Kā jau katru gadu arī šis gads nebija izņēmums un gatavošanās Nordea Rīgas maratonam sākās nedēļu iepriekš. Neiztrūkstošā aplokšņu līmēšana, somas numuru šķirošana un, protams, numura ievietošana pareizajā aploksnē. Tā pagāja divas dienas. Tad atpūta, lai ar jauniem spēkiem varētu darboties expo.
Ceturtdiena iesākas ar komandām, tad atpūtas pauzi un expo iekārtošanu. Visās telpās rosība, aplokšņu kastu statīvi tiek montēti, galdi kārtoti, plakāti izlīmēti, televizori uzriktēti, pa vidu tam apmācības. Kad lielākā burzma ap 22:00 noskrējusi, atlicis ir tikai pēdējais sīkums – vēlreiz visas aploksnes pareizi augošā secībā sašķirot un sakārtot kastēs, kā arī tās skaisti sakārtot pa plauktiem. Uz galdiem izkārtot kartes un pēdējo informāciju, zem galdiem salikt somu un aproču kastes, lai rīt atnākot uz 9:00 viss spīdētu un laistītos. Lieki piebilst, ka gulētas ir piecas stundas.
Piektdienas rīts. 10:00. Rinda aiz durvīm. Pusstundas laikā zāle pilna un rinda līdz parādes durvīm. Trīs stundas pagāja nemanot, galvu nepaceļot no aplokšņu kastēm, nemitīgi kādam paskaidrojot ko tagad darīt un skraidot pa visu zāli, stāstot kas, kur un kā. Pēcpusdiena mierīgāka, cilvēku aizvien daudz. Tā pagāja diena. Ap 22:00 viss sakārtots nākošai dienai – var doties mājup, gulēt. Secinājums, kopējais aplokšņu kastu skaits samazinājies par pusi.
Sestdienas rīts. Visi smaidīgi. Visa diena daudz mierīgāka. Ir pat laiks aiziet uzēst saldējumu, makaronus un paskatīties kāds laiks ārā (krusu gan neredzēju, bet to kā strauji nomācās gan). Neiztrūkstoši – aploksnes, somiņas, aploksnes, somiņas, aproces, aploksnes, tempa turētāju tusiņš, sarunas. Rindas, ja ir tad nekas traģisks. Otrā diena pagājusi. Aplokšņu kastu skaits samazinājies līdz piecām.
Atkāpei:
5km
10km
Pusmaratons
Labi. Es padodos
Maratons.
Kāpēc maratons? Pavisam vienkārši. Vienu rītu pamodos ar domu vajag, lieki piebilst, ka tās dienas vakarā tika prezentētas piemiņas medaļas. Ja tā padomā, tad kāpēc ne, jo ir pagājusi kārtējā piecgade.
Iesākumā pieci gadi pagāja, kopš spārnotās frāzes „Nākamgad skriešu pusmaratonu” un šogad pagāja pieci gadi kopš noskrēju pirmo pusmaratonu. Tradīcijas jāturpina. Pirmie 5km sacensībās Rīgas maratona ietvaros, pirmais pusmaratons – Nordea Rīgas maratons, loģiski, ka pirmais maratons – Nordea Rīgas maratons. Taisnības labad jāsaka, ka es zinu, kurš teica, ka pirmo maratonu neskries Latvijā vai arī skries Latvijā, ja dalībnieku skaits garajā distancē būs ap 2000…
Svētdienas rīts. Saulains. Krastmala pilna ar skrējējiem. Apsveicinos ar savējiem info teltī un dodos tālāk Lielā Kristapa virzienā, kur jau gandrīz norisinās tradicionālā fotografēšanās. Sarunas.
Starts. Pirmie 21km kā jau pie pusmaratona pieklājas. Sarunas laika īsināšanai, dzeršanas punktos glāzīšu ķeksēšana. Pirmā cilpa pazūd nebūtībā. Krasta ielas posms saulītē, kārtējā dzeršanas punktā no Lindas rokām izrauju glāzīti. Dienvidu tilts – sarunas turpinās mūzikas ritmos. Pie 16km uz Krasta ielas beidzot sāku atcerēties par savu dzēriena pudeli. Zem dzelzceļa tilta arī atpakaļceļā stāv Signis ar Imantu un visus uzmundrina. Drīz apdzen TT 4h15min. Otrais lielais aplis iesākts. Pievienojas Dzintars, pusīti jau noskrējis, bet grib izskriet arī otru pusīti. 11.Novembra krastmalas posms līdz ostai ir saules un svelmes ieskauts/sakarsēts. Tveice tāda forša. Man gribas ēst, ēnu, mākoņus un lietutiņu. Būs kārta želejai, kura vēlāk tiek pa gabaliņam notiesāta (jāpiebilst, ka skrūvējamie iepakojumi ir laba lieta). Stratēģija – ūdens uz galvas, dzēriens un apelsīns vēderā. Ganību dambis turpu – šurpu posms saule, saule, saule. Superīgi. Sākas kāju posmi. Krišjāņa Valdemāra un Sporta ielas krustojumā trases tiesnesim palūdzu kolu, šis noplāta rokas, ka nevarot dabūt. Lēnām atmetu cerību riņķojot pa Skanstes ielas rajonu. Ūdens šļūtene. Zied ceriņi. Ēna. Laime pilnīga – trases tiesnesis pasniedz puspudeli ar atgāzētu kolu (uz savējiem vienmēr var paļauties). Vēl nedaudz un garām paskrien TT 4:h30.
