Kas 20. septembra rītā notika Valmierā? Es veicu eksperimentu ar maratonu! Kā man veicās? Eksperiments beidzās negatīvi, bet šāda iznākuma cēloņi vēl tiek pētīti. Sīkāks eksperimenta apraksts – https://oreman.wordpress.com/2015/09/21/valmieras-maratons-2015
P.S. Nemēģināt atkārtot eksperimentu mājas apstākļos!
Vēl kādam jānoeksperimentē,viens mēģinājums nav rādītājs :)
:D Nepieitekams izlases apjoms, lai ticami noteiktu, ka hipotēze ir noraidāma.
Vērtīgāk būtu bijis mēģināt turēties pirmajā vietā nevis izskriet uz konkrētu laiku. Uzvaras garša vienmēr ir saldāka un prātam tīkamāka.
Burvīgs eksperiments :) Man gan liekas, ka nav nemaz tik vienkārši noticēt nepamatoti labam rezultātam ;) Bet citādi tā teorija par to, ka viss ir galvā, man ļoti simpatizē.
Nevaru sevi salīdzināt ne pieredzes, ne kilometrāžas ziņā. Tik vien, ka eksperiments līdzīgs. Manā variantā – PB.
Man bija līdzīgi. Atstājot sevi pusgadu bez treniņiem, eksperiments beidzās pēc 18 km un tikpat vienā solī, kā sākumā, ar Oreman varējām turpināt līdz finišam. Maratons nekad nepiedod ;)
Paldies, ka ļāvāt man jūs abus apdzīt beigu daļā. Jūs tomēr man esat autoritātes.
Man nebija eksperiments,bet tāpat savādāk,kā citas reizes…pēdējā laikā nekāda nopietna (garāka)skriešana nav bijusi…nedaudz vietējā orientēšanās…gulēt taisījos jau desmitos…vienos vēl nebiju aizmidzis…pusčetros jāceļas…Valmierā iebraucam pusdeviņoos…paspēju apģērbties un piespraust nummurus…un jau starts!… biju domājis kādu želeju iepirkt…nekā…viena bija no veciem laikiem…to noēdu pēc puses…tualeti vajadzēja jau sākumā…pusi izcietu…piektajā aplīs sāka nākt miegs! …laikam kas trūkst…dzēru sporta dzērienu…palika slikta dūša…bet līdz galam tiku vajadzīgajās četrās stundās :) kolēģis tikai pamanīja,ka esmu apklusis…tad jāsecina,ka tukšā dūšā man nevajadzētu skriet maratonu.
Domaju, ka Ruudas Viirs bishkin pakircina maratonistus. Sak, redzees ko shie teiks. To ka vienadaa un aatraa tempaa var noskriet visus 42km uzskatami demonstreeja Einars Shillers. Esmu parliecinats, ka tam apakshaa ir liels treninu apjoms ar uzsvaru uz tempa skrejieniem. Kaa gan citadi PIERADINAT sevi uzturet vajadzigo atrumu 3 stundas? Pat trennets skrejejs nomet tempu tapeec ka organisms nevar to noturet un “galva”(gribasspeks) tur daudz nepalidzes.
Ar interesi gaidu kāds iznākums, ar šī brīža treniņiem, mani sagaida svētdien.
Smags darbs treniņos arī dod to pārliecību par savu varēšanu, ar domas spēku vien būs par maz. :)
Netrenējos un skrienu maratonu zem 3h var tādi kā Voļda (viņš gan piedalās tikai sacensībās, bet arī viņa spējas nav bezgalīgas, ko rāda šā gada rezultāti).
Skaisti spliti Einaram Šilleram… Laikam debija maratonā, turklāt!
Dziņa, ja “ar interesi gaidu”, tad tā arī notiks. Būs interesants rezultāts :D
Nopietni runājot, gan jau zem 4 h tiksi.
šajā sakarā atcerējos vienu senu TEDu :)
http://www.ted.com/talks/derek_sivers_keep_your_goals_to_yourself?language=en
Kopš jūlija netrenējos gandrīz nemaz, skrienu tikai sacensībās. Skrienot Valmierā nebija ne jausmas vai finišēšu četrās vai sešās stundās. Noteikti zināju, ka PB nebūs. Par lielu pārsteigumu apļu spliti sanāca ļoti vienmērīgi, pat ar visu WC pauzi 3.aplī. Otrs pārsteigums bija, kad finišēju zem četrām stundām uzrādot savu trešo labāko rezultātu maratonā.
Piekrītu, ka visi 100% ir galvā. Vienkārši nevajag ieņemt galvā pārlieku ambiciozus mērķus. Piemēram, izskriet PB netrenējoties.
Es parasti galvai ieskaidroju to, ko esmu pārliecināta, ka 99.9% izdarīšu, rezultāta praktiski nekad nav vilšanās, tikai prieks par to, ka ir sanācis izdarīt labāk kā cerēts. Tā kā piekrītu dot, ka ir galvā jāieņem grūti, bet tomēr izpildāmi mērķi, kurus procesa laikā redzot, ka tie jau ir tuvu, atkarībā no situācijas var paaugstināt.
Anduli, mazu failiņu par 4h es galvā esmu ieinstalējusi, bet vairāk sliecos uz to, lai vidējais temps gala rezultātā nepakāptos virs 6min/km. Redzēsim cik tur galva palīdzēs, ja daudzu pēdējo mēnešu laikā garie treniņi praktiski nav bijuši.
Piekrītu dot. Bieži gadās, ka kāds noskrien diezgan labi vai SB “uz svaigumu”, bet vai tiešām vajadzēja par mēŗķi uzstādīt PR, varbūt vienkārši noskriet optimālajā līmenī? Tā teikt ar brīvāku galvu, bez konkrēta mērķa.
pamēģināt bija vērts, bet tagad vērts iedziļināties un izdarīt secinājumus.
Mans novērtējums būtu, ka 50% ir kājās un 50% galvā. no tiem 50% kas galvā 90% ir autonomās nervu sistēmas kontrolē (vielmaiņa, sirdsdarbība un citas fizioloģiskas lietas), kuras tiešā veidā ietekmēt nevaram, bet netieši var mainīt to trenējot.
nu tad atlikušie pēdējie 5% varbūt ir mana brīvā griba.