Apaļus astoņus gadus mani ļoti patika līdzjušanas prieks, padevu trasē dzērienu, plaukšķināju uz nebēdu gan savējiem, gan svešajiem. Vairumu noskrieniešu pazinu sejā, kad vēl atrados „žogam otrā pusē”. Taču tad Trakais pieteica liktenīgajam skrējienam „Noķer vēju 2013” 5km distancē, pagaršoju pjedestālu, mmm.. varbūt jāsāk trenēties?! Sapratu, ka man noteikti vajag motivāciju, nolēmu, ka ap savu dzimšanas dienu, gribu noskriet pusmaratonu. Tika nolemts skriet Bratislavā, kur aprīlī būs nedaudz siltāks kā Latvijā, turklāt gribēju savu skrējējas karjeru uzsākt ārzemēs. Laika man pietika, bija 2013. gada oktobris, paredzamais pirmais starts 06.04.2014. Noskrien lapā atradu treniņplānu, atlika tikai sākt skriet, bet… man bija bail, ja nu nevarēšu, ja aizskriešu no mājās 2 km un atpakaļ netikšu? Ok, nolēmu skriet pa lentu, bet tur arī ziepes – laikam biju saskatījusies par daudz Youtube klipiņus par to, kā cilvēki nokrīt no tās. Tā kā neesmu no kautrīgajām, tad ņēmu treneri pie rokas un teicu – iemāci man skriet pa skrejceļu, šis gan nosmaidīja par tādu lūgumu, bet visai pacietīgi mani apmācīja. Tā nu tipināju pa skrejceļu, sākumā 5, 6, 8 km. Vienreiz noskrēju pat 12! Nozīmīgs pavērsiens notika novembrī, kad noskrienieši nolēma izskriet Latvijas kontūru par godu mūsu valsts dzimšanas dienai, es arī tik ļoti gribēju savā FB lapā ar tādu zīmējumu palielīties. Domāts – darīts! Paldies abiem brāļiem Limanāniem par atbalstu un puisim, kurš pēdējos 2 km man iedeva savu velosipēdu, citādi līdz Mākslas muzejam netiktu. Toties tajā dienā es sapratu – man patīk skriet ārā, svaigā gaisā un kompānijā! Tā nu sākās gatavošanās iet uz pirmo koptreniņu, jo protams bija bail, ja nu netikšu līdzi, ja nu nevienam tur nepatikšu. Diezgan loģiska izvēle bija PAN!K koptreniņi, jo tos apmeklēja mans vīrs, tā teikt „droša aizmugure”. Šeit iepazinos ar eees, traks var palikt –meitene skrien katru dienu, par viņu raksta mājās lapā, ir gandrīz visas iespējamās nozīmītes un ir tik kolosāls, atvērts cilvēks! Paldies Evita par pirmajiem koptreniņiem, kopīgi izskrietajām eglītēm un 1. Janvāri. Brīvdienās bija jāskrien garie treniņi, šeit man jāsaka paldies marcinsh un ugis, par mūsu kopīgajiem Pār(i) Daugavas koptreniņiem, kā arī Divplākšņiem Superpaldies, kaut gan ar lielām bažām devos uz viņu pirmo treniņu, te jau vīra aizmugures vairs nebija, te bija jātiek galā pašai, bet dzīvē viss bija savādāk – iepazinos ar kolosāliem cilvēkiem, ar kuriem kopā ne viens vien km kopā notipināts, šķiet Argons cietis visvairāk, nesis manu ūdeni, braucis pirkt botas, tramdīts pa dažādām sacensībām. Noskrēju visu ziemu, uz lentas itin nemaz vairs nevilka, ekipējums arī auga, jo man patika zināt cik un kādā ātrumā skrienu, ziemā gan izdevās piedzīvot arī „pēdējo” treniņu, kad sniegs līdz ceļiem, kājas neklausa, bet līdz mājām 8 km, tikai vīra pacietība un nopirktā dalība pusmaratonam lika saņemties.
Tā nu klāt viņa bija – mana pirmā pusīte! Man ļoti patika stāvēt blakus skrējējiem, izjust starta emocijas, beidzot es arī šeit biju! Pāris bildes un aiziet, smaids līdz ausīm un pulss no satraukuma droši vien debesīs! Trasē man bija eskorts – labais un sliktais policists. Viens brālis dzina un priekšu – jāskrien ātrāk, drusku grūti ir jābūt, otrs mierina – lēnām, prātīgi vēl daudz jāskrien, 19km likās visss vairsss nevaru, bet to jau skaļi nedrīkstēja teikt, nekas cits neatlika kā saņemties, droši vien ar roku sasniedzamais finišs, atkal ļāva kāpināt tempu un klāt es biju 1:51:43 !! Jūhuu, mērķis finišēt zem 2 h godam izpildīts! Medaļa kaklā, smaids līdz ausīm, no laimes nezināju, kur likties, gribējās katram slovākam izstāstīt – es tikko noskrēju savu pirmo pusīti mūžā, eh bet viņi jau latviski nesaprot. Tiku pie slovāku „baikāla” un laimīga devos atpakaļ pie trases, lai sagaidītu brāļus, kuriem vēl atlika noskriet otru pusi distances un finišēt Bratislavas maratonā.
Pavisam nemanot esmu noskrējusi 8 pusītes (šogad vēl (vairs) divas padomā) un 3 brīnišķīgus, skaistus, emocionālus treilu skrējienus – Cēsis, Stirnu Buku un Priekuļus (šogad viens vēl padomā) un tad plāns vienkāršs – es gatavošos savam pirmajam maratonam, biļetes uz Parīzi jau kabatā… NOSKRIEN!
km 
-
Sveiciens gada jubilejā! Tagad tik uz priekšu un Parīze būs sasniegta!