Vanšu tilts, Statoil strūklaka, uz tilta ar fotoaparātu rokās guļošs Arvis, Ķīpsala ar daudz mūziku, sauli, pretim skrienošiem dalībniekiem, ūdeni, aukstu ūdeni, apelsīniem. Vanšu tilta tālākais punkts, apgriešanās, pīksteklis, dzeršanas punkts, daudz izstieptu roku ar glāzītēm. Uzskrienot tiltā pamājam ekrānam. Otrpus aizskrien 10km līderi. Viņu ir daudz. Uzmundrinājumi. Pie Nacionālā teātra spēlē Auļi. Pievienojas Signis. Man pēdējos kilometros kompānija uz goda – divi puiši. Dzeršanas punkts. Desmitnieku skrējēji pēc laika skatoties no manis vēl drošā attālumā. Negribu, lai mani apdzen. Pēdējā taisne pa bruģi. Aplausi, ovācijas, gaviles, uzsaucieni no malās stāvošajiem. Krastmala rokas stiepiena attālumā, Signis saka, ka var no 4h30 izskriet. Es turpinu savā tempā. Jāatzīst, ka pēdējie 2 ar pus kilometri bija ievērojami ātrāki. Motivācija – finišs. Finiša spurts arī bija.
Apsveicam, Lauma! Tavs 42km maratona rezultāts 4h30min26sek. Tiekamies arī nākamgad!
Pēc finiša viens no pirmajiem jautājumiem, kad/vai skriesi nākamo maratonu? Nez, man tie taisnvirziena viendabīgie gabali nepārāk.
km 
-
Labs darbiņš, kas padarīts!
Izklausās tik mierīgi un viegli:) Kur moku apraksts, kur asinis? :D
Dikti garš Tev tas pirmais sanācis – nedēļas garumā. Pats skrējiens tik tāda odziņa visam pa virsu. :)
Precīzāk – pēc labi padarīta darba ir nepieciešama veselīga atpūta :)
Patiesībā pat neliels pārsteigums, pēc Monblāna utml. nevarēju pat iedomāties, ka Laumai nemaz nav klasiskā maratona. Novēloti apsveikumi, forši, ka mums ir tādas meitenes.
Apsveicu! Es arī biju piemirsis par Tavu nepatiku pret taisnvirziena viendabīgajiem gabaliem un biju pārsteigts ieraugot, ka Tev šis ir bijis tikai pirmais maratons. Vēl jo vairāk tāpēc apsveicu, ka to paveici īpaši par to neiespringstot – savam priekam kā pārmaiņu savā atvaļinājumā, kurš tika pavadīts lielākoties četrās sienās. Paldies arī par darbu, ko paveici RM organizēšanā – bez Tevis un Tavējiem šādu svētku nebūtu.
Foršs apraksts :) Ar skaudību toreiz noskatījos, kā skaisti gāji tajā otrajā aplī!
Tu esi īsta VSK Noskrien dvēsele! :)
To sakot domāju, ka nav daudz tādu īsteni noskrienīgu noskrieniešu…
Biji precizāka par Dāci ;) Apsveicieni ar pirmo klasiku!
No Dāvja gandrīz sanāca Dace ;)
Malacis, Lauma! Pēc brīvpātīgo maratona darba nedēļas garumā tomēr pievarēt vēl vienu “maratoniņu”!:) Respect!:)
Brīvprātīgo uzrādītos rezultātus vajadzētu dalīt ar kādu koeficientu (krietni lielāku par 1), lai būtu objektīvi :)
Gan jau reiz būs vēl kāds klasiskais. Uzdrošinos izteikt minējumu – tuvāko 5 gadu laikā :)
Gluži nopietns Paldies par nerimstošajām pūlēm!!
Jāsecina, ka arī Lauma ir palīdzējusi Modrim, abiem Ozolnieku entuziastiem un man sakrāt savas (jau paprāvās) “rīdzinieku” kaudzītes. Lai nu viņa saka, ko grib, bet savu roku taisnvirziena viendabīgo gabalu attīstībai ir pielikusi :)
Nu labi, Anduli, tev un vēl dažiem pēdējos piecus gadus esmu palīdzējusi krāt “rīdzinieku” kaudzītes. Tas tā precizitātei (:
Kas ir “rīdzenieku” kaudzītes?
Rīgas maratonu :)
Nu tiešām prieks par Laumas pirmo klasisko maratonu, nebija nemaz tik garlaicīgi :), un paldies Tev un arī visiem brīvprātīgajiem par Jūsu darbu :)