Man ļoti patika tas, ko Aija Rulle atbildēja intervijā pēc 2. Baltijas Baso pēdu ultramaratona, kurā viņa ieguva pirmo vietu starp baskājēm garākajā distancē, uz jautājumu: `Kāpēc?`. Viņa teica kaut ko no sērijas `Tāpēc, ka to nevar visi. Un tā sajūta ir laba, ka neviens cits to nevar!` Citreiz ir grūti atbildēt uz visiem `Kāpēc?`, bet es gribētu aizņemties šo skaidrojumu, ja man kāds jautātu, kāpēc Valmierā šogad skrēju basām. Tas tiešām der!
Jā, Valmieras maratonu gan noskrēju, gan aprakstīju. Tiesa, šajā aprakstā neatradīsiet emocionālas vaimanas par to, cik drausmīgi grūti man gājis katrā kilometrā, kad iestājies lūziens, kad gribējies stāties ārā un tādas lietas, jo šoreiz biju gatavojies skriet tādā kā atpūtas režīmā. Taču ceru, ka, neskatoties uz šo emociju iztrūkumu, raksts tomēr patiks kaut nedaudz labāk par manu Viļņas atskaiti..
Raksts lasāms manā emuārā.
km 
-
Uhh!
Uhh!
Visu cieņu!
Kas to būtu domājis! No malas izskatījās, ka viens te atnācis atpūsties un tā pa jokam paskriet maratonu. Aha, tātad tomēr bija grūti! Labi, ka to uzrakstīji, savādāk jau sāka likties, ka jums, garo kilometru krājējiem, grūti nav vispār. Bet runājot par to, ka pēc tam nekas nesāp un nav noguruma, varbūt Tu esi iegājis tādā fāzē, ka maratonu var skriet 1xnedēļā jebkurā pilsētā, ne obligāti uz V.
Jā, un raksts labs, patiešām. Paldies!
Labs raksts! Kamēr nav noberzts, un ja nav jāuzmanās sasist kājas, basām skriet ir noteikti vieglāk. Sevišķi to izjūtu tagad, kad, iestājoties aukstākam laikam, vietās, kur visu vasaru skrēju basām, pamazām sāku radināties pie apaviem :)
Vismaz zilo nagu problema atkrīt:)
Tevī ir atgriezies skriešanas prieks! Tāds smaidīgs bildēs redzams. Brīžiem pēc Taviem paša komentāriem šķita, ka Tev skriešanā ir iestājusies rutīna. Jauks raksts.
Iespaidīgi, bet vajadzēja pierakstīt klāt, ka iesācējiem labāk nemēģināt to atkārtot :). Nākamo vajadzētu apavos, bet jau tā kā laiks arī no 3 h “izlīst” :)
p.s.Pērnavas maratona trase būtu daudz pateicīgāka baskājiem (daudz zemes un meža ceļa posmu).
Tas, ka nedēļu pēc maratona ar basām skrien tik 10min lēnāk, pie tam vēl apstājoties, cīnoties ar tulznām, tik parāda, ka kopumā arī basas kājas nav nekāda dabas kļūda un arī tajās var skriet faktiski tikpat ātri kā apavos. Tas, ka nesāp īpaši muskuļi, gan ir liela problēma, jo parāda, ka visu laiku skrien monotoni kruīza ātrumā un netrenē ātrās muskuļu šķiedras. Tāpēc jau tas temps arī vienmēr tev krītas distances otrajā pusē, jo tieši tad jau arī tām ātrajām muskuļu šķiedrām vajadzētu pieslēgties, kad pagurst sarkanās šķiedras. Ar ātrumiem viena treniņa ietvaros vajadzētu krietni biežāk variēt
Visu cieņu pa asfaltu skriet 42 km ar basām kājām… Tas tiešām ir apbrīnojami :) Paldies par rakstu un iedvesmošanu!!!
Uuuij, izklausās sāpīgi… Bet pozitīvās emocijas atsver visu:)
Ingmar, gluži pretēji – zilo nagu problēma, daudz skrienot basām, aktualizējas! Lieta tāda, ka pēda un tās pirksti ar laiku ieņem to dabīgo stāvokli – pirksti izplešas, nav vairs saspiesti kopā, kauli atdeformējas. Līdz ar to, ja šādai dabīgai pēdai pēc tam mēģina uzstīvēt virsū nedabīgu apavu (jo reizēm taču sacensības gribas paskriet arī apavos), tad nagu nospiešana ir neizbēgama. Ar to visu laiku cīnos (patiesībā jau cīnīties neko tur nevaru, vienkārši samierinos).
