Valmierai gatavojos Balkānos

Balkānu trio jeb [3 valstis] x [4 dienas] = [34 km]

***

What’s up?! Svētdien, 1.septembra vakarā sagribējās aizlidot uz Serbiju. Nu – tā vienkārši – iekāp lidmašīnā un lido! Kā?! Jūs nezinājāt, ka tā var izdarīt? Mierīgi! Iesaku pamēģināt! :) Nu lūk, tā kā tā jau bija nakts, bet Belgradā pa nakti man nebija vēlmes pastaigāties, vēl jo vairāk tāpēc, ka nākamais rīts bija jāsāk pietiekami agri, lai visas dienas garumā varētu paspēt izdarīt pāris obligāti nepieciešamas lietas un vēl pašā vakarā tā fiksi aizlaisties uz Bosniju un Hercegovinu, tad gāju gulēt.

2. septembris arī man bija pirmā skolas diena, kuras laikā bija paredzētas dažādas sapulces ar svarīgiem cilvēkiem. Es jau zināju, ka Belgradu man šajā dienā neizdosies tā kārtīgi apskatīt, tāpēc devos rīta ekskursijā ar vidējo ātrumu 11.3km/h. Skaidrs, ka pilsētas apskate no upes krasta ir kā sieviete, kas savus svārkus erotiski pavilkusi uz augšu, atklājot tikai nelielu daļu savas kājas… Jābrauc un jāapskata vēlreiz! Un tiešām, lai arī atsauksmes par šo nostūri ir dzirdētas dažādas, jāapskata taču savām acīm, jo man tik vien sanāca, kā šķērsot Savas upi pa Brankova tiltu, nedaudz pavērot ēkas un skatus no krastmalas, un pār Veco Savas tiltu steigties atpakaļ uz viesnīcu.

Serbija, Belgradas 8km

Toties! Toties man vairāk izdevās redzēt Novi Sad pilsētu Serbijas ziemeļos. Līdz tai, traucoties garām izkaltušu kukurūzu laukiem, mūs aizvizināja melnā limuzīnā. Pilsēta neliela, toties gaiša un saulaina. Hā! Kā gan nebūs saulaina, ja saule žilbina, nesoties pa gaišajām ielām?! Un pils… tā fantastiskā pils, no kuras paveras lielisks skats gan uz pilsētu, gan upi, kurā nu jau tiek glabāti radioaktīvie atkritumi, gan pāris nobombītajiem (un tā arī neatjaunotajiem) tiltiem, jebšu tiltu balstu paliekām. Eh… žēl, ka jūs to visu neredzējāt – jums atliks vien iztēloties.

***

Iztēlosimies tālāk? Pirmdienas vakars. Nav ko sēdēt vienā vietā – tā jau var ieaugt. Dodamies uz Bosniju un Hercegovinu. Ko tur? Nu kā?! Jāpaskraida arī tur! Otrdienas rīts tā arī sākās – ar 10km skrējienu gar Miljackas upi, kas tek caur Sarajevo – izpētot nostūrus, ko dienas gaitā būtu jāapskata kārtīgāk.

Bosnija un Hercegovina, Sarajevo 10km

Bet pag’, pag’, pag’! Vispirms darbs un tikai tad – izklaides! Kad sapulces garām, tas tiek arī darīts – dodamies uz šīs Balkānu valsts pilsētu ar arābejisko un turcisko šarmu. Tā jau ir – nekas daudz no B&H kultūras nav tīrs (es gan nezinu, kāda tā būtu…) – to spēcīgi ietekmējusi iepriekšminēto tautību uzmācīgā klātbūtne. Jā, nu nepietiek, ka karš, kas beidzies relatīvi nesen, atstājis savas lodes ēku fasādēs, suvenīru tirgotājiem, kas uz katra stūra tirgo turku tēju servīzes un vizuļojošas rotas, tūristiem cenšas ‘iesmērēt’ arī tukšas patronu čaulas, kas uztjūnētas vai nu kādas glāzes-vāzes veidolā, vai parastā lodīšu pildspalvā (mana māsa armijniece par to bija stāvā sajūsmā). Vai nav šarmanti..?! :)

Ilgi jau blandīties nevar – pilsēta apskatīta, pati nopētīta (jā, arī šīs dienvidu valsts iedzīvotāji gaišos cilvēkus nopēta tāpat, kā ziemeļvalstu iedzīvotāji muzeja eksponātus Luvrā)! Tuvojas nākamā diena – jauni piedzīvojumi!

