Ja nebūtu bildes telefonā, varētu domāt, ka tas bijis Sapnis vasaras naktī jeb pareizāk tādā pusrudens pusziemas dienā.- Iepriekšējā vakara gatavošanās, līdz pēdējam pārdomājot somas saturu un iespējamās pitstopu vietas un stratēģiju (kā teicis kāds daudz gudrāks par mani – kurpes jāspodrina iepriekšējā vakarā pirms ballītes).
– Starta pārcelšana par vairākām stundām uz priekšu, jo ne atstarojošā veste, ne kārtīgs lukturis nepaglābs no krītošiem un pa gaisu lidojošiem kokiem un to zariem.
– Aizejošās vētras izmantošana par kārtīgu ceļavēju.
– Saulīte dienas vidū un uz ceļazīmes kaut kur nekurienē pirms Valmieras.
– Starta pārcelšana par vairākām stundām uz priekšu, jo ne atstarojošā veste, ne kārtīgs lukturis nepaglābs no krītošiem un pa gaisu lidojošiem kokiem un to zariem.
– Aizejošās vētras izmantošana par kārtīgu ceļavēju.
– Saulīte dienas vidū un uz ceļazīmes kaut kur nekurienē pirms Valmieras.
– Aiz autobusa braucošs velobraucējs (dullais..), viņš pamāj man un es viņam pretī jeb super īsa sastapšanās ar Velomenu.
– Atsvaidzinošs sniegs ar lietu kkur aiz Straupes un tilta remonts ar luksoforu – labs ātruma treniņš.
– Skaisti izgaismota Rubenes baznīca gandrīz pašā ceļa malā (kontrol jeb atbalsta punkta protams nav, tāpat kā neviena iepriekšējā).
– Nebeidzamā baltā lenta ar pilnīgu telpas un laika zudumu, kad paliek tikai ceļš un kārtējais km stabiņš.
– Nebeidzamie pēdējie km pa bedrainu ceļa apmali (var saprast kāpēc Rīga-Valmiera tiek saukts par skrējiensoļojumu).
– Sen gaidītā Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca un tās klinķis ir klāt.
– Sajūta, ka tūlīt varētu arī novelties un turpat arī atlūst, bet vēl jātiek līdz brengulim.
– Zvans draugam un nokļūšana ballītē Brenguļos.
– Neliels atelpas brīdis pirtiņā un dejas līdz vēlai naktij – nezin kur atkal parādījusies milzu enerģija, varbūt Brenguļu veselības dzēriens pie vainas.
– Mājupceļš līdz Rīgai – Omnibuss, omnibuss, iebauc manā dārzā kluss.. ..gribējās jau gan, bet…
– Divplākšņu koptreniņš svētdienas rītā 3:30 – nezin kāpēc neviens cits bez manis nav ieradies.
– Lēns, nedaudz nežēlīgs, bet nepieciešams atsildināšanās treniņš – slidināšanās mājās stundas garumā.
– Karsta tēja ar medu un ilgi gaidītais miedziņš ir klāt.
– Pamošanās svētdienas pusdienlaikā ar domu – varbūt tas viss bija tikai Sapnis.
– Skaisti izgaismota Rubenes baznīca gandrīz pašā ceļa malā (kontrol jeb atbalsta punkta protams nav, tāpat kā neviena iepriekšējā).
– Nebeidzamā baltā lenta ar pilnīgu telpas un laika zudumu, kad paliek tikai ceļš un kārtējais km stabiņš.
– Nebeidzamie pēdējie km pa bedrainu ceļa apmali (var saprast kāpēc Rīga-Valmiera tiek saukts par skrējiensoļojumu).
– Sen gaidītā Valmieras Sv. Sīmaņa baznīca un tās klinķis ir klāt.
– Sajūta, ka tūlīt varētu arī novelties un turpat arī atlūst, bet vēl jātiek līdz brengulim.
– Zvans draugam un nokļūšana ballītē Brenguļos.
– Neliels atelpas brīdis pirtiņā un dejas līdz vēlai naktij – nezin kur atkal parādījusies milzu enerģija, varbūt Brenguļu veselības dzēriens pie vainas.
– Mājupceļš līdz Rīgai – Omnibuss, omnibuss, iebauc manā dārzā kluss.. ..gribējās jau gan, bet…
– Divplākšņu koptreniņš svētdienas rītā 3:30 – nezin kāpēc neviens cits bez manis nav ieradies.
– Lēns, nedaudz nežēlīgs, bet nepieciešams atsildināšanās treniņš – slidināšanās mājās stundas garumā.
– Karsta tēja ar medu un ilgi gaidītais miedziņš ir klāt.
– Pamošanās svētdienas pusdienlaikā ar domu – varbūt tas viss bija tikai Sapnis.
Iespaidīgi… ak tā, tas jau Chingons, tad NORMĀLI… :)
Ja nav noslēpums, cik ilgi turpinājās unikālais “unistus” (sapnis – kaimiņu mēlē)?
Trase eklēriem nomarķēta
Iespaidīgi, interesants tas Chingons
klusi, klusi – velk uz Valmiers’s pusi :)Labais!
Kad sesdiensvakarā nau ko darīt, tad uzaun kedas un …. Nez kāpēc nebrīnos :)
njā, es teiktu, ka dubults neplīst, tikai zīmīgie sapņi atkārtojas :)
Andulim – 11h ar somu plecos un dažām pauzītēm.
Ceļavēja ātrums gan pārsniedza ne tikai 2-5, bet brīžiem arī krietni virs 10m/s.
Rozamunde – kad svētdienas rītā 3:30 nav ko darīt, tad atliek uzaut kedas un .. doties uz zināmo vietu zem tilta :)
Labs sapnis!