Ventspils skaņa

Tāda dzelzs skaņa mazliet ir Ventspils skaņa, tā jūtu.

Pusmaratonā Ventspilī biju pirmo reizi. Šogad pusmaratonu skrēju arī pirmo reizi. Jo kā nolemts netriekties apkārt pa pasauli pusmaratonus skraidot, tā arī daru. Jāatzīst arī, ka pirmā sporta godā manu prioritāšu sarakstā ir kāpis teniss.

Visus pieteikšanās termiņus nokavēju, tāpēc prātā bija doma “varbūt kaut kā”. Šī doma arī realizējās. Skaļi teikt nevar, bet klusu sanāca tā, ka dalības maksu samaksāju kā ziedojumu iepriekšējā dienā.

Nokļūšanai bija vairāki varianti. Varēju sēsties uz astes vai braukt pats. Otrais variants bija vilinošāks, jo ventspilnieki solīja nebeidzamas atrakcijas pēcballītē. Piedevām nedēļu iepriekš sanāca braukt uz Ventspili un ceļš nevilināja. Nelīdzenais posms ap 30 km.
KeyO laikus netika laukā no jūras. Piekritu savākt Gitucis no Skrundas. Tāpēc ceļš bija interesants un uzstādījums “katrā sacensībā iepazīt vismaz vienu jaunu noskrienieti” godam izpildīts.
Iepazinos gan arī ar Kuku, droši vien jau kādu 3 reizi. Viņš tāds nepamanāms tips. Gan jau ne par velti viņa ārējais tēls līdzīgs zvaigžņu kara varonim, tikai baltā krāsā.

Ventspilī tikām laicīgi, noparkojāmies, uzreiz pārģērbāmies un uz starta zonu. Reģistrācijas telts īstajā izmērā, lai būtu Reģistrācijas/VSK Noskrien telts. Visiem, kas jautāja, kur fotografēšanās teicu “te” un rādīju uz pie telts griestiem pielipušajiem baloniem.
Ko tur liegties, bija lielās ģimenes sajūta. Visi savējie. Nu labi, gandrīz visi. Bet mērķis ir visi :) Padarīt visu Latviju dzeltenu ;)

Atlika laiks arī nofotografēties. Protams tikai tiem, kas spēj būt laicīgi. Man rokā visi baloni – forši. Balonu piņķerīgā sadalīšana kā spēle un tempa turētāji tikuši pie raibiem baloniem, par raibumu eees ideja. Krishjohn nesazvanīts, viņa balonus nododu citiem un dodos iesildīties.

Iesildīšanās līdz auto stāvlaukumam. Atstāts izdalītais pārtikas maisiņš. Viena no slavētajām/reklamētajām 4trpakas želejām apēsta, otra līdzi skrējienā, izmantošu 3. aplī.

Uz startu
Startam blakus labs laukums kur iesildīties. Noskaidroju, ka dzinchathegreat plāno skriet uz SB, ap 1h38. Saku, ka droši vien tas man pa ātru. Gribēšana ir, treniņu pietrūkst. Tā kā cīņa par rezultātu ir tikai ar hronometru, tad startēju no pēdējām skrējēju rindām, aiz manis tikai nūjotāji, nu labi, arī elie. Pēc starta lielgabala šāviena paiet minūte, kamēr tieku līdz starta līnijai.

Trasē
Trasē jūtos kā VSK Noskrien inspektors. Sākot skriet no beigām un kontrolējot, kā noskrienieši skrien. Kopumā diezgan dzelteni. Ceļā uz sava tempa līdzskrējējiem pamanu un pasveicinu vienu otru noskrienieti. Interesants liekas uzraksts uz VSK Noskrien krekla “Prieks”.
Patīk gan tumbu mūzika, gan dejotājas, gan Suitenes, gan tautas tērptos ietērptie. Arī privātie dušotāji, dzērienu galdiņi. Pirmā apļa otrajā pusē noķeru Gituci. Dzērienu galdi man kalpo labi, nesanāk ne reizes ne kavēties, ne nedabūt. Ņemu pa divām glāzītēm, ar otro noskalojos.
Skrienu pilnīgi pēc izjūtām, reizēm paskatos telefonā, bet tas nav visai ērti, lieku atpakaļ maciņā. Kaut kas nogāja greizi un kilometru reģistrēšana pēc 8. kilometra beidzās, turpinājās tikai pulsa un laika reģistrēšana. Pulss vidējais 170, maksimālais finiša spurtā 193. Laiku laikus neapturēju 1:38:33, patiesībā 1h38, ja no starta līdz finišam tad 1h37:01.

Savu tempu atradu pie dzinchathegreat, Maffijas un mtiger. Dzinchathegreat lēkātājs tempā, es arī. Maffija un mtiger skrien vienmērīgi, bet priekš manis beigās mazliet par ātru.