Lasma3, jā, vismaz daļu prieka noteikti esmu atguvis, dažādu iemeslu dēļ. Jūnijā bija tāds panīkums un apnikums, bet nu vairs nav tik traki.
guncha, nu to jau tagad pie daudziem rakstiem jāraksta klāt, ka labāk nemēģināt.. ;) Bet par Sub3H, protams, domāju..
ansiso, tieši tā – basām kājām nekādā ziņā neskrienas lēnāk kā apavos, ja vien nav tā tulznu problēma. Bet kas par apstāšanos? Es nekur neapstājos.. Savukārt, par to muskuļu nesāpēšanas `problēmu` – to gan par problēmu neuzskatu ;) Jā, negatīvi spliti man maratonā parasti nav, bet nav arī lieli pozitīvi – piemēram, Viļņā otro pusi noskrēju tikai par četrām ar pusi minūtēm lēnāk nekā pirmo.
Turpinām desot pa baso!
Vispār es tā iedomājos, ka es būtu sarūgtināta, ja pēc maratona nesāpētu muskuļi. Tas taču pats labumiņš:)
Es ar savu niecīgo pieredzi turpinu domāt, ka pēc skrējiena nekam nav jāsāp. (No maniem 17 laikam tik viens bijis V pilsētā.)
Ir skriets ar kompresijas biksēm – nemanīju atšķirību no parastām.
Ir izbaudīta masāža pēc maratona – pēc tās tikpat labi kā pēc bezmasāžas maratona.
Pēc pirmajiem maratoniem tiešām ir prieks par “labumiņu”. Vēlāk tas apnīk ;) un, vismaz teorētiski, pārejam in nometnē. Ar praksi ir dažādi :)
…
Par tēmu runājot – OreMan maratonu pārskati uzdzen mazvērtības kompleksu. Tātad viss notiek pareizi :))
“Keto diēta tiešām ir lieta! Jā, zinu, ka par to neko vēl joprojām neesmu rakstījis, gan jau kādreiz.” – Lūk, šo KĀDREIZ gribētos gan sagaidīt. Zinu, ka esi forumā mazliet jau rakstījis par keto-barošanos, bet tas tomēr nav tā… Derētu vismaz viens monumentāls apcerējums, uz ko atsaukties. Liekas, tas būtu pat par 10% vērtīgāk nekā baso ideju izplatīšana Latvijā. Mans subjektīvais viedoklis ;)
OreMan: “Bet par Sub3H, protams, domāju..” Vecīt, nedomā, tu tam esi gatavs! Šitādi rādītāji! Nākamruden, esmu pārliecināts, guncha novēlējums būs piepildījies.
ansiso: “ātrajām muskuļu šķiedrām vajadzētu pieslēgties, kad pagurst sarkanās šķiedras” – nu paklau, šitā šķiedru būšana varbūt vienkāršiem vārdiem būtu jādara zināma publiski, arī mums anatomiski neizglītotajiem?
Jā, un par Keto, es arī ļoti gaidu kādu plašāku lokālās pieredzes aprakstu. Kaut vai bez analīžu skaitļiem, tikai par sajūtām. No malas pavērojot ķermeņa vizuālās izmaiņas, kustības, vēl šo to, tā jau arī šo to var redzēt. Bez tam varbūt var izvirzīt versiju, ka tā jūnija krīze bija saistīta ar Keto “kritiskās masas””/vielmiaņas pārejas pārvarēšanu?
Prieks, ka atkal raksti par skriešanu :) Ceru, ka reiz arī es noskriešu kādas sacensības basām (BBPU un īsās distances NRR un Vecrīgas skrējienā īsti neskaitās :)).
P.S. Patiesībā es labi zinu motivācijas krīzes iemeslu – tie ir uzstādītie gada mērķi skriet arvien vairāk un vairāk katru mēnesi. Keto diēta un dienas pēc kārtas te nebūs pie vainas.
Man pārsvarā pēc gandrīz visiem labākajiem rezultātiem vai labiem rezultātiem pie konkrētās sportiskās formas kājas sāp. Tajos skrējienos, kur temps krities vai noplīsis un neesmu pratis izmantot savas ātrās muskuļu šķiedras distances beigu daļā, tādos gadījumos pārsvarā nākamajā dienā liekas, ka vispār neesmu skrējis. Anduli, ko tu tā tik briesmīgi sainteresējies par Keto diētu un te provocē uz karstām diskusijām komentāros, kas ļoti ticami parādītos? :)) Man vairāk interesētu, ja kāds te taisītu savu mārketingu par vegānismu, vegānismu-svaigēšanu vai, vēl trakāk, par “fruitarianism”?
