6. septembris 2013. gads. Rīts. Narvesen. 2.20ls. Marlboro Gold. Tieši šādi iesākas manas dienas jau gadus desmit, vienīgais, kas pa lielam ir mainījies, ir cigarešu paciņas cena. Jau divas dienas tiek lietotas “Tabex” tabletes ar kuru palīdzību tiks atmesta smēķēšana, nu vismaz tāds ir plāns. Ar šo paciņu pietiks, lai pabeigtu kursu.
Ok, jau divas dienas bez nikotīna, bet kāds tur iekšā dīdās, nu tik ļoti dīdās. Viss, vairs nevar turēt. Kaut kā liekās, ka skapī jābūt kādai pustukšai paciņai. Lienam pakaļ. Izmeklēju visas malas, bet nav. Mēģinu aiztaisīt durvis, bet neiet ciet, kaut kas traucē – vecā bota.
Bingo – tas ir tieši tas, ko vajag, jāiziet ārā paskriet, tas vismaz novirzīs domas citur.
Skrienas labi, ārā saule, vēja nav, esmu izelpojies un aizmirsies. Brīnumaini, bet tai dienā par cigareti pat vairs neiedomājos. Nākamajās dienās vienkārši gribas atkārtot šo sajūtu un lēni noskrienu pa 4km. Ceturtajā dienā aizrāvos un pārspīlēju – 16km. Nu labi, tik daudz uzreiz skriet pilnīgākajam gurķim nav labi, vairs nekad, nekad tā nedarīšu. Piektajā dienā pirmais pusmaratons – 2:25:00.
Reāli saprotu, ka man ir iepaticies skriet. Pat vairāk nekā vienkārši iepaticies, ļoti iepaticies un process sagādā prieku. Kā arī manas domas ir pilnībā novērstas no smēķēšanas.
Ap šo laiku jau parādās arī interese par šo visu un tiek uziets noskrien.lv. Turpmākās 2 naktīs tiek izskriets cauri visam saturam. Kā arī ievēroju tur kaut kādu „Baso pēdu ultramaratonu”, pievēršu tam uzmanību, jo tas notiek pilsētā kur pavadu vasaru – Rojā. Ok, ir divas nedēļas, lai sagatavotos 33km. Protams visādu citu apstākļu dēļ nesanāk noskriet tik, cik biju plānojis, līdz starta dienai esmu uzkrājis 45km, nu baigais jau nu skrējējs, smiekli nāk.
„Baspēdu ultramaratons”
Sacensību dienā jau trīs reizes esmu pārdomājis par to, vai tas ir vajadzīgs. Vēl lielāks demotivātors ir uznākušais lietus pa ceļam uz startu. Ierodos Kolkas ragā un domāju „ne, nē, nē, griežamies apkārt un uz mājām”, un te pēkšņi viena no organizatorēm saka „ Jūs uz sacensībām?”, „Jā!”, „Tad nāciet man līdzi”. ĀĀĀ, kas man lika teikt – jā? Nu labi laikam atpakaļceļa vairs nav. Jūrmalā piereģistrējos un saņemu nr. Garām paskrien čalis ar gariem matiem īsā maiciņā un pie tam ar plikām pēdām (starp citu es skrēju ar apaviem), kurš jau ir pieveicis 21km un vēl 33km priekšā (OreMan apsveicu ar uzvaru). Trakais! Vējš pamatīgs, mitrums 100%. Nāk paziņojums jādodas uz startu. Starts. Gribas palikt pēdējam, lai pēc tam nevienam nemanot var klusiņām izstāties ap Melnsilu (11km). Uzņēmu savu tempiņu un tie, kas man palika aizmugurē, mani neapdzen. Nu labi. Forumā biju kaut ko salasījies par vienmērīgu tempa turēšanu. Biju ieplānojis, ja