Skrējējas trimestru piezīmes 7. Par izmaiņām ēdienā, muguras (ne)sāpēm un (ne)piepampumu

Par ēdienkartes izmaiņām

Ievadam sākšu ar to, kā es attiecos pret ēdienu pirms grūtniecības. Esmu salīdzinoši slinks cilvēks un ēdiens ir tā tēma, kurā man nepatīk savu dzīvi pārāk sarežģīt, tāpēc lielākoties es cenšos ēst puslīdz veselīgi, bet nepārcenšoties ar gatavošanu/līdzi sekošanu/kaloriju skaitīšanu. Jau būdama skrējējs ziņkārības vadīta (kad vairākos avotos izlasīju, ka mūsdienu cilvēks parastais patērē pārāk daudz kalorijas ikdienā) es vairākas reizes pasekoju līdzi kaloriju bilancei, un tā tiešām ir – pie tā, ka man pašai šķiet, ka ēdu mazāk par vidusmēra latvieti, tobrīd uzņēmu vairāk kā patērēju. Līdzīgi ar vitamīniem un minerālvielām – secinot, ka bilancē ir iztrūkums, papildinu ēdienkarti ar kompleksiem vitamīniem, pārāk neapgrūtinot sevi ar ēdienkartes dažādošanu (vai es jau minēju, ka esmu slinka?). Parasti es ļaujos arī organisma vēlmēm – ja kādreiz tam prasās gaļa, ēdu gaļu, ja siers + vīnogas, tad siers + vīnogas utt.

Papildus jāpiemin, ka man ir vēsturiska bagāža cīņai ar dzelzs trūkuma anēmiju, kuru gan pirms grūtniecības ļoti mērķtiecīgi centos izzināt un izārstēt, bet tā kā dažādu ārstu-speciālistu konsīliums gada laikā tā arī nespēja atrast iemeslu, par visticamāko tika pieņemta sekojoša kombinācija – organisma spēja paņemt dzelzi no uztura ir zemāka par vidējo, bet ir palielināts dzelzs patēriņš pie lielām fiziskām slodzēm. Kas treniņsezonā nozīmē nepārtrauktu papildus dzelzs uzņemšanu no speciāliem medikamentiem.

Pirmais trimestris

Ārsta ieteikums šim periodam (un arī turpmākiem) ir palielināt piena produktu patēriņu, piedomāt par dzelzs uzņemšanu, papildus tam uzreiz pēc pirmās ārsta vizītes sāku lietot speciālos vitamīnus grūtniecēm. Kā jau minēju šī bloga sērijas trešajā rakstā, pirmajā trimestrī biju ļoti jūtīga pret smaržām un attiecīgi arī garšām. Tas stipri ierobežoja manu ēdienkarti un gandrīz pilnībā izslēdza iespēju paēst ārpus mājām. Pret nelabumiem palīdzēja jogurti un citi dzeramie skābpiena produkti, no rītiem bieži brokastoju ar auzu pārsu putrām, arī banāni un dažādi biezpiena produkti bija manā ēdienkartē. Nedz par gaļu, nedz zivīm nevarēju pat domāt bez nelabuma. Neko sāļu, skābu, specifisku neprasījās. Vienmērīgam cukura līmenim asinīs dzēru augļu sulas (palīdzēja pret nelabumiem).

Otrais trimestris

Īsi pirms otrā trimesta sākuma nelabumi atkāpās un es varēju atsākt ēst. Organisma pieprasītā ēdienkarte šajā laikā kļuva daudz interesantāka. Turklāt bija skaidri vērojams periodiskums. Bija nedēļas, kad vairākas reizes nedēļā ēdu steikus, jo ļoti gribējās kārtīgu, sulīgu gaļas gabalu (lai piedod man veģetārieši un vegāni!). Tad bija burkānu periods – ēdu tos 4-5 katru dienu vairāk kā nedēļu no vietas. Tad āboli un kivi. Sekoja bumbieri (esot labs auglis, jo satur daudz kalcija). Minēju arī vairākas miltu produktu izēšanās, tomēr vispārīgi miltu produktus un saldumus centos ierobežot. Ir zināms, ka, jo lielāks ir svara pieaugums, jo lielāks arī bērns un lielus bērnus grūtāk dzemdēt, turklāt visi tie kilogrami pēc bērna dzimšanas būs kaut kā arī nost jāmet. Centos biežāk ēst arī griķus un lēcas (dzelzs avoti), turpināju aktīvāk lietot arī piena produktus. Tā kā svaigu pienu nepanesu, aizvietoju to ar mandeļu, rīsu vai auzu pienu.

