāni nesanāk. Man arī ne.
Lai garšīgs lācis. Vai… esi garšīgs lācim.
75%, ka nevaru, bet vajadzētu par to pārliecināties dabā :)
Anduli, nečīksti. =D
Viss ir iespējams, nesen Dins to pierādīja!
Viegli gan nebūs, tas ir skaidrs.
Anduli, aizbrauc un pierādi, ka nevari, citādi neticēsim.
VISS nav iespējams. Iespējams ir tikai tas, ko spējam iedomāties kā paveicamu ;)
Arī Dinam plānotais neizdevās 100%-īgi… Kas gan nav būtiski.
“Kāpēc dzīve jāpakļauj skriešanai, ja var pakļaut alum ar garšīgu siera gabaliņu.” – © Ønske
No citas puses, .Lindai gan jāklausa. Tāpat jau esmu šogad neklausījis vairāk, nekā būtu pieklājīgi :) Tātad pierādīt centīšos.
Uz Sigņa epifānijām jau esmu uzrāvies, negribot dabūju aizsoļot līdz Valmierai!
Esi prātīgs, Āžu kalna aplis patiesi ir briesmīgs!!!
Rimant, bet aizsoļoji tak, un teju 5 stundas pirms laika :D
Varbūt sūtīt to savu prātīgumu dillēs, bet varbūt tomēr nesūtīt.
Uzdrošinos minēt/apgalvot: ja Vilkaču maratons tiktu sertificēts ITRA, tad Finisher kritērijs tam sanāktu kaut kur 405…430 apgabalā. Katrā ziņā, ne mazāk par 400.
Tā domāt liek ITRA datu bāzē atrodamie rezultāti distancēs ar līdzīgiem parametriem (kopējo garumu un kāpumu summu). Tiesa, precīza garuma taku maratoni gan tikpat kā nav :( Ja ir, tad atkal augstummetri īsti nesakrīt… Tomēr, kaut ko uz to pusi atrast varam.
Ko tas nozīmē? Tiem, kas jau dažās ITRA reģistrētās distancēs skrējuši un bijuši tuvāk noslēdzošajam galam (kā es), materiāls pārdomām – vai 15. jūlijā ir izredzes gana ņipri kustēt?
Man pašam pērn bija rezultāti divās ITRA distancēs, ar aprēķināto cotation 442 (CET vidējā dist., vieglāka par VM visos rādītājos) un 397 (SKM pamatdistancē, kas gan garāka, bet caurmērā lēzenāka). Sanāk: ja 15.07.2017. būtu pērnā skrietspēja, tad 50:50, ka varētu. Šogad esmu tomēr vājāks – tāpēc iepriekš minētie 75%, ka nevaru.
Rimanta minēto briesmīgumu nemaz neapšaubu. Gribas vien apskatīt to :)
Lauma, neaizmirsti, ka pasākumā būs arī TT. Amatu apvienošanas kārtībā – arī svaigākais MS! :)
Vajadzētu taču pārbaudīt, kā šim veicas?
Šo vajadzētu precizēt – kuros tieši pasākumos turpmāk tiks liegta dalība ietiepīgajiem DSQ? Visos Stirnu bukos, uz mūžīgiem laikiem? Visos turpmākajos Vilkaču maratonos? Kā tas īsti būs?
Lai tiem kas reģistrējušies mazinātu šaubas par dalību VM, ir iespējas atteikties samaksājot dubultu maksu. JOKS protams :-)))
4.4. punkts ir domāts tiem, kas uzskata, ka ar salauztu kāju var tikt līdz galam un vajag tikai gribēt.
es tikai paskatos uz to profilu, iedomājos to kalnu, kurā r divas reizes pusdzīvs līdis augšā un rodas jautajums – cik trakam jābūt, lai ignorēt 4.4. punktu? Man jau iedomājoties mugura sāp un kāja ķeras.
Zinu,ka neiekļausos kontrollaikā,bet vismaz divus apļus,labi trīs provēšu noskriet vai arī norāpot :)
Noteikti,ka pasākums būs interesants ;)
Manuprāt, tas nozīmē, ka Antrukam u.c. līdzīgiem būs jāveic vismaz pieci apļi, lai sagaidītu pirmo DSQ iespēju ;)
Var veikt pat desmit apļus – ja tomēr izdevies izmukt no 5 apļu kontrolpūķa. Tikai tad drīkst uzklupt nākošais pūķis (starta/finiša zonas tiesneša izskatā)…
(Nu labi, ja precīzāk – jāpārvietojas vismaz 3 h līdz pirmajam pūķim; vismaz 5,5 h līdz otrajam pūķim. Apļu skaits var būt arī mazāks! ;)
Jāatzīmē, ka pirmais pūķis būs pats iecietīgākais. Ļaus pat līdz 36 minūtēm baudīt katru no pirmajiem 5 apļiem.