man sanāktu noturēties ilgāk trasē, tad varētu skriet pirmos 10km ap 6:00min/km, otros ap 6:30min/km, un pēdējos ap 7:00min/km. Laiks ir mainījies par 360 grādiem un ir palicis saulains un karsts. Un te Edmunds nāk ar savu paziņojumu „one km in 4:49” āāā, nē tas pa ātru, bet šajā tempā jūtos labi. Nodomāju nolaidīšu līdz 5:00 un tā paturēšu kādu laiku. Diezgan ātri pienāk 10.km un pirmais dzirdīšanas punkts. Jātiek vaļā no garā krekla – ir karsts. Nu tagad varētu samazināt tempu, bet ir labi tajās 5:00min/km. Tā arī turu nākamos 10km. Ā, pa vidu bija pirmā upīte kurai nevar pārlekt, nācās brist cauri. Ūdens auksts, botas nākamos 2km par kg smagākas. Pie 21.km lielākā upe maršrutā, bet tajā ir laiviņa ar ko var pārcelties un dzirdināšanas punkts. Bet tieši pirms manis tajā iekāpj dalībniece kurai sekoju jau no starta. Nē, atkal kāpt ūdenī negribas, pagaidīšu laiviņu atpakaļ. Kamēr gaidu, padzeros, uzēdu ābolīšus un dzērvenes. Viss bija labi līdz 30.km, kad redzu Rojas ragu, bet viņš vēl tik tālu un netuvojas. Un tam visam pa virsu vēl sākas lietus, kas pāriet krusā. Šeit vairs meiteni, kurai sekoju no starta, noturēt nevarēju un palaidu viņu prom. Edmunds saka 32km, bet rags vēl patālu un tā kā šo apkārtni pazīstu, zinu ka finišs nav uzreiz aiz raga. Reāls pagurums. Pēdējā km mani panāk viens baspēdnieks un pēc principa „kopā vieglāk” kaut kur atgūstu spēkus un kopīgi finišējam.
Edmunds samērīja 33.94km 3:10:54.
Pēc finiša visus sportistus gaidīja Zvejnieku sēta. Nekad vēl zivju zupa nebija garšojusi tik labi un kūka tik saldi. Un pēc tam vēl viens pārsteigums – izrādās es esmu finišējis 2.vietā 33km distancē ar apaviem.
Paldies organizatoriem par pasākumu. Vienmēr atcerēšos šo sacīksti, jo tā bija man PIRMĀ.
Siguldas 1/2M
Ir pagājušas divas nedēļas. Atkal nav sanācis paskriet tik cik gribētos (32km). Sigulda. Cilvēki miljons, laika čips, par kuru nav ne jausmas, kur jāliek, pavisam citādāk nekā bija Rojā.
Startā kautrīgi nostājos beigu galā, bet secinu, ka priekšā skrienošie ir mazliet par lēnu un sāku līkumot tiem cauri. Kā arī pieļauju pamatīgu kļūdu, pārķeru tempu un 1km@4:08. Bāc, gribu to samazināt līdz plānotiem 4:55, bet septītajā km pārkrītu tam pāri un netieku atpakaļ. Pēc otrā apļa jūtu, ka ir piezadzies nelabais un klusi čukst: „pietiek, stājies malā”, bet līdzjutēji ar vārdiem hop hop hop un skaļiem aplausiem viņu aizbiedēja (viņi gavilēja līderiem, kuri man gāja garām pa apli) . Bija grūti, bet liels gandarījums par savu pirmo 1/2M medaļu. 1:51:13
Ozolnieku 1/2M
Pagājusi nedēļa. Un šajā nedēļā sanāca paskriet tieši tik cik vēlējos (34km).
Laiks ir daudz vēsāks, kā pirms nedēļas Siguldā, bet man tas patīk, neesmu liels siltummīlis.