“FRUITARIAN DIET WILL TRANSFORM YOUR RUNNING!!!”
http://www.letsrun.com/forum/flat_read.php?thread=5366382&page=0
P.S. Intīms jautājums. Cik ilgi tās pēdas pēc tam tika mazgātas? Un vai vispār izdevās nomazgāt?
Tieši tā, Ansi – mani arī interesē, kā keto diēta un Arnsteina kunga paveiktais sader kopā. Starp citu, pirmoreiz par “fruitarianism” pastāvēšanu uzzināju tieši no OreMan komentāra forumā ;)
Varētu būt, ka šie divi dažādie ceļi ir abi izmantojami? Gan ne vienlaicīgi (vienā ķermenī) :)
***
Par ātrajām muskuļu šķiedrām. Vai to izmantošanai neizbēgami jābeidzas ar sāpēšanu?
Neesmu gan pārliecināts, ka ātro šķiedru iesaistīšanai sacensību nobeigumā noteikti būtu jārezultējas ar sāpēm. Sāpes varētu gaidīt, ja ātrās šķiedras treniņos netiek iesaistītas, bet sacensībās tiek (tas pats, protams, arī attiecas uz lēnajām šķiedrām). Tāpat domāju, ka labākajā gadījumā garo distanču beigās varētu sagaidīt IIa šķiedru (vidēji ātrās) iesaistīšanu aktivitātē, bet diez vai IIx (superātrās). ansiso pieredze droši vien vairāk ir īsākās distancēs, pieņemu, ka līdz ~5000 metriem varētu saigaidīt arī (kaut minimālu) IIx iesaisti, bet garākās distancēs diez vai.
Par keto tā lieta ir tāda, ka manis uzkrātās informācijas apjoms ir tik liels, ka nezinu, no kura gala ķerties klāt. Kad esmu sagribējis par to kaut ko uzrakstīt, tad vienmēr nācies atmest ar roku, jo – aiz kura gala to zvēru lai grābj? Tik daudz aspektu, gan atlētiskā snieguma uzlabošanas ziņā, gan veselība kopumā, gan dažādi sīkāki veselības aspekti – smadzenes, zarnu trakts, metabolisms un tā dažnedažādie paveidi.. Tad vēl, protams, dažādas saistītās slimības un to profilakse vai pat novēršana. Tad jau vispirms jāiesāk ar vispārīgu cilvēka fizioloģijas aprakstu, lai saprastu atšķirības. Tik daudz mīti, kas jāapgāž, tik daudz meli, ko vairums uzskata par patiesību pēdējo desmitgažu spēcīgā pārtikas un zāļu industriju lobija un mārketinga dēļ.. Nesaprotu, ar ko sākt.. Būs par to jāpadomā kaut kad. Bet es saprotu Anduļa interesi, man šķiet, ka tieši Andulim šī lieta varētu visvairāk noderēt..
OreMan, man arī pavisam nopietni interesē tas Tavā rīcībā esošais informācijas apjoms par kreto – gan tas, ko Tu pats ēd, gan pozitīvās lietas no keto. Pašai tā īsti nesanāk galīgi atteikties no OH, bet ievērojams samazinājums nenoliedzami ir pozitīvs. Varbūt iesāc ar to, ko Tu ēd? Man tas brīžiem sagādā problēmas, kā arī pēc kāda laika sāk likties, ka ēdienkarte ir diezgan vienveidīga, un ka noteikti kaut kas pietrūkst.
OreMan, stāstu par keto-diētu varētu sākt ar uztura piramīdas evolūciju.
Ap 1970.gadu ārsti šausminājās par augsto sirds un asinsvadu slimību līmeni. Uztura speciālisti paskatījās uz šķīvjiem un ievēroja tur potenciālos vainīgos – piesātinātos taukus, holesterīnu un sāli. Rezultātā 1974.gadā Zviedrijā radās pirmā uztura piramīda, kurā tauki un eļļas aizstāti ar dārzeņiem un augļiem. Turpmāko 40 gadu laikā piramīda ir nedaudz evolucionējusi un piramīdas smailē pie “sliktajiem” taukiem un sviesta vispirms pievienojās margarīni jeb transtauki, sarkanā gaļa un saldumi jeb vienkāršie ogļhidrāti. Nesen tur nonāca arī baltmaize, makaroni, baltie rīsi un kartupeļi. Turpretī šķiedrvielām bagātie ogļhidrāti joprojām ir uztura piramīdas pamatnē un sastāda vismaz 50% no diētas.
