Jau sen te forumos un klātbūtnē tiek runāts par rogainingu un orientēšanos, esmu pat personīgi uzrunāta ar “Tev noteikti patiks, pamēģini!”. Nu nevilināja, ilgi turējos pretī. Piekritu, ka droši vien man patiktu, bet nebija izteiktas vēlmes pat pamēģināt. Bet gluži nevilšus tomēr nonācu līdz tam. Sestdien biju savā pirmajā rogainingā un pirms tam pāris reizes paskrēju ar kompasu un karti arī Magnētā.
Iespaidi un secinājumi? Kā jau te šajā un citā publiskajā vidē esmu izteikusies: man nav skaidrs tikai viens – kāpēc es to nedaru jau sen?!? Rogainings ir viena aizraujoša ballīte! Sešas stundas ar tikko iepazītiem cilvēkiem komandā pagāja nemanot un šķita pat par maz. Tā bija varena ekskursija pa skaistu apvidu, kurā citkārt nekad nebūtu ienācis prātā doties.
Bija gan arī pāris “vilšanās” – finišā ierados sausām kājām un bez tulznām, kas jau sen forumos tika apzināti kā galvenie blakusapstākļi, ar kuriem rēķināties rogainingā. Tik nedaudz kreisās rokas īkšķis bija stīvs no kartes un kompasa žmiegšanas.
Kad un kur ir nākamais rogainings?
Pateicības:
Komandasbiedriem – Jurim, Mārtiņam, Madarai par kompāniju trasē,
Matīsam par kompasu,
GunaiO par ievadkursu,
Raselam par mācībstundu un padomiem,
Ingai_K par transportu
un visiem pārējiem par iedvesmu, padomiem un kompāniju.
km 
-
Pati gan neesmu mēģinājusi, bet pareizi ir – ievilkties vajag visur! :)
Nevar noliegt, ka sava burvība tajā pasākumā arī ir.
Valtera komanda šo pasākumu bija ideāli noorganizējusi. Pat laika apstākļus bija sarunājis. Pirmās sešas stundas Rogaina priekšspēle, kā pareizās TV reklāmas. Smuki dabasskati, saulīte, silts, savāktie punkti strauji krājas jo tuvākie punkti viegli un ātri atrodami. Un tad sākās otrā daļa – ĪSTAIS ROGAINS. Lietus, kas nepārstāj, KP gravas līkumā, KP brikšņu sedlos, kalniņš kur rāpus grūti tikt augšā… Un kāda laime ka tu esi dzīvs ticis līdz finišam. Tiesa, no malas finišētāji vairāk līdzinās zombijiem – sejas bālas, paši raustās drebuļos, nedabiskas kokainas kustības, cits bez citu palīdzības nevar piecelties no krēsla, citam pirksti kā grābekļi un rāvējslēdzēju jālūdz kādam attaisīt vai to jātaisa ar zobiem. Tā taču ir bauda. Gaidam nākošo mazohistu pasākumu. Un prieks ka daudz jaunu Noskreiniešu ir mūsu pulkā. Lindam, tiekamies pavasarī, maijā, – 12 stundas – tikai nakts.
Prieks, ka arī šeit vairojas to cilvēku pulks, kas pievienojušies “meža dīvainīšu” saimei :)
Un nemaz nav jāgaida līdz maijam. 25. decembrī Dobeles pusē arī būs rogainings. Gan laikam tikai kādas 4h, bet mazo kontrollaiku parasti pilnībā kompensē ziemīgie laika apstākļi. Pagājušā gadā bija sniegs līdz ceļiem, pirms tam pamatīgi apledojušas trepītes Tērvetes parkā un pat autostāvvieta kā slidotava. Protams, pirmo gadu ar 1,5cm biezo sērsnu virs sniega laikam nekas nespēj pārspēt. Pēc tam kājas vēl ilgi bija zilas un asiņainas, neskatoties uz dubultām biksēm un kājsargiem.
Droši vien stulbs jautājums, bet ar ko atškiras rogainings no orientēšanās?
Ingmar
1)rogainingā distancē dodas komanda
2)distanci plāno paši
3)un vissvarīgākais – mērķis ir savākt pēc iespējas vairāk punktus iekļaijoties noteiktā laikā (4-6-8-12-24 stundas)
Orientēšanās ir pavēles distance vienatnē, kas jāveic piec iespējas īsākā laikā.