Trešais trimestris

Tā kā esmu jau arī trešā trimestra gandrīz pusē, varu pakomentēt par ēdienkarti arī šajā laikā. Sākotnējais plāns bija vismaz daļēji sekot ieteikumiem no grāmatas “Vieglu dzemdību metode” – izslēgt atsevišķus augļus (mango, vīnogas, melone, banāni) augstā cukura līmeņa dēļ, kā arī samazināt, ja ne izslēgt, glutēnu saturošus produktus. Šo ieteikumu galvenais mērķis ir pēdējā trimestra svara regulēšana, kad tas aug vēl straujāk, kā arī glutēns aiztur ūdeni audos, palielinot tūskas. Tomēr tālāk par bezglutēna plauktu pētīšanu un bezglutēna miltu testēšanu trimestra sākumā netiku, jo kārtējās ārsta vizītes laikā saņēmu norādījumus, ka vajadzētu aktīvāk uzņemt svaru, jo bērns pēc atsevišķiem parametriem ir smalkāks, kā tam ir jābūt, ņemot vērā grūtniecības termiņu (a ja nu mana meita vienkārši grib būt slaida?). Ironiski, bet tieši tos augļus, ko iesaka izslēgt, man šobrīd gribas visvairāk – bieži ēdu melones, arbūzus, bet labi satieku arī ar plūmēm un bumbieriem. Cenšos iekļaut gaļu un treknas zivis vismaz pa vienai reizei nedēļā, lai gan īpaši pēc tiem neprasās. Dažreiz gribas alu, esmu dzirdējusi, ka tā mēdz būt diezgan bieži, tam parasti turu ledusskapī vienu-divas bezalkoholiska alus pudeles.

Par (ne)piepampumu, muguras (ne)sāpēm un citām (ne)dienām

Lasot dažādus informācijas avotus un klausoties dažādus sieviešu stāstus, esmu secinājusi, ka mana grūtniecība paiet ļoti patīkami un viegli. Mani nemoka tūskas, tikai vienreiz piedzīvoju ko līdzīgu pampumam – secināju to pēc tā, ka garos ziemas zābakus bija grūtāk aizvilkt kā parasti. Pāris reizes naktīs mani mocīja krampji ikru muskuļos, bet kad uzsāku lietot papildus kalcija+magnija uztura bagātinātāju, arī tie ātri vien pārgāja. Otrā trimesta beigās skriešanas laikā mēdza būt ļoti smagi ikri, es pieņemu, ka tas ir no lielākas slodzes, kā tie pieraduši – skriešana minimālajos apavos + lielāks svars + svara centra izmaiņas + kalcija/magnija trūkums. Palīdzēja kāju turēšana augstāk par sirds līmeni, muskuļu stiepšana un vieglas drenējošas masāžas ar zirgu smēri.

Arī ar muguras sāpēm neesmu saskārusies. Mans viedoklis, tas ir tāpēc, ka kādu laiku vēl pirms grūtniecības uzsāku jogas nodarbības, kas labi stiprina muguras (un arī citus) muskuļus, ko turpināju arī grūtniecības laikā, otrā trimestra beigās aizvietojot skrējēju jogu ar speciālo grūtnieču jogu (skrējēju joga kļuva pārāk aktīva priekš mana augošā vēdera). Līdz pat trešajam trimestrim nelietoju arī speciālās jostas vēdera/muguras atbalstam, arī šobrīd tādu uzsāku vilkt tikai aktivitātēm (pastaigas, dārza darbi) un tikai tāpēc, ka ārste uzstāja.

Nākamajā reizē – par otrā trimestra statistiku, pulsa zonām un izmaiņām skriešanas tempā