Modernā uztura piramīdas versija propagandē beztauku/pilngraudu diētu un tas ir atstājis negaidītas sekas:
1) beztauku diēta neaiztiek slikto holesterīnu, bet ievērojami samazina labo holesterīnu, kas kombinācijā palielina aterosklerozes risku;
2) ar ogļhidrātiem (arī pilngraudu) pārsātināta diēta daudziem izsauc insulīna rezistenci, kas pamazām izaug par II tipa diabētu.
Nevar nepieminēt arī to, ka šajos 40 gados liela daļa fiziskā darba darītāju ir pārsēdušies biroja krēslos. Rezultātā saslimšana ar sirds un asinsvadu slimībām ir ievērojami pieaugusi, bet saslimšana ar II tipa diabētu – daudzkāršojusies.
Par Keto diētu wikipēdijā ir arī šāda informācija – holesterīna līmenis pieaug par 30%, nierakmeņu veidošanās risks pieaug 100 reizes, samazinās kaulu stiprība.
Ar pārtiku uzņemtais holesterīns problēmas nerada, jo kompensējas samazinot paša organisma holesterīna sintēzi. Problēma ir ar transportu, t.i. HDL (high-density lipoprotein) un LDL (low-density lipoprotein), tā saucamā „labā“ un „sliktā“ holesterīna proporciju. LDL transportē holesterīnu no aknām uz šūnām, HDL aizvāc lieko holesterīnu un nogādā atpakaļ aknās. Ja ir par maz HDL, liekais LDL nogulsnējas uz asinsvadu sieniņām un izraisa aterosklerozi. Slikto LDL samazina izvairoties no piesātinātajiem un transtaukiem, jāēd vairāk nepiesātinātās taukskābes, piemēram, Omega-3. Palielināt labā HDL līmeni var atbrīvojoties no smēķēšanas, liekā svara un mazkustīga dzīvesveida.
Nierakmeņu sastāvs ir atkarīgs no diētas – urīnskābe no gaļas; kalcija oksalāts no skābenēm, rabarberiem un spinātiem; kalcija fosfāts no piena produktiem. Nierakmeņu rašanās risks nav tik ļoti atkarīgs no diētas, bet tādiem faktoriem kā: gēni, mazkustīgs dzīvesveids, nepietiekama šķidruma uzņemšana.
http://authoritynutrition.com/saturated-fat-good-or-bad/
Links uz rakstu par to, ka piesātinātās taukskābes nav nemaz tik kaitīgas kā mums ilgus gadus centās iestāstīt. Daudzreiz kaitīgāki ir transtauki un ar Omega-6 bagātas augu eļļas.
Tieši šī iemesla dēļ kaitīgāki ir daļēji hidrogenētie tauki/eļļas nevis pilnīgi. Jo tieši daļēji hidrogenētos ir vairāk transtaukskābju.
Hidrogenizēto augu tauku (transtauku) ķīmiskās struktūra ir līdzīga piesātinātajiem taukiem. Neveselīguma iemesls ir cits -termiskās un ķīmiskās apstrādes procesos tie zaudē dabiskās piedevas un iegūst nebaudāmu garšu un krāsu. Lai to kompensētu, tiem pievieno mākslīgās garšvielas un krāsvielas.
Starp citu, lielākais LDL jeb sliktā holesterīna avots nav tauki, bet fruktoze, kas atrodama cukurā, medū, limonādēs un augļu sulās.
Pilnīgi (!) hidrogenētos taukos transtaukskābes nemaz nevar būt, pēc definīcijas. “Trans” ir apzīmējums vienai no divām iespējamām C=C dubultsaites konfigurācijām (proti, veidam, kā izvietoti “kaimiņu” atomi ap šo saiti).
Ja šādas dubultsaites molekulās ir palikušas, tad tie ir daļēji hidrogenēti tauki/eļļas.
Līdz ar to, nav īsti pareizi/precīzi teikt, ka “hidrogenizēto augu tauku (transtauku) ķīmiskās struktūra ir līdzīga piesātinātajiem taukiem“. Katrā ziņā, transtaukiem saglabājas būtiska atšķirība no piesātinātajiem..
P.S. Smuks teikums no Vikipēdijas: “Hydrogenated oil is not a synonym for trans fat: complete hydrogenation removes all unsaturated, both cis and trans, fats.”