Rogainā var ēdod desmaizes un čalojot ar komandas biedriem apmeklēt tikai smukākos un treknākos KP. Klasikā tu esi viens pats ar karti un jāizskrien visi KP noteiktā secībā, nav laika domāt par dzīves jēgu – ir jāmauc. Dažiem gan pat klasikā pietiek laika lasīt ogas un rīkot fotosesijas.
Klasikā kā jebkurās sacensībās – gribi mauc, gribi baudi dzīvi (lasi ogas, rīko fotosesijas, maldies pa mežu) :) Viss atkarīgs no ambīcijām. Es kā jauns un nepieredzējis orientierists baudu dzīvi “par visu naudu”, pavadot trasē ~2x laika kā uzvarētāji.
dot, rogainingā ir visādi, gadās, ka ar nav laika domāt par dzīves jēgu – jāmauc ;-)
Apsveicu, Lindams, ar jaunas dzīves sākumu!
Jāsaka, ka arī man izdevās no sava pārsalušā komandas biedra – debitanta- izvilināt solījumu nākotnei – “JĀ “
Apsveicu ar debiju, šis tiešām ir pasākums, kas ievelk. Man prieks, ka tagad ir zināmas vietiņas, kur varēs trenēties Cēsu Ultra Trail un prieks, ka ir atklātas vēl pāris skaistas vietas tepat Latvijā.
Galvenā atziņa, ko guvu no sestdienas pasākuma – distances beigās siltumā pavadītas 5 līdz 10 minūtes ļoti negatīvi ietekmē rezultātus. Pēc tam kāju kustināšana izraisa neciešamas sāpes un punktu vākšana vairs nav tik prioritāra.
Vēl šorīt pa kāpnēm lejā kāpu ar grūtībām.
Ieteikums pārsalušiem komandas biedriem – pēc personīgās pieredzes esam sapratuši, ka lietus laikā visideālākais ir plēves lietus mētelīši. Un ja izdodas dabūt, tad labāk mētelīši, nevis pončo. Nevis tās pavisam plānās plēvītes par 50sant., kas momentā saplīst, bet gan tādi mazliet biezāki. Ja nelien pa ļoti ciešām eglītēm, tad kalpo pat vairākus rogainingus. Es teiktu, ka tas ir labāk pat par “krutām” GoreTex jakām. Ja uzvelk pa virsu somai, tad pat mantas sausas, dibens sauss, vējš cauri nepūš. Pēdējās 6h gājām un kaifojām, cik mums labi. Lietus grabinās, bet mūs tas nesatrauc.
Es gan nezinu, kādas būtu manas sajūtas un vēlme turpināt šo nodarbi, ja būtu pieteikusies 12h pasākumam…? Katrā ziņā pēc sava finiša, gaidot un vērojot 12h finišētājus, sapratu, ka sešstundniekiem ļoti paveicās ar laika apstākļiem (lija tikai pēdējo stundu), bet nākotnei ir nopietnāk jāgatavojas šim pasākumam. Tā kā vajadzīgo drēbīšu un pričendāļu tirgotāji laipni aicināti pieteikties ar piedāvājumiem, un zinātāji – ar padomiem! :)
Prieks, ka Tevi tas tik ļoti ievilcis, ka domā par gatavošanos. Ja gribi padomus, tad vispirms izlasi http://rogaining.lv/index.php?subaction=showfull&id=1342814790&archive=&start_from=&ucat=45&include_id=news_id#pilnais :) Un par to, kas būs neskaidrs pēc tam, vari droši prasīt. Vai nu pa tiešo, vai diskusijās :)
Šim blograkstam pievienotu vēl kādu bildi – http://bit.ly/17YRiaB ;)
Lielais personīgais prieks par Almas sniegumu 12h rog, ceru, ka Uģis nav žēlīgi notrenkāts :))
Dienas prieks – Pirmo reizi mūžā manai Rogaina komandai – SPĒKS un DAILE – ir pirmā vieta. Mēs esam bijuši VISEKONOMISKĀKĀ komanda – vislabākā savākto punktu attiecība pret noieto gabalu (pa gaisa līniju).
http://rogaining.lv/jaunumi/data/augsuplades/files/rezultati/2013/CR/rez/ppkm12.pdf. Tiesa reālais gājiens, pateicoties manai nespējai normāli orientēties, nemaz tik taisns nesanāca http://connect.garmin.com/activity/402044947
Linda, vai tajā Matīsa bildē ir tā pati grāmatiņa, ko domāju?Dostojevska “Noziegums un sods”?