Lai piepildās Tavi nākotnes plāni! noskrien!
Straujš progress, kaut iesākums jau arī nav bijis nekāds lēnais. Malacis! Un liela stabilitāte noskrietajos kilometros, laikam brāļi neļauj slinkot. Labais un sliktais policists? Tik forši. Bet ātrumi gan Tev lieli. Vai nu jaunība, vai Limanānu asinis.
Ilžuk, jāskrien ātrāk :)
“Vai nu jaunība, vai Limanānu asinis.” – Ļaunas mēles runā, ka sieva neesot vīram asinsradiniece. Ja tiešām tā būtu, tad nāktos domāt, ka jaunība :)
Drīz atkal jau jāsāk būs garos skriet.Tikai tagad būs maratonam jāgatavojas,nevis pusītei:). Nepietiks ar divu stundu skrējienu.
Jā, marcinsh, domu uztvēri pareizi. Pēc SKM būs atpakaļ kalendārā :) tik jāizlemj par starta laiku!
Prieks par Tevi! Vienu ga nesaprotu, kāpēc Tu sēdēji 8 gadus “žogam otrā pusē”? Tev tā skriešana tik labi padodās, jau sen varēji kedās iekāpt :)
Lai veicas turpmāk un izbaudi Parīzi skrējējas acīm!
Kods un Andulis – paldies!! Jaunība, protams jaunība!
Vēl no manis paldies burvīgajām Vāverēm, punktiņi bij jākrāj! Raksts kļuva jau daudz par garu, lai pieminētu visu!
Ilžuk! Starta laiks tas pats-10:00.Brokastis un tad garajā skrējienā:)
Jaukā meitene,man prieks par Tevi!!
Tiešām labi rezultāti un progress! Malacis! Prieks, ka esi parādījusies noskrieniešos, tādus pozitīvus cilvēkus patīkami satikt. :)
Malacis! Es arii saaku savas gaitas Noskrien.lv ,paziistot lielaako dalju(tolaik kopaa bija ap 40) noskrienieshu peec sejaam , bet ne personiigi :)
Jo regulaaraak piedaliisies kopiigos skrieshanas pasaakumos, jo Tev labaak skriesies un vairaak noskrienieshu paziisi! ;)
Bija tas gods veselu dienu kopā sieru ēst un pieskaitīt pa kādam baspēdotājam :)
Paldies IlZZuk par jaukajiem vārdiem! :) Tu esi superīga skriešanas kompānija un lielisks cilvēciņš! Tevi vienmēr ir prieks satikt un tvert Tavu pozitīvo enerģiju, pat ja jāceļās 3-jos naktī, lai dotos meklēt saules ausmu un skrietu neplānotus intervālus 5-os no rīta ;)
Un es zinu, ka Tu Parīzi noskriesi-ar prieku un smaidu! :)
Brīnišķīgi!!!
Lielisks progress un burvīgi panākumi gada laikā: gan rezultātos, gan skriešanas priekā un iepazītajos cilvēkos :)
Tā tik turpini, un pasaule paliks vēl labāka ;-)
Ļoti pozitīvi! Prieks, ka skrējēju pulks katru gadu top kuplāks :)
Viss pareizi! Ja var, tad jādara. Tikai tie 8 gadi aiz sētas:) Kas lēni nāk, tas labi nāk.
Paldies par labajiem vārdiem :) Būs vien cītīgi jāgatavojas savam pirmajam.
Nu jā tie 8 gadi verdzībā :D , Trakais jau pāris reizes vilka ārā, bet nu nekādi, viss (skriet) riebās un tad te pēkšņi – aizgāja. Lasīju intervijā, ka Ulrikai vajadzēja 2 gadus, lai iemīlētu skriešanu, man tā lietiņa padevusies ātrāk, ne bez noskrien.lv palīdzības :)
Noskrien.lv ir labākais skriešanas iemīlēšanas pavadonis :)
Un Tu esi brīnišķīga, draudzīga skrējēja, prieks iepazīt tādu cilvēku!!!
Lai veicas skrējienos!!!
Tev tiešām bija bail nākt uz koptreniņiem? Kā tas iespējams? :D Parīzi īzī čīzī noskriesi, tev ir iekšās.
Andulis norādījis uz manu nezināšanu par radurakstiem. Es atvainojos, ilZZuks, laikam arī Trakais! Būšu uzmanīgāks un nepaudīšu nepārbaudītas hipotēzes.
Kods – nav tik traki, brāļi tika pieminēti, bet tie bija brāļi savā starpā, ne manējie :)
essnee – man tie Divplākšņi sākumā likās drusku iedomīgi, tikai Uģis neatladīgi pārliecināja, ka foršas dāmas tur skrien un viņam bija 100% taisnība
Čau, Saulainā ;)! Spilgi atceros to Latvijas kontūras skrējienu, kad nedaudz izbrīnījos – ko – Brāļi arī Tevi atvilkuši šurp!?! Bet, redz kā aizgāja .. Man prieks par Tevi un prieks Tevi satikt katrās sacensībās :) Bučas!
Cau! Es uz Ilzi pirmo reizi trāpiju Jelgavā, pirmā apļa beigās bijām sabildēti, tad es apskatijās, kas tas ir. Es ir pacifists un nemīlu sevi mocīt ar gariem gabaliem, kaut gan ar skriešanu slims no 1982. gada.
Kaut kā tieši šodien pietrūkst garā paskrējiena Pārdaugavas pusē :)
Malacis, prieks, ka iepatikās, un esi pamanāma ne tik “žoga otrā pusē” , bet arī trasē. :)