Cilvēku daudz mazāk, viss vienkāršāk, bet tā kā esmu no laukiem, arī tas man patīk. Jūtu ka būs laba diena un varētu mazliet uzlabot pirms nedēļas sasniegto rezultātu. Iesildos un visi kolektīvi mazā riksīti tipinām uz startu, kurš ir mežā vienu km no finiša zonas. Pēdējie vārdi, starts! Šeit mani Edmunds riktīgi pievīla, nevarēja atrast satelītus pirmos 3km. Skrienu lēnām ap 5:00min/km, lai neatkārtotu Siguldas kļūdu. Un tad es ieraugu motivātoru. Meitene zaļajos svārkos, kurai karājos astē gandrīz visu baspēdu skrējienu, skrien man 100m priekšā. Tiek pieņemts lēmums atkal iesēsties astē un šoreiz noturēt līdz galam. Skrienam bariņā kādi pieci skrējēji, kuram lokomotīve un vadonis ir VSK Noskrien skrējējs „dot”. Pēc laiciņa ir pieslēdzies un darbojas adekvāti Edmunds. Temps ir lielisks – ap 4:45, kas ir mazliet ātrāks par plānoto, bet jūtu, ka šodien var. Kilometrs pie kilometra liekas viegli un meitene ar netiek atlaista. Bet vienubrīd „dot” sāk no viņas attālināties un saprotu, ka varu turēt viņam līdzi. Tā arī noturējos līdzās „dot” līdz finišam, viņš ir lielisks tempa turētājs. Sajūtas lieliskas un finiša laiks arī 1:43:27, labots nedēļu vecais PB par gandrīz 8min. Un par 42min mēneša veco.
Silta tēja, putra, diena atkal izdevusies.
Siguldas Kalnu Maratons
TBC
Lūk cik daudz emociju un prieka nieka 250km.
P.S. 22. oktobris 2013. gads. Rīts. Joprojām Narvesen. Joprojām 2.20ls. Tikai nu nāku ārā ar jogurta paciņu, belvita cepumiem, svaigu kruasānu. Noskrien!
km 
-
Diezgan solīds veikums 45 dienās :D esi sveicināts pie anonīmajiem skriešanas atkarībniekiem :D
Sveiks arī Tu, skrejošais!
Nu bet šis ir mans DIENAS PRIEKS! Noskrien!
Turies! es tā jau turos 3 gadus un 2 mēnešus bez cigaretes.endorfīni tomēr labāk garšo:)
Secinājums – vecās botas glabāt ir bīstami, noved pie jaunas atkarības.
Bulldozer, varen motivējošs un fantastisks veikums! Sniegums un rezultāti vienkārši neticami, nemaz jau nerunājot par uzvaru pār nikotīnu! Vai nu ir baigā bāze, kas kādu laiku slēpusies dūmu mākonī, vai nu tiek apgāzti visi skriešanas likumi! :) 250km, kuros ir noskrietas jau 3 sacensības, turklāt 33km pa smiltīm ir reāls šoks visiem plānveidīgajiem skrējējiem, mani ieskaitot! :)
Lieliski.
Apsveicu, kolēģi. Liela daļa no mums sāka līdzīgi. Es smēķēju 20 gadus, sāku skriet, atmetu. Nu jau 8 gadi nesmēķēju, bet paradums skriet palicis. Un ar to necīnos. Ir arī pozitīvas atkarības.
No tiesas lielisks stāsts. Bet taisnība vien ir par to, ka skriešana izraisa atkarību :)
par ik rīta ieradumu Narvesen pasmaidīju.
Labi, motivējoši. Atkarību maiņa gan ir tikai pirmais solis…:)
Interesanti izlasīt ko ir domājis cilvēks, kas Ozolnieku pusmaratonā ir skrējis man līdzas :) Es laikam skrēju tajā pašā bariņā, un tad domāju vai tiešām visi tik labi sagatavoti.. Ozolniekos bija mans pirmais pusmaratons :)
Malacis. Ņemot vērā, ka noskrieti vien 250km, tiešām ir apbrīnojami, ka ir paspēts noskriet trīs sacensības pusmaratona vai garākās distancēs. Tā turpināt.