Jā, Katrīn, uzminēji – pirms starta un pēc tam arī pēc finiša, gaidot 12h dalībniekus, izklaidēju sevi ar Dostojevski. :)
Welcome to the club, Linda!
Prieks, ka uzdrīkstējies un ka patika!
Briesmas ar pēdām nekur nepazudīs, kad izlemsi pirmoreiz veikt klasisko 24h distanci :) Kā ar to cīnīties – skat. Ilzes linku!
Par plēves mētelīšiem gan citreiz būs jāpadomā! Šis bija manā pieredzē AUKSTĀKAIS rogainings, pēdējo 5 stundu laikā 3 reizes mainīju drēbes, nevienā mačā savu mūžu tā nebija darīts :)
Aivars703, man līdzīgs dienas prieks – mēs ne tikai paņēmām 1. vietu 6h distancē, bet arī bijām visekonomiskākie, savācot 2.95 punktus/km.
Lindams, par vilšanos ar tulznām – vajag tikai vairāk skriet un neņemt vērā gružus, kas sakrituši apavos. Man ar 6h pietika, lai uz pirkstiem parādītos pāris tulznas (patiesībā gan paņēmu 2 apavu tīrīšanas pauzes).
Lindams meža iemītnieks. :)
Ja 24h ir klasiskā distance, tad kas tad būtu ultra? 48h? 72h? Interesanti kāpēc par tādiem nekas nav dzirdēts.
Apsveicu ar jauno atkarību.:)
Šis tiešām ievelk. Neraujos piedalīties ne skriešanas, ne OS mačos, bet rogainingus cenšos garām nelaist.
Apsveicu arī ar sausām kājām.:) Tā gadās labi ja vienā reizē no piecām.
Un ja jau par dienas priekiem – man līdzīgi kā Aivaram703 un pichonim tas ir prieks par pjedestāla augstāko pakāpienu, WO6 grupā. Mēs gan laikam bijām visneekonomiskākās, nepaspējam paņemt visu kas plānots, līdz ar to beigās nācās spiest uz tukšu skriešanu un kilometriem bez punktu satura.:)
Super! Man šis pasākums pagaidām tikai gribēšanas līmenī.
Rozamunde – gribēt jau ir pirmais solis uz darīt ;)
Lindas bilde ar grāmatu vienkārši super, īpaši tāpēc, ka tas ir pirms starta.
Mjā, paskatoties finiša bildes, neticēju savām acīm, ka finišējot smaidu, nevis ir mocekļa izteiksme sejā :) Un sāku jau plānot plēves mētelīša iegādi. Šis pasākumus izraisa baisu atkarību.
Plēves mētelīšos ir spēks, to izbaudīju LARā gan braucot ar velo, gan vairākas stundas pavadot meža brikšņos.
p.s. Inga, es tak tev piedāvāju vairāku modeļu un krāsu mētelīšus :)
Apsveikumi labajiem plānotājiem!
Man, savukārt, bija dienas prieks pēc ilga laika doties distancē nevis “maukt” tā, ka nav laika domāt par dzīves jēgu, bet gan pastaigāties, baudīt pasākumu, smaidīgos cilvēkus visapkārt. Bija jau piemirsies, kā ir to darīt tīri prieka pēc un bez ambīcijām. Un ka jebkurā brīdī bez sirdsapziņas pārmetumiem varam izlemt – ejam ēst zupu!
Apsveikumi cīnītājiem!
Matīss, nu nezinu gan, kurš kuru notrenkāja..