Anduli, paldies par kļūdas labojumu!
Izrādās, dubultsaites līkumam ir milzīga nozīme:
1) cis- ar līkumu pie dubultsaites, piemēram oleīnskābe olīveļļā;
2) trans- iztaisnota visā garuma, piemēram, elaidīnskābe margarīnā.
dot:
lielākais LDL jeb sliktā holesterīna avots nav tauki, bet fruktoze, kas atrodama cukurā, medū, limonādēs un augļu sulās.
partikasdb.lv:
Nav holesterīna – makaronos, rīsos, pilngraudu maizē, kartupeļos, olīveļļā, augu taukos, pākšaugos, svaigās sulās, augļos, zaļumos, olas baltumā, medū, kakao un arī citos augu izcelsmes produktos, arī augu eļļās, riekstos.
Medus, augļu sulas? Kā tad tur īsti ir?
No tās pašas lapas:
Aptuveni ir aprēķināts, ka tikai 1/3 cilvēku holesterīna līmenis asinīs mainās atkarībā no holesterīna daudzuma uzturā, 2/3 cilvēku – tas nemainās.
Pieļauju, dot bija domājis, ka fruktozi mūsu organisms var pārveidot par holesterīnu vai LDL. (Kaut ko līdzīgu, šķiet, reiz manīju internetā.) Ja putrojos – lūdzu atspēkot.
Protams, arī partikasdb.lv ir taisnība – uzskaitītajos produktos sākotnēji tiešām holesterīna nav. Nevajadzētu būt.
Putrojos varbūt daļēji.. Ja ne tieši holesterīnu, tad visādus triglicerīdus (proti, taukvielas) fruktoze veido gan. Arī VLDL (very low density lipoproteins), kuri tālāk pārtop par LDL.
en.wikipedia.org/wiki/Fructolysis
en.wikipedia.org/wiki/Fructose#Synthesis_of_triglyceride_from_DHAP_and_glyceraldehyde_3-phosphate
Vikipēdijas rakstā par holesterīnu parādījies ķecerīgs teikums (atsauce) ;)
“A 2014 meta analysis which followed over 500,000 patients, concluded there is insufficient evidence to support the recommendation of high consumption of polyunsaturated fatty acids and low consumption of total saturated fats for cardiovascular health.[80]”
Nu jā, tas jau arī senākos pētījumos apstiprinājies, ka mīts par piesātināto taukskābju kaitīgumu ir, maigi izsakoties `stipri pārspīlēts` (līdzīgi, kā savulaik stipri pārspīlēta izrādījās ziņa par Marka Tvena nāvi..). Tieši polinepiesātinātās taukskābes ir tās, kas veicina iekaisumus, kā arī oksidē LDL, tādējādi padarot to kaitīgu. Pats par sevi LDL nav kaitīgs, LDL iedalās divās grupās – mazajā, blīvajā LDL un lielajā `pufīgajā` LDL. Kaitīgs ir pirmais, visu izšķir daļiņu izmērs, nevis to kopējā masa.
P.S. Neesmu gan ļoti pārliecināts, ka par šīm lietām spriedelējam pareizā vietā..
Varbūt Andulis var pārnest šo diskusiju atsevišķā foruma zarā?
Vidēji apmēram 20% holesterīna tiek uzņemts ar pārtiku, pārējo sintezē organisms pats, 25% no tā sintezējas aknās, pārējais zarnās un dažādos dziedzeros. Normāli holesterīna biosintēze regulējas atkarībā no apēstā holesterīna un tiek saglabāts līdzsvars. Bet ir izņēmums – fruktoze. Andulis jau minēja, ka fruktoze tiešā veidā nepārvēršas par holesterīnu. Tikai maza daļa fruktozes aknās pārvēršas par triglicerīdiem jeb taukiem, pārējais – par glikozi un pienskābi. Šo triglicerīdu transportēšanai aknas sintezē holesterīnu un pievienojot apolipoproteīnus izveidojas VLDL, kas nonākot asinsritē no HDL “aizņemas” vēl apolipoproteīnus un kļūst par LDL. Rezultātā paaugstinās LDL un samazinās HDL. Varbūt kāds vēl atceras, ka tāpat notiek ēdot transtaukus. Vēl ir atklāts, ka ēdot daudz fruktozes aknās veidojas taukainā hepatoze, līdzīgi kā alkoholiķiem.
Paldies, dot. Skatos, esi kārtīgi “ieracies”.
Doma par pārnešanu bija un ir. Cerams, izdarīšu rīt.