Skrēju pēc sajūtām un nepārmocījos. Edmunds teica, ka skrienoties grūti. Tā bija mana iespēja, ko neizmantoju. Valmierā Edmunds mani ar kāpinātu tempu aizvadīja līdz finišam, pats gan toreiz viņš skrēja pilno.
GunaiO pat nebija jāsaka nekā. “Viņas acīs viss pateikts bij` tik un tā.” (Tur aiz debess malas A.Mielavs)
Meitene ar noskrien kreklu un Ilona arī teica, ka skrienoties grūti. Es nekad neesmu atbalstījis to pārmocīšanos, kas raksturīga sportistiem. Raksturs ir jāaudzina treniņos regulāri skrienot, nevis sacensībās lecot augstāk par savu dē. Šo nedomāju par Ilonu, tikai filosofiskas pārdomas.
Finiša spurts bija nolemts skriet sākot no atzīmes 20 km līdz finišam. Šis kilometrs likās pietiekami garš. Tā laikā paspēju gan Signi pasveicināt, gan dzinchuthegreat apdzīt, būtu gan priecīgs, ja viņš spētu kāpināt, bet kāpināt spēja kāds puisis melnā. Kuru apdzinu pēdējā taisnē, bet kurš nāca līdzi. dzinchathegreat cik spēja sauca nopakaļus, lai skrienu cik jaudas, tā arī darīju. Laikus pamanīju viņa pēdējo izrāvienu un, manuprāt, spēju turēt līdzi un uz finiša līnijas būt priekšā. Neesmu īsti drošs, vai tiesneši domā tāpat. Un varbūt tas arī nav tik svarīgi.

Finiša koridorā tieku pie medaļas. Tur jau ne pārāk pārmocījušies stāv Maffija un mtiger, man pēc spurta gan jāatgūstas. Tālāk kā pienākas – čips nost, ūdens pudele rokā, rokā šoreiz arī saldējums no Druvas. Uz alu vien noskatos, bet izrādās, ka tas bija nekaitīgais (bezalkoholiskais).

Atsildīšanās
Sarunās pavadu dažas minūtes, bet kad jādodas atsildīšanās skrējienā, to uzsāku ar pieklājīgu kliedzienu. Pienskābes jau bija nodomājušas, ka būs jāpaliek kāju muskuļos. Tiesa gan daļai pienskābju tas arī izdevās un kājas man bija pacietas un pastingras vēl vairākas dienas. Tas, protams, arī tādēļ, ka treniņi ir maz jo maz.
Atsildīšanās skrējiens starta vietas virzienā, kur gan citur. Atsildīšanās skrējiens kopā ar vēl vienu kolēģi, darba kolēģi. Tā kā mājup brauksim trijatā.
Kārtīga atsildīšanās nesanāk, kājas gaisā neizpurinu. Dodamies atpūtas parkā pēc zupas šķīvja un putras bļodiņas. Sēstamies blakus melnādainajam uzvarētājam un viņa tautietim.

Skrējiens beidzies, mazliet pārsteidz, ka pulkstenis jau rāda ap 18:00. Dodamies uz jūru, nopeldamies. Sauļoties ir mazliet par vēsu, apžāvējamies un uz mašīnu, gaidam 20:00. Pa vidam saruna ar Spāniju, tur šobrīd mīt viena VSK Noskrien biedrene.

Pēc it kā balsošanas nolemjam, ka uz ūdens procedūrām paliekam. Tāpat vēlāk nolemjam, ka brauksim uz kādu ēstuvi.
Ūdens procedūras bija svētīgas un pamatīgs palīgs pie atjaunošanās. Pirtis ir pilnas, bet tas tikai padara atmosfēru draudzīgāku. Burbuļvannas labas, mazliet salst galva un kakls. Esmu saķēris kādu nelielu krekšķi. Vai tiešām imunitāte tik ātri izkūst pie tādas grūtākas skriešanas? Izmēģinu ūdens trubas. Ātrākajā sametas pat mazliet baisi. Vēl vairāk baisi sametas pie domas, ja nu kādreiz saņemšos lekt ar izpletni.
Ievadzērienus dala pats A. Valerts. Tas pats, kuru redzēju trešā apļa iesākumā pavadām cauri starta/finiša zonai skrienot pavadam melnādaino skrējienu. Un kurš Reģistrācijas teltī pārvieto krēslus. Ir prieks, ka vārdi par iešanu prom no aktīvās skrējēju sabiedrības ir pagātne un ir visaktīvākā dalība VPPP organizēšanā. Privāti nesanāk aprunāties.
Pie galda sēd OreMan, minikin, viņai daža laba fotogrāfija ar manu attēlu trasē. Aivars703, laikam jau nav jāsaka ar ko, nogaršoju. Un Ivars klusām.

Pagājušas divas stundas un pirts rituāls ir galā. Dodamies ēstuvju virzienā, tomēr izrādās, ka tādas Ventspilī vairs neatrodam, tāpēc uzņemam virzienu uz Saldu.
Pa ceļam paspējam pēdējās desmit minūtēs iekost Kuldīgas Hesītī. Tur arī kolēģis (ceru, ka arī topošais noskrienietis) konstatēja, ka viņu piemeklējusi varenā senlatviešu aizmāršības dievība Amakatanav. Telefona zvans uz piejūras akvaparku un situācija noskaidrojas – tiešam nav. Nu labi – joks. Bija, bija palicis pārģērbšanās skapītī.
Tad kāda lieliska ziņa uzlabo garastāvokli, tiekam aicināti pie Gitucis uz mammas gatavotām vakariņām. Garšīgi.
Uz šīs garšīgās nots arī beigšu.

“Vēl viens nedarbs vēl nav beigts, kad jau nākamais tiek steigts.” Liepāja tuvojas.