Lauma, ja es būtu zinājusi, ka izmirkšu un nosalšu tik pamatīgi, es būtu vilkusi gan siltākas drēbes, gan ņēmusi tevis doto plēves mētelīti :D
Bet no kļūdām un peiredzes ir jāmācās, varbūt otra tāda reize nemaz nebūs (TIK slapja un auksta), bet ja būs, es būšu tai gatava :D
Prieks, ka cilvēkiem patīk pabūt pie dabas. :)
Notrenkāts nejūtos, Matiss, bet pārdomas drusku bija svētdienas vakarā. Aizmirsies jau ir (beidzmā reize bija pirms 6 gadiem), kas ir grūti un ka tas pirmais grūti nemaz nav grūti, pēc viņa nāks vēl citi “grūti” :)
Lasu Lindas atklāsmes un domāju, ka nākamā gada plānos būtu beidzot jāiekļauj arī kādi rogaininga mači komandā, kuras dalībnieki kaut nedaudz, bet tomēr vēl mīl sevi, dodas mežā tīri prieka pēc un bez ambīcijām, un jebkurā brīdī bez sirdsapziņas pārmetumiem var izlemt – ejam ēst zupu! :) Turklāt, ja vēl būtu izredzes no meža iznākt ar sausām kājām, tad es piesakos jau tagad! :)
“ja vēl būtu izredzes no meža iznākt ar sausām kājām…”
Tādi rogaininga pasākumi arī ir?
(Lindai jau gan, bet vai arī vienkāršiem mirstīgajiem būtu iespējams…? :)
Žēl, laikam nesanāks, Aivar, ar tevi vienā komandā. Ar mani ejot slapjums garantēts un iznākšana 5 minūtes pirms kontollaika beigām ir baismīga plānošanas kļūda.
Anduli – ir gan. Tikai Latvijā gan ar tādiem pašvaki. Bet, piemēram, Austrālijā, Spānijā, Kanāriju salās…
Njā, 12 h pasākums bija gana grūts, ar visu superkruto jaku biju tā izmircis un nosalis, ka bija vajadzīgas 12 stundas pēc finiša lai pārietu “nekad vairs” …paldies komandas biedriem par pavadīto laiku trasē, likās, ka viens otram uz nerviem pārāk nesakritām.
Lielisks pasākums. Vairāki pazīstami cilvēki, kuriem šis bija pirmais rogainings. Viena no retajām reizēm, kad nopriecājos, ka esmu pieteikusies uz 6 h. Tā kā pēda vēl nav atguvusi savas spējas bez sāpēm pārvietoties pa nelīdzenu virsmu, tad tādā ātrā solī izgājām visu plānoto distanci – par ko liels prieks. Pret gružiem botās ideāli noderēja bahilas. Tulznas parasti rodas 24 stundu rogainingā, bet profilaksei pasmērēju kājas ar Dzintara roku aizsargkrēmu pāris dienas pirms sacensībām.
Kolēģis pēc savas pirmās reizes kādu mēnesi nerimās visiem klausītājiem sajūsmināti dalīties pārdzīvotajā :)
Laikam jau tur ir kaut kas TĀDS.
Noziegums un sods? Pirms mēneša biju uz teātra izrādi, kura, šķiet saucās otrādāk – sods un noziegums..
Re! Tas ir mans nākamgada plāns :) rogainings un orientēšanas )) Tūvāk decembrim noteikti veidošu tēmu par orientēšanos un sākšu piesēties ar visādiem “zaļiem” jautājumiem :)
izklausās bīstami, pamēģini, un atkal jauns āķis lūpā! :) vilinoši :)
Darya, neatliec uz ziemu. Pašlaik ir ideāli – nevar pārkarst, lapas nobirušas, un nav jābrien pa citu izbristajām takām sniegā :)
Taisnība, ziemas orientēšanās (ja ir sniegs) praktiski ir maukšana pa citu iemītajām pēdām. Ar reālu orientēšanos tam maz sakara.
P.S. Darya – kur bija Tavi raksti un mājaslapa. Reiz kaut kā tur nokļuvu, bet vairs neatceros, kā…
Ar tām citu iebristajām takām sniegā nav nemaz tik traki – ir jāseko līdzi tam, kur esi, reizēm pat grūtāk orientēties pa takām, jo takas mēdz aizvest neceļos :) Alternatīva ir braukt uz pašu sākumu un pašrocīgi iemīt takas kā pirmajam :)
Nākamais rogainings būšot 30. novembrī Tukuma pusē:
http://rogaining.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1384295439&archive=&start_from=&ucat=1&include_id=news_id#komentari
Ne gluži Tukums, mazliet tālāk.