Apsveicu arī ar smēķēšanas atmešanu, pats ar šo ieradumu nodarbojos 12 gadus un kādus 5 mēģināju atmest līdz pirms pusotra gada man tas izdevās. Man gan skriešana šo neietekmēja, jo tobrīd vēl neskrēju, bet otrādi gan saite strādā, jo nesmēķēšana diezgan pozitīvi ietekmē manas skriešanas spējas.
apbrīnojami! tā turpināt!
2.20ls baigi dārgi priekš jogurta, cepumiem un kruasāna
“2.20ls baigi dārgi priekš jogurta, cepumiem un kruasāna”
Pēc pusmaratona apetīte varētu būt liela ;)
Šis ir labais, kā sportiski, tā literāri. Spaanietim taisnība: droši vien, dūmi bija apslēpuši labu bāzi un/vai iedzimtas dotības. Gaidām turpinājumu :)
Nu gan ziķeris! Prieks bija lasīt! :)
Ta ko,nākamgad uz kalniem?
Nākamgad uz Daugavpili ;) (Neuztvert pārlieku nopietni.)
Ak jā, pirms tam kādu klasisko maratonu tomēr derētu. (Tas gan nopietni!)
Paldies par labiem vārdiem, uzmundrinājumu un atbalstu.
To Andulis -> ir tā, noskrēju 16 sapratu, ka 21 nav tālu. Noskreju 21, sapratu, ka 33 jau vairs nav baigi tālu. Pēc 33 jau liekas ka vēl nedaudz un 42. Jāpievar Maijā 42 un tad jau Daugavpils ar vairs nav tālu. :)
Super! Apsveicu ar pjedestālu jau pašās pirmajās sacensībās! Tā ir jāmāk! :)))
Prieks, ka basais ultramaratons tagad paliks atmiņā īpaši spilgti! ;)
Tā tik turpināt, jo liekas, ka ne viens vien pārsteigums no Tavas puses vēl gaidāms! :)
Apbrīnojams veikums! Man vajadzēja pusgadu, lai dabūtu tādu pusmaratona laiku! Un prieks arī, ka par vienu radioaktīvo dūmu ģenerētāju mazāk:)
Skaisti! Tā neko sākt savas sacensību gaitas uzreiz ar 33 km skrējienu pa smiltīm. Straujš iesākums. Apsveicu! Šogad BBPU esi pa skaisto noskrējis (2. vieta kā nekā), nākamgad, cerams, arī pa baso! :)
Cik fooorshi! Parsteidzoshas izmainas!! :)
Pievienojos essnee – man arī vajadzēja pusgadu, lai tādu pusmaratona laiku dabūtu, turklāt (nezinu gan kā buldozers) uzskatīju sevi par samērā sportisku jaunieti.
Tas nozime ka organismi ir daadi. Un mes esam dazadi :)
Njaa, nu man pagāja veseli ~22 mēneši kopš skriet sākšanas, līdz tiku līdz apmēram tādam pusmaratona laikam..
Es uzveicu smēķēšanu līdzīgi, pirmais ko es mēdzu darīt bija katru otro dienu noskriet, gar jūru, mežiņu, bet tas jau bija sen, gadus 4 – 5 atpakaļ, un tās sajūtas ir lieliskas, kad tu no tā atbrīvojies jo tas ir galīgi lieki! Ar to arī apsveicu un lai veicās Siguldā :)
Pretēja pieredze-savu 1.pusmaratonu skrēju kā smēķētājs un laiks apmēram 01:38:00.Arī pēc tam turpināju mazliet pīpēt un lenām progresēju.Tagad pīpēju ļoti reti,bet rezultāts apstājies pie 1.30
Visu izšķir bāze-dariet arī citus sorta veidus.
m.jordan, drīzāk jau tas ir rādītājs, jo tuvāk esi savam maksimumam, jo grūtāk ir tikt pie sava nākamā PB … kad katra sagatavošanās posma nianse ir ļoti svarīga …