***

Nepietiek jau ar to, ka trešdienas ļoti agrā rīta lidojumā no Sarajevo uz Sofiju (caur Vīni) pēc kārtējās apčamdīšanas, viņiem vēl sagribējies izvandīties pa manu somu un pārbaudīt, vai gadījumā mana pase nav viltota…?! Izrādās, ar veiklām roku kustībām, tas ir ļoti vienkārši izdarāms…

Bulgārija. Ja Serbijā taksisti cenšas noplēst pēc iespējas vairāk naudas, kā vien spēj, jo takšos skaitītāju nav; ja Bosnijā un Hercegovinā, ir līdzīgi, bet nav tik traki; tad Bulgārijā šoferīši cenšas iekasēt tik, cik rāda skaitītāji, ja vien tādi ir… ja nē, tad var gadīties, ka par braucienu nākas samaksāt vismaz 5 reizes vairāk!

Atšķirībā no iepriekšējām divām valstīm, šoreiz sanāca tā, ka pilsētas apskate bija pirms skrējiena, jo šajā dienā sapulču nebija, kas nozīmēja, ka samocītā pirmā dienas daļa (yup, lidojumā no Vīnes uz Sarajevo, pat nepamanīju, kā lidmašīna paceļas… pamodos vien tad, kad stjuarte dalīja vafeles un tēju; un kārtīgs lūziens viesnīcā varēja beigties tikai un vienīgi ar mierīgu pilsētas apskati, pēc kārtīgas snaudas!

Jāsaka – ideāls taimings! Pilsētā uztrāpījos laikā, kad ‘Free Sofia Tour’ grupiņa no viena pieturas punkta migrēja uz nākamo. Tā kā šiem tur viss notika angļu valodā, nolēmu, ka jāpievienojas un kulturāli jāpaskatās, kas tai Sofijai vēderā. Forši! Kā rezultātā, dzirdēju daudz interesantas informācijas, pārliecinājos, ka franči nav vienīgie, kam patīk bļaustīties par savu taisnību, un, galu galā, izdevās redzēt nozīmīgākos pilsētas objektus! Tāpēc, ja jums izdodas, noteikti izmantojiet šo iespēju! ;)

Ja trešdiena bija nosacīti atpūtas diena, tad ceturtdiena sākās jau drīz pēc 6h00, kad kājās tika autas krosenes un raitā solī laists uz pilsētu. Tā kā viesnīca atradās kādus 5km no centra, tad šoreiz maršruts bija stipri garāks, kā iepriekšējās dienās. Manā kontā 16km, vērojot, kā mostas pilsēta, kā teltīs pie pieminekļa guļ demonstranti un turpat pie svarīgākajām politiskajām ēkām rosās policistu bari. Dienas tālākajā plānā jau seko ierastās lietas – sapulce un lidojums.

Bulgārija, Sofijas 16km

***

Sofija – Frankfurte. Šajā Vācijas pilsētā reiz bija būts, taču tad netiku redzējusi pilsētas veco daļu ar tipiskajām vācu stila ēkām centrālā laukuma perimetrā, pilsētas majestātisko Domu un droši vien vēl šo to. Dažas mazas stundas tveicīgā sutoņā, vācu valodas plūdumā un reiss Frankfurte – Rīga ir klāt…

Nākamajā rītā tik agri uz darbu ļauts neiet… tāpēc – vecās labās aklimatizācijas vārdā – piektdienas rīts tika pavadīts riņķojot pa Ziedoņdārzu.