Nu tik sapratu, kāpēc IlzeL man atbildēja, pieminot Kanāriju salas :)
http://rogaining-grancanaria.jimdo.com/welcome/schedule/
14. decembris, 6h un 12h, ir jau divas latviešu komandas, kā arī leiši un igauņi. Pieteikšanās pagarināta līdz 30.11.
Tā iet, ka lasa pa diognāli :)
Anduli – GranCanaria rogainingu varu tikai ieteikt. Fantastiski skati, neierasti meži, kājas sausas, silts (vismaz salīdzinājumā ar Latvijas ziemu, lai gan rīta agrumā var būt ap 0 grādiem), visticamāk nelīs – super baudījums Latvijas ziemā. Un ja mazliet pameklē biļetes, tad nav nemaz tik dārgi, kā pirmajā brīdī rodas asociācija izlasot vietas nosaukumu.
Jā, IlzeL, man aizvien gaišā piemiņā ir transportēšanās pirms 4 gadiem uz Lansarotes maratonu, kas notiek citā Kanāriju salā. Toreiz sakombinējot Ryanair reisus, kopā sanāca 39 LVL :) Tagad gan laikam vajadzētu summu vismaz divkāršot, “[ļoti] labie laiki” beigušies..
Šovakar paskraidījām saskaņā ar TAN!K 2.3 programmu, pļāpājām par šo un to un vēl kaut ko, un pa vidu Inis izpļāpājās, ka ir gatavs Magnētā ievadīt un pavadīt kādu jauno censoni. Tā ka tie, kam interesē uzsākt krūmu skriešanu, nekautrējieties un jautājiet “vecmeistariem” :)
Ja kādreiz liekot kopā reisus, trensportējoties sanāk mazliet ilgāk Briselē, varu izguldīt pie sevis.
Es ar šogad iemēģināju kājas rogainingā ir labs pasākums :)
“Ja 24h ir klasiskā distance, tad kas tad būtu ultra? 48h? 72h? Interesanti kāpēc par tādiem nekas nav dzirdēts.”
Wikipēdijas autori arī domā, ka “tas norisinās daudz ilgāk par orientēšanās sacensībām, klasiski 24 stundas, bet populāri ir “tautas rogainingi”, kas notiek īsāku laiku, 4-12 stundas”
Nav jau vienmēr un visur ultras jāveido.
Rogains pēc definīcijas ir konkrēta veida (noteikumi) ULTRA. Kā iepriekš pieminēja, ir iesildīšanās, iemēģināšanas (ievilināšanas), tautas varianti par Rogaina tēmu. Klasika tomēr ir 24 stundu Rogainings, kā trīs dullie austrāļi izdomāja.
bija forši mežā, kā arī pirms un pēc starta redzēt, kā līdz tam domāju, “klasiskos” skrējējus! :) rogainingu tiešām var daudzos veidos uztvert, reiz sen atpakaļ visu pievakari par to vien runājām, ka pusē, tieši pusnaktī, cepsim desiņas. cepām. pa vidam nodarbojāmies ar kontrolpunktu meklēšanu :)
Visi, kuri vēl šogad vēlas paspēt piedalīties kādā rogaininga pasākumā, 8. decembrī laipni aicināti uz Dundagu, kur visai ekskluzīvā apvidū (Kaļķupes dabas liegumā) norisināsies rudenīgi/ziemīgs 6h rogaininga treniņš.
Piebildīšu, ka šis ir atkārtots pasākums, pirmais treniņš ir šo sestdien un dalībnieku kvota (50 cilvēki, jo dabas liegums) jau “izsmelta”. 8. decembrī atkārtosim, ja būs pietiekams interesentu skaits.
Jūs gaida skarba, cilvēka neskarta daba ar lieliskām ainavām. Viegli nebūs! Komandā vēlams vismaz viens orientierists ar pieredzi. Kartes “plakanajā” daļā (austrumos un dienvidos) varēs tikt galā arī iesācēji, taču pasākuma “odziņa” ir tieši sarežģītās bet interesantās gravu sistēmas!
Intereses gadījumā tuvāka info: http://www.rogaining.lv.
Ja kāds vēlas pamēģināt oriententerēties, var doties šajā svētdienā uz Ropažiem, uz Magnēta ziemas sezonas uzsākšanu. Distances būs vienkāršākas, objekti saprotamāki -jo skriešana būs daudz pa pilsētu.