Anduli, pēc visa tā, ko tagad esmu uzzinājis par VM trasi, saprotu, ka tempa turēšana būs pirmajos piecos apļos un noslēgsies drīz pēc sešiem vakarā. Laba daudz nevajag! :)
Signi, ja kāja nav salauzta, tad pieņemu, ka diskvalificētie ir līdzīgā statusā kā Lattelecom Rīgas maratona dalībnieki, kuri pārsniedz kontrollaiku? Citēju no LRM nolikuma:
Aivar, viss kārtībā – būs tempa turēšana pirmajās 10 jūdzēs :) Temps nodrošinās tikšanos jau ar pirmo kontrolpūķi (kontrolvilkati?).
….
Apļa garums ir 2,017 jūdzes. Laikam Signis mazliet konkurēs ar Rīgā uz asfalta regulāri notiekošo, Šri Činmoja centra rīkoto “Pārspēj sevi 2 jūdzēs” :)))
Šeit tikai “Pārspēj sevi 26,2 jūdzēs”. Jeb pārspēj sevi 13 reizes :)
Labi, ka februārī es par šo pasākumu vēl neko nezināju. Tagad nedaudz žēl, tomēr guļu mierīgi. ;)
Anduli, nebūsim sīkumaini – laikam jau nevajag par katru cenu uzbāzties ar savu piedalīšanos. Ja nedrīkst skriet līdz desmitiem, bet tikai līdz sešiem – tad skriesim līdz sešiem. Tur nav jautājumu. Pēc tam dosimies nopeldēties. Cool! :)
Citu reizi, kad gribēsies paskriet ilgāk, turpināsim vien braukt pie igauņiem – tur ir daudz tādu kā mēs un tikai viens kontrolpūķis uz visiem, kurš neblandās pa trasi, bet sēž ieslēgts būrī pie finiša līnijas.:)
Anduli, beidz filozofēt. Gan jau 4.4.punkts domāts kā jau normālās ultrās pieņemts. Ja nepaspēji kontrollaikā, tad nepaspēji jebšu šis pasākums ir beidzies. Normāla pieeja.
Šī nav nekāda ultra, normāla vai nenormāla. Tikai maratons :)))
Paskatīsimies uz vietas, kāda būs kontrolpūķu un diskābeļa īpašnieku skaitliskā attiecība. Ja pēdējie būs stipri vairāk… :) ;) :)
Kā arī – vai var liegt trasē pastaigāties līdzjutējiem bez numuriem un vērot dažus sacensībās palikušos (netraucējot viņiem, protams)? :)
Anduli, Barklija maratonā ir gadi bez finišētājiem.
Pieteicies esmu, joprojām bail apmaksāt… Negribās būt par lāčbarību :P
Signi, tas Barklijburziņš gan par maratonu ir kļūdaini nosaukts…
Trololo: 1. varbūt drīzāk troļļi lāčus ēd, nevis otrādi; 2. ļoti šaubos, vai Āžu kalna apkaimē vispār ir kāds lācis? ja nav – būs jāizraugās cits ēdējs :)
Trololo, Tev ir jāmaksā. Ko tad mēs tajā Āžu kalnā tajā baisajā naktī darīsim bez Tavas humora izjūtas?
Trollis šeit mirs 2-3 aplī un varbūt kādas dzīvības pazīmes varētu izrādīt pusceļā uz Liepāju :/
Maksājiet vien to piķi, citādi uzvarētājam tāds pašvaks laimests pagaidām sanāk! :D Lasot komentārus, es nevaru saprast – tas ir labi vai slikti, ka šogad nu pilnīgi noteikti zinu, ka pa spēkam būs tikai kādu aplīti pret spalvu noiet, lai pakacinātu drošsirdīgos :)
Ko jūs kontrolpūķi apbižojiet. Pērn 12 aplī biju kādu minūti aiz viņā, bet tad pēdejā aplī ar pilnu muti haribo lāčiem un Viktorinii uzmundrināts paveicu brīnumu. Jāskrien.
Jā, tas bija episki labs moments! Malacis, cīnījies līdz beigām un uzvarēji pūķi! =)